Ar mīlestību pret bitēm visu mūžu
Varakļānu novada „Čeveros" dzīvo biškopis Jānis Trops. Viņa ikdiena ir ļoti rosīga, jo darba netrūkst ne gada siltajā, ne aukstajā periodā. Ar bitēm Jānis darbojas, kā pats saka, kopš sevi atceras, un gadu gaitā viņš kļuvis par kārtīgu bitenieku. Jāņa Tropa un viņa tēva Staņislava pārraudzībā ir vairāk nekā 100 bišu saimju, un nozares attīstībā jāiegulda ne mazums pūļu. Vislielākā motivācija Jānim ir pozitīvās atsauksmes no apkārtējiem cilvēkiem, kuri medu iegādājas un par dzintarkrāsas gardumu allaž pasaka labus vārdus.

- Godīgi sakot, es pat neesmu parēķinājis, cik gadus nodarbojos ar biškopību. Man bija mazāk nekā deviņi gadi, kad pirmo reizi saskāros ar bitēm un visu, kas ar tām saistīts. Mums apkārt ir vairāki biškopji, tai skaitā arī Tālivaldis Sprūdžs, kurš zināms ar savām medus akcijām. Tā arī pamazām man sāka rasties interese par bitēm. „Čeveros" dzīvoju kopā ar vecākiem, ar tēti darbojamies dravā. Mēs šo darbošanos ap bitēm saucam par savas ģimenes kopuzņēmumu, mums ir vairāk nekā 100 bišu saimju. Tas varbūt nešķiet sevišķi daudz, bet darbs ir laikietilpīgs, un no mums tas prasa diezgan daudz - bišu māšu audzēšana, to mākslīgā apsēklošana, - ar savu arodu iepazīstina Jānis Trops.
Viņam savā darbā visvairāk patīk tas, ka var būt pats sev priekšnieks un izlemt, kad ko darīt. Protams, tas nav attiecināms uz jebkuru ar bitēm saistītu darbu, bet lielākoties savu ikdienu un darba ritējumu Jānis var noteikt pats.
- Protams, atsevišķās reizēs iestājas rutīna, arī darbu ir daudz, bet ar visu galā ir jātiek, un mēs arī tiekam. Daudzi domā, ka ziemā biškopim nav, ko darīt, bet tā gan nav. Arī gada aukstajā periodā mums darbu netrūkst. Vasaras ir salīdzinoši īsas, un dienas - vēl īsākas. Es domāju - laika ziņā. Dienai nereti pietrūkst stundu, lai izdarītu visu. Maija beigās un jūnijā metamies īstā sprintā - audzējam bišu mātes. Kad saspringtākais darba posms aiz muguras, var atvilkt elpu, bet tas nenozīmē, ka nav, ko darīt. Rudenī sākas bišu ieziemošana, un to nevar atlikt uz nezināmu laiku, līdz radīsies īstais noskaņojumus vai vēlme. Ir jāizdara un viss. Turklāt jāsagaida atbilstoši laikapstākļi, lai to varētu izdarīt, - biškopja darba specifiku atklāj Jānis Trops.
Viņu satrauc globālā medus cenu krīze, kas sākusies pirms pāris gadiem un turpinās joprojām. Vietējos tirdziņos medus noiets vairs neesot ne tuvu tāds kā agrāk, lai gan vietējie iedzīvotāji joprojām dod priekšroku ziemas krājumiem iegādāties uz vietas saražoto medu.
Es pats sev šad tad mēdzu pajautāt, kad pēdējo reizi biju tirgū un kaut ko iegādājos. Tagad visu pārņem lielveikalu ķēdes. Medus, kas tiek tirgots lielveikalos, nav dabīgais medus, ko iegūst no bitēm, kas apceļo ziedu laukus. Lielveikalos nopērkamais ir medus maisījums, un nav zināms, cik daudz dabīga medus ir šī maisījuma sastāvā. Šī situācija diemžēl ietekmē arī Latviju. Biškopības produkcijas ražotājs netiek aizsargāts no Eiropas puses, fasētājiem ir vienalga, kur šo medu pēc tam liks, jo viss balstās tikai uz kapitālismu. Vienalga - dabīgs medus vai ne, cauri tirgum tiek visi. Tas mani visvairāk uztrauc, šī ir nopietnākā problēma, kas būtu jārisina Eiropas mērogā, - bažas pauž Jānis Trops.
Viņš piebilst, ka lielajā tirgū nav iespējams tikt, ja bitenieks nav spējīgs izpildīt noteikumus un apkalpot tirgu, nodrošinot vajadzīgo apjomu. Man jau nebūtu pretenziju, ja veikalu plauktos būtu iespējams nopirkt medu no dažādām valstīm -
Francijas, Ungārijas, Šveices, arī no Ķīnas, bet mūsdienās jau praktiski nav iespējams saprast, kur medus maisījumi, kur īsts medus safasēts. Līdzīga situācija esot arī ar tomātu mērci - kā Jānis saka, mēs nopērkam burciņu un mājās esam priecīgi, jo ēdam no tomātiem gatavotu mērci, lai gan šobrīd notiekot lieli strīdi par to, vai šajā burciņā esošajā mērcē maz vispār ir kaut 5% tomātu. Tā esot visīstākā pircēju maldināšana lielā biznesa pēc. Jānis Trops secina, ka nav jau neviena, kas šos pircējus izglīto, lai viņi pēc tam spētu orientēties un saprastu, kas ir kas.
Biškopim lielākais prieks ir pavasarī, kad tiek ieraudzītas jaunizaudzētās bites, un fakts, ka tās veiksmīgi pārziemojušas, ļoti priecē. Kā saka pats Jānis - tās aug acu priekšā kā stādiņš. Ar bitēm ir jāapietas gluži kā ar maziem bērniem bērnudārzā un jāatrod pareizā pieeja, lai veiktu savu darbu. Jānis atklāj, ka lielākoties visi biškopji vairāk vai mazāk ir vienpatņi un sevišķi nemīl kooperēties ar citiem aroda brāļiem.
Jautāts par to, cik litrus medus pie labvēlīgiem laikapstākļiem iespējams iegūt vienas sezonas laikā, Jānis Trops atbild, ka viņam nepatīk par to spriest standartos.
- Mana pamatdarbošanās ir bišu māšu audzēšana, jauno bišu saimju radīšana, līdz ar to medus litri kļūst otršķirīgi. Latvijas dabas apstākļos 20-30 litrus noteikti var iegūt. Var iegūt arī vairāk medus, bet tas ir atkarīgs no tā, cik bagātīga ir nektāraugu bāze. Ļoti labs nektār-augs ir rapsis. Problēma ir tajā, ka gan rapšu, gan citu augu laukus, no kuriem bites iegūst nektāru, miglo. Kaitīgo vielu daudzumus augos ir ļoti liels, turklāt bites to jūt un nemaz nelido turp. Izmantoti tiek arī šķidrie mēsli, un, ja šādos laukos redzams daudz bišu, tas ir noziegums. Augstākā līmenī jau šī problēma nevienu neinteresē, - uzskata Jānis Trops.
Tā kā Jānis ir biškopis, medus viņam garšo, tiesa, neesot vienas mīļākās zortes, drīzāk atbilstošāko medu izvēloties pēc noskaņojuma, kas valda attiecīgajā brīdī. Kafijai Jānis cukuru klāt nepievieno: ļoti patīkot rapšu medus, jo tam esot īpaši maiga garša un šis medus neaizmainot kafijas dabisko garšu. Turklāt, lietojot pie kafijas medu, nav jāuzņem lieks cukurs. Vasaras vidū vairāk dominē dažādu ziedu medus, savukārt rudens pusē gluži labi iecienīts ir viršu un griķu medus.
Kā tas kārtīgam biškopim piederas, arī Jānis Trops apmeklē dažādus seminārus un dodas pieredzes apmaiņas braucienos, lai papildinātu jau esošās zināšanas un uzkrātu jaunas. Jūlija sākumā noticis Biškopības biedrības organizētais vasaras saiets Sabiles pusē, ir pabūts arī ārzemēs - Vācijā, Polijā un Austrijā. Pēdējā laikā gan vairāk sanāk parunāties un apmainīties viedokļiem ar citiem biškopjiem.
Biškopības nozari ietekmē vairāki faktori, viens no tiem - jau iepriekš minētie laikapstākļi. Vēl kaitēt var dažādas bišu slimības, piemēram, bišu ērces un vīrusi, kuru izplatība arī ir diezgan tiešā mērā atkarīga no laika apstākļiem. Slimības bites novārdzina un pakāpeniski sagrauj to imunitāti, līdz kukainis nomirst. Tāds pats liktenis piemeklē arī tās bites, kuras pēc nektāra dodas uz laukiem, kas apstrādāti ar pesticīdiem. Jānis Trops konsekventi pauž uzskatu, ka tas ir noziegums gan pret kukaiņiem, gan pret cilvēkiem, jo beigu beigās jau viņi ir tie, kas šādu produkciju -
ķīmiskiem elementiem pilnu - lieto savā ikdienas uzturā.
Runājot par nākotnes iecerēm, biškopis vēlas atjaunot savu darba inventāru un bišu stropus.
- Visu par naudu nevar nopirkt, jo preces maksā dārgi. To, ko iespējams sagādāt pašu rokām, arī gatavojam, bet, protams, ka visu pats neuzmeistarosi. Ar laiku nolietojas gan stropi, gan biškopības inventārs, līdz ar to mazinās darba efektivitāte. Tāpat ir ar darbošanos dārzā - vispirms ravē ar kaplīti, kad sasniegta nākamā attīstības pakāpe, darbu var veikt jau ar arklu. Ir jāpilnveidojas un jātiecas uz augstāku līmeni. Man vislielāko motivāciju savā darbā sniedz tieši pircēji, kas saka - mans medus ir garšīgākais no visiem degustētajiem. Priecē tas, ka pircēji atgriežas, - gandarījumu pauž Jānis Trops.

31.07.2020.