Dzintara starojums rotās un gleznās
Māksla spēj gan radīt spilgtas emocijas tās cienītājiem, gan paplašināt redzesloku tiem, kuri ikdienā ar šo tēlainās izteik-smes līdzekli daudz nesastopas. Apvienot abas šīs iespējas vienā var, apmeklējot izstādi „Pilsētā izredzētā, kurā dzintars nāk krastā", kas līdz 22. jūnijam skatāma Sarkaņu bibliotēkā. Šī izstāde tapusi sadarbībā ar mākslinieku Agri Sāru un Liepājas Lietišķās mākslas studiju „Zītars".
Lietišķās mākslas studijas „Zītars" aizsākumi meklējami 1969. gada rudenī, kad Liepājā sāka darboties dzintara un metāla apstrādes pulciņš. Pēc 10 gadu darba tas ieguva studijas „Zītars" nosaukumu, bet 1981. gadā - Tautas studijas nosaukumu. Studiju vada Austra Ziemele, tajā darbojas 20 dažāda vecuma dalībnieki, to vidū Tautas daiļamata meistari, kuriem izveidojies katram atšķirīgs rokraksts rotu darināšanā.
- Kolektīvs regulāri piedalījies izstādēs dažādās Latvijas pilsētās, kā arī ārzemēs - Anglijā, Austrālijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Kiprā, Japānā, Portugālē. Studijas darbības mērķis ir, rūpīgi izpētot bagāto Dienvidkurzemes etnogrāfisko mantojumu, radīt laikmetīgas un mākslinieciski augstvērtīgas rotas. Neatlaidīgi pētot senvēsturi un aktīvi darbojoties, dalībnieki jau aizvadījuši studijas 50 gadu jubileju ar izstādi Liepājas latviešu biedrības namā - „Dzintara rotaslietas. Laiks rotāties". Varu nepārtraukti brīnīties par tik siltuma pilnām domām, gar priedes stumbru uz leju, caur saules stariem, caur gadsimta gadalaikiem, līdz mazam dzintara gabaliņam manā saujā. Un tā jau daudzus gadu desmitus šie dzintara gabaliņi ieripo mūsu saujās, - pārdomās dalās Austra Ziemele.
Viņa neslēpj - dzintara rotu meistari arī paši sev uzdod jautājumu - kas ir dzintars? Dārgakmens, simbols, nacionālais lepnums? Un atbilde varot būt tikai viena: „Jā, Baltijas jūras krastā, Kurzemes piekrastē dzīvojošajiem tas ir mūsu dārgakmens un lepnums."
- Sarkaņu bibliotēka līdz ar literatūras un tradicionālajiem pakalpojumiem regulāri piedāvā apmeklētājiem baudīt arī dažādas izstādes, tostarp mākslinieku jau ar vārdu darbus. Līdz 22. jūnijam ikviens interesents vēl var paspēt apskatīt izstādi „Pilsētā izredzētā, kurā dzintars nāk krastā", - ar izstādi iepazīstina Sarkaņu bibliotēkas vadītāja Irina Bačuka.
Irina Bačuka turpina: - Varētu teikt, ka šī nav klasiska izstāde, kādas tās parasti mēdz būt, - šajā izstādē savstarpēji mijiedarbojas Liepājas un Madonas novada divi mākslas veidi -
Tautas lietišķās mākslas studijas „Zītars" darinātās dzintara rotas un vietējā mākslinieka Agra Sāra gleznas no cikla „Kādas dzintara tautas hronika". Izstādes nosaukumam izvēlētas Guntara Rača dzejas rindas no dziesmas „Vējš".
Sarkaņu bibliotēkas vadītāja uzskata, ka rotas un gleznas vieno dzintara tēma un tā krāsu gammas. Rotās dzintars esot redzams no karaliski gaišā līdz tumšam, un sevišķi interesanti esot vērot, kā mainās rotu un gleznu krāsu savstarpējā saspēles intensitāte atkarībā no dienas gaismas - rīta pusē redzama piesātinātāka, bet pēcpusdienā pieklusinātāka noskaņa.
Prieku par iespēju gūt estētisku baudījumu, aplūkojot izstādi, pauž viena no tās apmeklētājām - madoniete Ilze Pliska: „Dzintara medainie rotu krāsu toņi sasaucas ar saulainajiem gleznu toņiem, kas rada ļoti patīkamas izjūtas. Paldies Sarkaņu bibliotekārei par iespēju baudīt divas izstādes vienā, kuras viena otru papildina. Paldies arī māksliniekiem par gaišu un patīkamu izjūtu radīšanu!"
„Izstādē mani pārsteidz siltais dzintara starojums, kas krāsās un daudzveidībā saskanīgi un reizē atšķirīgi uzrunā novadnieka Agra Sāra gleznās un Liepājas mākslinieku darinātajās rotās. Domāju, ka abu mākslu darbos augstvērtīgi atklājas mūsu saules akmens krāsu nianses un simboliskā nozīme. Jo īpaši priecājos par krāsaino noskaņu, ko var saņemt, izstādi skatoties saulainā rīta pusē. Paldies!" sajūsmu neslēpj Inese Sudāre, kas arī jau paguvusi izstādi apskatīt.
Uz nelielu sarunu aicināju arī mākslinieku Agri Sāru, kas atklāja, ka ideja par šādu gleznu veidošanu viņam prātā ienākusi 2000. gados, kas sabiedrībā ieviesuši daudzas izmaiņas, kuras skārušas un izmainījušas cilvēkus.
Mākslinieks Agris Sārs glezno jau vairāk kā 30 gadu, galvenokārt strādā eļļas tehnikā, dominējošā gleznu tēma ir dabas ainavas. Viņš vada Tautas tēlotājmākslas studiju „Madona" un Kusas pamatskolu.
- Nevilšus sāku gleznot mazas cilvēku figūriņas, tās visas ieturēju dzintara toņos. Varētu teikt, ka šīs mazformāta glezniņas sevī slēpj vairāk filozofisko nekā sadzīvisko. Es šīs gleznas izvietoju kādā gadskārtējā izstādē Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Inese Jakobi atzinīgi novērtēja manus darbus un ieteica tos izstādīt arī Valmierā. Es tā arī izdarīju, un izstādē „Gaismas pieskāriens" kāda slavena mākslas zinātniece arī ļoti pozitīvi izteicās par gleznām. Viņa saskatīja manā veikumā līdzību ar Rūdolfa Pērles „Dzīves deju", lai gan es savu gleznu radīšanā nebiju iedvesmojies no šī mākslinieka, - stāsta Agris Sārs.
Viņš atklāj, ka mazie cilvēciņi, kas attēloti gleznās, savā ziņā simbolizējot cilvēku vēlmi būt par mērogu lietu pasaulei. Kā atzīst mākslinieks, cilvēkiem patīk sevi uzskatīt par galvenajiem pasaulē, un tādējādi viņi kļūstot nevērīgi pret visu pārējo, kas ir apkārt.
- Patiesībā mēs esam tikai sīki un niecīgi graudiņi šajā lielajā pasaulē, tādi trausli dzintara gabaliņi. Mēs staigājam pāri tiem, kuri bija pirms mums, un mums pāri staigās tie, kuri paliks pēc mums, - tā ir iekārtota pasaule. Manas gleznas nav liels un vienojošs stāsts, tie ir dažādi atsevišķi stāstiņi. Tiem nav arī atsevišķa nosaukuma. Ik pa laikam manai gleznu sērijai klāt nāk pa kādam darbiņam, tā nav pabeigta pavisam. Neesmu skaitījis, cik gleznu ir tapušas šīs sērijas ietvaros, bet to ir vairāk nekā četrdesmit.
Jāpiebilst, ka vēl neesmu apskatījis izstādi, drīzumā noteikti aizbraukšu uz Sarkaņiem. Gribu pateikt paldies Irinai Bačukai, izteikt viņai cieņu un apbrīnu. Viņai izdevās tik veiksmīgi savienot šīs divas mākslas, iekārtot izstādi. Ne katram ir tāds entuziasms. Man ļoti patīk sadarboties ar cilvēkiem un iesaistīties projektos, kuri ir līdz galam izsvērti, izdomāti, nevis organizēti tikai ķeksīša pēc. Es atbalstu šādus projektus un, ja mani uzaicina tajos piedalīties, neatsaku, - atzīst Agris Sārs.

11.06.2021.