Atceroties 14. jūnijā aizvestos
Ir pagājuši 80 gadu kopš 1941. gada 14. jūnija. Tonakt Latvijā padomju vara īstenoja pirmo, iepriekš sagatavoto, masveidīgāko iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu - izsūtīšanu. Dzimteni nācās atstāt vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotāju, tostarp ap 430 tagadējā Madonas novada cilvēkiem. Precīzu izsūtīto skaitu nosaukt nevar vēl joprojām, jo ne vienmēr dokumentos rakstītais sakrīt ar to, kas notika, arvien atrodas ziņas par līdz šim nezināmiem izsūtītajiem un viņu likteni. Izsūtīto vidū bija arī iepriekš apcietināto ģimenes locekļi.
Kā zināms, 1941. gada 14. jūnijā ģimenes izšķīra un lielākā daļa dēlu, brāļu, vīru un tēvu savus mīļos redzēja pēdējo reizi. Izsūtījumā jau pirmajā gadā gāja bojā vairāk nekā 20 mūsu novadnieku, nedaudz mazāk 1943. gadā, bet visvairāk 1942. gadā - miruši ap 80 vīru spēka gados. Daļa no viņiem gāja bojā necilvēcīgos apstākļos no bada un slimībām, daļai izpildīja piespriesto augstāko soda mēru.
Ja ielūkojas kartē, mūsu cilvēku nometinājuma vietas atrodamas visā padomju Krievijā no Smoļenskas līdz Taimiram, arī Kazahijā.
Lielākā daļa vīru no bijušā Madonas apriņķa pagastiem, kas tagad ir Madonas novadā, nonāca Sverdlovskas apgabala Sevurallagā, ērglēnieši un jumurdieši - Molotovas apgabala Usoļlagā, bet varakļānieši un barkavieši - Kirovas apgabala Vjatlagā.
Minētās nometnes bija izveidotas 1938. gadā kā ieslodzījuma vietas, un reizē katrai bija savas saimnieciskās darbības virziens. Tās bija daudzu tā saucamo nometņu punktu kopums, kam dažkārt nosaukuma vietā bija vien numurs.
Usoļlags - Usoļjes labošanas-darba nometne atradās Molotovas (tagad Permas) apgabala Soļikamskas rajonā. Daudzie punkti bija izvietoti nomaļās vietās. Ieslodzītie strādāja mežizstrādē, kokapstrādē, celtniecībā, ceļu un dzelzceļu būvē. Šī nometne tiek uzskatīta par Krievijas vāciešu nometni. 1955. gadā palikušos ieslodzītos pārcēla uz Mordoviju, bet Usoļlags kļuva par kriminālnoziedznieku stingrā režīma ieslodzījuma vietu.
Sevurallags - Ziemeļurālu labošanas-darba nometne Sverdlovskas apgabalā ar centru Sosvas ciemā. Ieslodzītie tika nodarbināti mežizstrādē.
Vjatlags - Vjatkas labošanas-darba nometne Kirovas apgabalā, viena no lielākajām nometnēm, kas arī bija daudzu nometņu punktu kopums, pēdējos pastāvēšanas gados sasniedzot pat 38 punktus. Centrs atradās Ļesnoj ciemā. Šajā nometnē bija īpaši smagi apstākļi, jo tā atradās purvainā vietā ar lielu gaisa mitrumu. Ieslodzītie tika nodarbināti galvenokārt mežizstrādē. Jau kopš dibināšanas (1938) šī bija latviešu nometne. Sākotnēji tajā nometināja padomju Krievijā arestētos latviešus, kam sekoja 1941. gadā Latvijā arestētie.
Izsūtījuma dienās pirms 80 gadiem pārējos ģimenes locekļus - sievas, bērnus, vecākus u. c. - vagoni pārsvarā aizveda uz milzīgo Krasnojarskas novadu, vairumu uz Berjozovskas un Nazarovas rajoniem, nedaudzus arī uz Daurskas rajonu. Savukārt bijušā Cēsu apriņķa Ērgļu un Jumurdas cilvēkus - uz Ilimpejas rajonu, Veļķu ļaudis - uz Biriļusu rajonu. Varakļāniešiem un stirnēniešiem bija jādzīvo Krasnojarskas novada Ilanskas un Dzeržinskas rajonos, barkaviešiem - iepriekšminētajos un vēl Kanskas rajonā.
Apmēram pēc gada daudzus nosūtīja darbos uz citām vietām līdz pat Hatangai un Diksonai.
Daudzi mājās neatgriezās, izdzīvojušie gadu desmitiem par to klusēja. Šobrīd arvien mazāk paliek to, kas var pastāstīt par pieredzēto. Lai arī toreiz viņi uz visu raudzījās vēl bērna acīm, pieredzētais no atmiņas nav izdzēšams. Ir laiks ieklausīties vēl un vēl.

ILZE GAUJĒNA,
Madonas muzeja vadošā pētniece

11.06.2021.