Dzīvojam mūzikā, mākslā kopā”
Gandrīz 160 mūzikas un māk-slas skolu ar vairāk nekā 28 000 audzēkņu - tik plaša šobrīd Latvijā ir profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēma. To vidū trīsdesmito gadskārtu darbojas Cesvaines mūzikas skola, kas dibināta 1991. gadā un kuru visu pastāvēšanas laiku vada direktore Inta Stiene.
Jautāta, ar kādu motivāciju Cesvainē iesāka darbu, Inta Stiene pastāstīja: - Iedvesma skolas izveidei nāk no Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas. Mācoties 3. kursā, iztēlojos, kā vēl nezināmā Latvijas mazpilsētā varētu izveidot skolu ar tādu attieksmi un pieeju visam, kā to redzēju un baudīju dzimtajā Liepājā. Madonu pēc studijām izvēlējos dažādu personīgu iemeslu dēļ. Pirmajā darba dienā Madonas mūzikas skolā mani uzrunāja cesvainietis, solfedžo skolotājs Harijs Šulcs. Tieši viņš uzaicināja uz Cesvaini, kur bija daudz Madonas mūzikas skolas klavieru klases audzēkņu un vajadzēja nodrošināt iespēju viņiem mācīties turpat Cesvainē. Tiku iesaistīta pašdarbības kolektīvos kā koncertmeistare, un 19 darba gadi, esot Madonas mūzikas skolas klavierspēles skolotājai un koncertmeistarei Cesvainē, pagāja nemanot. Vīziju par skolas patstāvīgu vadīšanu turklāt papildināju no neaizmirstamā Madonas mūzikas skolas direktora Arta Kumsāra.
Lūgta precizēt, kādos apstākļos tika izveidota Cesvaines mūzikas skola, Inta Stiene atcerējās:
- Cesvainē dzīvoja kora diriģents Egils Lipšāns, kura organizatora spējas grūti pārvērtēt, jo tieši viņš iedvesmoja un palīdzēja Rīgā kārtot dokumentus Cesvaines mūzikas skolas izveidošanai. Bija 1991. gads, kad visā Latvijā mazpilsētās un pat ciemos tika dibinātas mūzikas un mākslas skolas (iepriekš tās bija tikai rajonu centros). Cesvainē bija izauguši Madonas mūzikas skolas absolventi, uz dzīvi ieradušies vēl citi atbilstoši speciālisti - Velga Sokirka, Rita Ozoliņa, Rita Briņķe, Sarmīte Grīnberga, Antra Melbārde, Baiba Putniņa, Daiga Matroze, Vita Šķipsna. Tā sākām. 1991. gadā tika parakstīti dokumenti ar jaunās Latvijas valsts zīmogiem, ka toreizējā Madonas mūzikas skolas filiāle Cesvainē turpmāk būs atsevišķa skola.

Uz jautājumu, kad radās nepieciešamība mūzikas apmācību papildināt ar mākslas apguvi, direktore atminējās 2000. gadu: - Par mākslas nodaļas dibināšanu 2000. gadā ir līdzīgs stāsts, jo Madonas mākslas skolu vienmēr ir apmeklējuši arī cesvainieši. Ģimenēm jau sen gribējās, lai bērni varētu mācīties tepat Cesvainē. Par to daudz runāja arī toreizējais domes priekšsēdētājs, mākslas entuziasts Valdis Kaprālis. Taču nācās pagaidīt deviņus gadus, līdz Cesvainē ieradās atbilstoši speciālisti, kuri nebaidījās uzņemties svarīgo misiju.

Vēl šobrīd nodaļu vada skolas audzēkne, vēlāk keramiķe Sanita Ozola. No dibināšanas dienas 2000. gadā strādā Vita Krūmiņa, Ērika Dogana. Savu talanta un entuziasma daļu šajā skolā atstājusi Kristīne Šulce. Atraktīvu piesitienu devuši Māris Apfelbergs, Imants Spridzāns, īsu brīdi arī Aigars Kupčs. Pagājušajā gadā pēc atgriešanās no ārzemēm skolotājiem pievienojās Daiga Palendage.

Skolas telpu maiņa
Cesvaines Mūzikas un mākslas skola ir bijusi dažādās ēkās, tāpēc jautāju, kādas telpas mācību iestādes rīcībā ir šobrīd.
- Stāsts par telpām ir ļoti pozitīvs, - vēstīja Inta Stiene.
- Dibināšanas brīdī gandrīz nebija iedomājama situācija, ka iespējams iegūt telpas pils bijušajā zirgu stallī, kur bija iebūvēti dzīvokļi. Šo vietu skolai biju noskatījusi sen, jo ēkā bija arī mēbeļu veikals ar paaugstinājumu, kas izskatījās pēc skatuves. Bija jāpiešķir dzīvokļi iedzīvotājiem, lai skola šajās telpās varētu ienākt. Ar Cesvaines Valsts šķirnes lopu audzētavas priekšsēdētāja Jāņa Kārkliņa un vecāku pārstāves Ingrīdas Pureniņas pūlēm tas izdevās. Uz desmit gadiem jauki iekārtojāmies šai vietā, pēc tam tagadējā pašvaldība mūzikas nodaļai piedāvāja pārcelties uz pili. Mākslas nodaļas pedagogi ar savu radošo pieeju iekārtoja telpas vecajā pils kompleksa ēkā pāri ceļam. 2017. gada septembrī pēc 20 gadu atšķirtības pašvaldība skolas abām nodaļām piedāvāja apvienoties pašreizējās telpās Celtnieku ielā. Mūsu priekšteči - Cesvaines vidusskola Didža Bauņa vadībā un ēkas pārvaldītāja - pirmsskolas izglītības iestāde „Brīnumzeme" Skaidrītes Aveniņas vadībā - nodeva mums skaisti izremontētas telpas. Skumjas par pils atstāšanu remdēja doma, ka pēc pils renovācijas varēsim atsākt savas iedibinātās tradīcijas - muzicēt un rīkot izstādes gandrīz visās pils telpās.

Attālinātais mācību darbs
Kā skola tiek galā ar attālināto mācību darbu? - Grūti iedomāties, ka mūzikas un mākslas jomas pedagogi netiktu galā ar kādiem izaicinājumiem, - pasmaidīja direktore. - Tādi ir bijuši un būs. Pēc pagājušā mācību gada pieredzes sapratām, cik daudz interesantu lietu nezinājām par bērniem, viņu ģimenēm, par savām iespējām un potencēm. Kad nonāksim līdz jubilejas svinēšanai, būs tik daudz nebijušu pārsteigumu...

Skolotāji ir daudzpusīgi
Lūgta raksturot skolotāju kolektīvu, vadītāja atklāja: - Ir pieņemts domāt, ka ik pa laikam nepieciešams pamainīt nodarbošanos vai pat profesiju. To grūti attiecināt uz mūzikas pedagogiem, kuri savu profesiju sākuši apgūt 6-7 gadu vecumā. Neko kardināli mainīt nevaram, taču profesijas ietvaros skolas pedagogi ir bijuši un ir daudzpusīgi. Orķestra, koru diriģēšana, folkloras kopas vadīšana, ērģeļspēle baznīcā, koncertmeistara darbs, darbs bērnudārzā vai citā mūzikas skolā ir mūsu skolotāju ikdiena. Mākslas nodaļas pedagogi savukārt aizņemti mākslas studijā, vēl kādā skolā, biznesā, mūzikas terapijas un ģitāras spēles nodarbībās. Uz cilvēkiem, kuri izturību un atbildīgu attieksmi veidojuši no agras bērnības, vienmēr varēs paļauties. Galvenais uzdevums ir saudzēt šos dārgos, unikālos un vissvarīgākos skolas resursus.

Par audzēkņu skaitu un programmām
Ierunājoties par audzēkņu skaitu un programmām, Inta Stiene informēja: - Mākslas nodaļa no 65 audzēkņiem sākuma periodā šobrīd sarukusi līdz 30. Kad nākamgad mainīsies programma no piecu uz septiņu gadu apmācību, ir piedomāts, kā audzēkņu skaitu palielināt.
Mūzikas nodaļā klavierspēli, vijoļspēli, akordeona, flautas, klarnetes, saksofona spēli, kora klasi šobrīd apgūst 42 audzēkņi.
Tā kā atrodamies vienā ēkā ar bērnudārzu, skolotāja Sarmīte Grīnberga atved uz pašvaldības apmaksātajām sagatavošanas nodarbībām pirmsskolas audzēkņus.
Skola jaunajiem mūziķiem piedāvā profesionālo un attīstošo programmu, tāpēc jautāju, kā šis solis ir vai nav attaisnojies.
- 2009. gadā Kultūrizglītības centrs līdztekus profesionālajām programmām piedāvāja dažādot skolu piedāvājumu un izveidot atvieglotas programmas, - atcerējās vadītāja. - Vairums skolu to ignorēja, mēs pieņēmām ar lielu prieku, jo sen zināms, ka ne visi audzēkņi vēlas labprātīgi pieveikt vienīgo piedāvāto profesionālo programmu. Mēdz teikt, ka nedrīkst pazemināt apmācības kvalitāti līdz „pulciņa" līmenim. Taču tādu pulciņu vispār nav, neviens nevar precīzi pateikt, kas ir „līmenis", tāpēc jāprot apmierināt visu audzēkņu vajadzības skolas piedāvājuma ietvaros. To arī darām, rēķinoties ar resursiem, vajadzībām un reālo situāciju novadā un ģimenēs.

Par dalību valsts konkursos
Jautāta, vai skolas absolventi izvēlas turpināt studijas mūzikā, mākslā, vai ir piedalījušies valsts konkursos, direktore aizdomājās: - Vienmēr uz visu skatos proporcionāli. No kāda iedzīvotāju kopuma bērni apmeklē skolu, kāda ir ģimeņu vērtību orientācija, kādā informācijas telpā ģimenes dzīvo, kāds ir to materiālais stāvoklis. Nekad neesam domājuši, kāds audzēkņu skaits piedalās konkursos vai dodas tālāk mācīties. Zinām tikai to, ka, ja audzēknis un ģimene vēlas, var iestāties jebkurā izvēlētajā skolā. Pat E. Dārziņa mūzikas vidusskolā - Emmas Bandenieces gadījumā. Visi audzēkņi, kuri ir talantīgi un vēlas piedalīties konkursos, tiek sagatavoti un parasti iegūst kādu godalgu. Mākslas nodaļas audzēkņi regulāri izvēlas kādu profesiju, kura balstīta uz mūsu skolā iegūtajām zināšanām. Pagājušā gada valsts konkursā ieguvām atzinību. Pilnīgi nepieņemams ir pēdējo gadu obligātais valsts konkurss mūzikā, kur mērķis ir pārbaudīt skolu darba kvalitāti. Nevaram, piemēram, atļauties obligātā kārtā, ja audzēknis to nevēlas, nostatīt blakus vienu no saviem četriem klavierspēles 20V programmas (tā ir profesionālā programma, pārējie mācās 10V -
saīsināto programmu) audzēkņiem tiem, kuri nāk no skolas, kur var izvēlēties vairāk nekā no 20, 30 audzēkņiem. Dalība valsts konkursā no skolas darba kvalitātes pārbaudes ir jānodala.

Pašvaldības atbalsts
Precizējot, kāda ir mācību maksa un vai visām programmām ir valsts dotācija, ieklausījos atbildē: - Cesvaines pašvaldība nu jau vismaz 20 gadu nodrošina minimālu audzēkņu vecāku veiktu līdzfinansējumu - 7 eiro mēnesī. Kopš valsts nenodrošina 100% finansējumu, pašvaldība sedz 2,2 skolotāju slodžu apmaksu. Jāuzsver, ka visus šos gadus Viļņa Špata vadītajā pašvaldībā mēs jūtamies novērtēti un aprūpēti.
Kā skolēnos vairot spēles prieku?
Esmu pamanījusi, ka audzēkņiem mūzikas skola sākotnēji saistās ar prieku, bet pēc tam nereti ar nepatiku. Tāpēc jautāju - kā bērnos „neiedzīt" teoriju, bet raisīt radošumu un ieinteresētību?
- Ja kāds zinātu precīzu atbildi! - izsaucās Inta Stiene. - Vērojot mūsu ilggadējo kolektīvu, pašvaldības un sabiedrības attieksmi, audzēkņu izturēšanos, sadarbību ar visām pašvaldības iestādēm, gribas secināt, ka laba pārvaldība slēpjas taupīgā attieksmē pret visiem resursiem - cilvēkiem, laiku, naudu. Ja to sabalansē, var panākt mūsdienām atbilstošu rezultātu. Kad Ziemassvētku laikā aicinām vecākus uz audzēkņu darbu skati mākslā un koncertiem mūzikā, dzeram tēju, runājamies, redzam apmierinājumu cilvēku acīs un jūtam, ka „nedzenam teorijas", bet dzīvojam mūzikā un mākslā kopā ar sava novada ģimenēm.

Par administratīvi teritoriālo reformu
Ja Cesvaine tiks pievienota Madonas novadam, iespējams, mainīsies mūzikas un mākslas skolu rutīna. Vai cesvainieši šai ziņā jūt kādu apdraudējumu?
- Ir pagājuši vien 11 gadi, kopš Cesvaines pilī kopā ar Palmiru Brici un Madonas mūzikas skolas kolēģiem sarīkojām svinīgu šķiršanos sakarā ar Cesvaines novada izveidošanu, - atcerējās Inta Stiene. - Bija „bailīgi", jo Madonas rajona paspārnē jutāmies droši. Šobrīd ir tāpat, jo nezinām, kā pašreizējā Madonas novada pašvaldība raugās uz mūsu jomu. Taču, regulāri sekojot jaunākajām ziņām, secinām, ka lielajā novadā ir liels vēriens, tāpēc ceram, ka ar savu attieksmi un pienesumu to tikai vairosim.
23.02.2021.