Trauki ar spēcīgu enerģiju
Tradicionāli dodoties izbraukuma seminārā pa Madonas novada tūrisma vietām, katru gadu ar tūrismu un uzņēmējdarbību saistītie novada iedzīvotāji un kaimiņu novadu tūrisma informācijas sniedzēji tiek iepazīstināti ar jaunākajām novada tūrisma vietām, uzņēmējiem, kas pēdējā gada laikā aktīvi ir iesaistījušies savā jomā vai veiksmīgi uzsākuši darbību. Šāds izbraukums norisinājās arī 16. jūnijā, kad interesenti iepazina jaunākos uzņēmējus novadā. Starp sešām interesantām un aizraujošām jaunākajām novada tūrisma vietām bija iespēja uzklausīt arī Marikas Peilānes stāstu par keramiku un ielūkoties darbnīcā, kur top visdažādākie māla trauki un norisinās arī meistarklases.

Marikai Peilānei māla trauki patīk jau kopš agras bērnības, bet pati ar šo arodu darbojas pavisam īsu laiku, pēdējos četrus gadus.
- Varētu teikt, ka ceļš uz keramiku bija neapzināts. Tas, ka kaut ko vēlos darīt, bija skaidrs. Nebiju īsti pārliecināta, kas tas varētu būt. Esmu mācījusies gan psiholoģiju, gan darba drošību, bet man vienmēr ir bijusi vēlme paņemt rokās māla traukus, izjust enerģiju, siltumu, ko tie sniedz. Pirms aptuveni četriem gadiem sapratu, ka pati vēlos veidot māla traukus. Uzrunāju keramiķi Jāni Seikstu un pastāstīju savu ieceri, ka vēlos taisīt māla podus. Viņš mani uzaicināja uz savām mājām, uz savu darbnīcu, kur daudz runājām par mālu, par keramiķa darbu. Tiku brīdināta, ka tas ir ļoti smags darbs, prasa lielu pacietību un jābūt arī „ķērienam". Es biju gatava mēģināt, apņēmības pilna, neatlaidīga. Braucu uz Kusas pamatskolu, kur keramiķis vadīja keramikas pulciņu bērniem. Tad pirmo reizi piesēdos pie virpas. Paralēli tam mācījos arī pie meistara mājās, - atceras keramiķe Marika Peilāne. - Tas tiešām nebija viegli, bet tas mani saistīja, un sapratu, ka vēlos darboties ar keramiku. Arī mans vīrs Raimonds noticēja man un maniem sapņiem un izveidoja pavisam nelielu darbnīcu, kur strādāt. Tajā ir meistara virpa ar māksliniecisko auru, un tā ir iegūta no keramiķa Jāņa Seiksta. Ja mājās ir tāda virpa, tad noteikti jādarbojas ar mālu. Liels atbalsts man ir ģimene - vīrs un bērni Rūta un Markuss.
Kā atzīst Marika, māls ir viņas meditācija, un tas atspoguļojas arī trauku vizuālajā izskatā un dažādākajās krāsās. Marikas rokās māls pārtop par daudziem skaistiem un saimniecībā noderīgiem traukiem, bļodām, podiņiem un podiem, šķīvjiem, kas glazēti ar dzīvām, priecīgām krāsām, var ne tikai gūt vizuālu prieku acīm, bet arī katram priekšmetam ir savs pielietojums.
- Gatavos māla priekšmetus glazēju tādās krāsās, kādas man patīk. Kad sāku darboties ar keramiku, mani ļoti uzrunāja spilgtas krāsas, un tad tapa arī tādi koši trauki, - pastāsta Marika Peilāne. - Iepriekš savos traukos izmantoju spilgtus toņus, bet tagad jūtu, ka vairāk mani uzrunā mierīgi, nosvērti, zemes toņi. Laika gaitā izjūtas, gaume, patika mainās. Vairāk pašai patīk strādāt ar pelēko mālu, lai gan ir pieejams arī baltais un sarkanais māls. Tāpat gatavos traukus dedzinu elektriskajā krāsnī, jo pašai nav cepļa.
Keramiķe darbnīcā organizē arī meistarklases māla trauku virpošanā un pašu dalībnieku izveidoto trauku glazēšanā.
Turpina Marika Peilāne: - Meistarklasēm ir obligāta pieteikšanās. Ņemot vērā, ka darbnīca ir neliela, tajā vienlaicīgi var ērti darboties trīs cilvēki. Protams, tā ir gaumes lieta, kāds varbūt jutīsies ērti, darbojoties tikai kopā ar mani. Citam savukārt patiks kompānija, kad viens otru iedrošina, pamāca un atbalsta. Nodarbības laikā tapušie māla trauki ir gatavi mēneša laikā, tos var saņemt uz vietas, var arī nosūtīt uz tuvāko pakomātu.



30.06.2020.