Dzīvojot laukos, ir jāstrādā
Lauksaimniecība bijusi pieprasīta nozare gadsimtiem ilgi. Bez tās nav iedomājama dzīve laukos. Lopkopība, graudkopība, mājražotāji nodrošina ekoloģiski tīru, bioloģisku pārtiku. Nav tādas vietas lauku reģionos, kur nenoritētu saimnieciskā darbība.
Varakļānu un Murmastienes pagasta pārvalžu vadītājs JĀNIS MOZGA daudzus gadus saimnieko savā piemājas saimniecībā „Vālodzītes", nodarbojoties ar graudkopību un šķeldas ražošanu. Saimniecībā iesaistās jaunā paaudze un strādā kā vienota un spēcīga komanda. - Dzīvojot laukos, kaut kas ir jādara. Nevar gaidīt, ka viss būs bez darba. Lauku reģionos ir piemēroti apstākļi, lai darbotos lauksaimniecības nozarē. Piemājas saimniecība „Vālodzītes" daudzu gadu garumā nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, bet nu jau pēdējos septiņus gadus līdztekus tam - arī ar šķeldas ražošanu. Lauku atbalsta dienesta projektā guvām atbalstu un iegādājāmies nepieciešamo tehniku. Tā ir papildu nozare, kura veiksmīgi darbojas, īpaši ziemā. Krūmu pietiek, kurināmais materiāls ir nepieciešams. Tādējādi tiek arī sakopta pagasta teritorija.

Pamatdarbošanās ir graudaugi. Sējam miežus, pupas, zirņus, nedaudz arī rapsi. Gala produkts tiek pārstrādāts graudu un rapša pārstrādes kompleksā „Barkavas arodi", esmu biedrs jau no pašiem pirmsākumiem, un saņemam arī lielu palīdzību un atbalstu. Saņemam minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus, pesticīdus. Produkta realizācija, līgumu slēgšana arī norit caur „Barkavas arodiem". Arī šis pandēmijas laiks man kā graudaugu audzētājam nav ieviesis nekādas izmaiņas. Darbs nav aizkavējies, viss nepieciešamais tiek saņemts laikus un pietiekamā apjomā.

- Šogad laikapstākļi ir ļoti mainīgi. Cik ļoti tie ir ietekmējuši sējumus?

- Šis gads bijis siltāks nekā ierasts, bet tas nav nekas neparasts. Arī pirms daudziem gadiem bijuši līdzīgi laikapstākļi. Pārsteidza biezā sniega kārta, kas uzsniga maijā, bet lielus postījumus tas sējumiem nenodarīja. Šādi apstākļi liek padomāt, kā jārīkojas, lai būtu pēc iespējas mazāk zaudējumu. Pēc pagājušā gada pieredzes esmu sapratis, ka sējumi ir jāapdrošina. Aizvadītā gada septembrī negaidīti uznāca krusa, kas nodarīja kaitējumu rapša sējumiem. Lauki nebija apdrošināti. Tā ir pieredze, no kuras mācāmies un turpmāk rīkojamies citādāk, gudrāk. Šāda apdrošināšana nav jaunums, bet tā kļūst arvien pieprasītāka. Tā dod garantiju, mieru, ka situācijā, ja kas atgadīsies, saņemsi palīdzību.

- Pēdējā laikā arvien biežāk parādās informācija par rapsi un tā miglošanu, kā rezultātā bojā iet tūkstošiem bišu.
- Miglo ne tikai rapsi, bet arī citas kultūras, piemēram, vasaras kviešus. Zemniekiem ir jāievēro visi noteikumi, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Ziedošais rapsis ir jāmiglo pēc pulksten 22 vakarā, kad bites vairs nelido. Kompromiss ir jāatrod. Rapsis ir nepieciešams gan kā vērtīgs produkts un priekšaugs, gan kā medus ieguves avots. Miglošanas dēļ bojā iet dzīvā radība, šis jautājums jārisina valstiskā mērogā. Jāpieņem stingrāki likumi. Ja miglošana tiek aizliegta, jāmeklē risinājumi, kā rapsi izaudzēt citādāk. Diemžēl bez miglošanas šo kultūru audzēt ir grūti. Uzskatu, ka bez vajadzības neviens zemnieks laukus nemiglo, jo šie līdzekļi nav lēti. Ir jāpārdomā, vai tiešām nepieciešamas šādas darbības un vai tas atmaksājas.

- Liels atbalsts saimniekošanā jums ir dēli.
- Vienmēr esmu uzskatījis - lai darbam būtu rezultāts, ir jādara. Nevar gaidīt, kad kāds cits visu paveiks tavā vietā. Protams, viens pats es nevaru saimniekot. Mans uzdevums ir koordinēt darbu, izdomāt rīcības, kas tiek saskaņotas ar dēlu. Savukārt viņš piedāvā arī savas idejas, jaunākās tehnoloģijas, inovācijas. Tā mēs strādājam kopā un attīstām savu saimniecību. Daudz darba iegulda arī otrs dēls. Lai gan ikdiena aizrit Rīgā, brīvdienās, atvaļinājumā brauc uz Murmastieni, lai palīdzētu saimniecībā. Rezultāts ir, ja tiek ieguldīts darbs un to veic kopīgiem spēkiem. Priecājos, ka dēliem dzimtā vieta, lauki joprojām ir tuvi un varam strādāt kopā.
Lai saimniekošana būtu veiksmīga, ir jātiecas uz labiem rezultātiem, jāiegulda attīstībā. Pagājušajā gadā tika atbalstīts projekts, un varēju iegādāties jaunu tehniku. Šis bija pirmais projekts, kas tika īstenots saistībā ar lauksaimniecību. Pārējais ir paveikts pašu spēkiem. Ir jāpriecājas par to, kas ir, un jāstrādā, lai attīstītos. Uz darbu jāiet ar prieku un jāpriecājas par to, kas izaudzis. Bet ja kaut kas nav izdevies, tad jāmeklē citi risinājumi, jāmācās no savām kļūdām.

- Lauki paliek tukšāki, šķiet, ka dzīve norisinās pilsētās un ap tām. Kā ir pie jums Murmastienes pagastā?
- Ja cilvēks laukos nav ar savu domu, ideju, nostāju, kāpēc viņš dzīvo laukos, uzskatu, ka tad vieglāk ir dzīvot pilsētā. Lauki prasa nerimstošu darbošanos, attīstību. Manuprāt, ja ir zeme un idejas, var attīstīt dažādas jomas, arī lauksaimniecību. Kad man jautā, cik hektāru zemes es apstrādāju, vienmēr atbildu - pietiekami. Priecājos, ja zemnieki, lauksaimnieki ir apmierināti ar to, kas viņiem ir. Jāatzīst, ka pagastā brīvas zemes nav, visa tiek apstrādāta, līdz ar to teritorija ir apkopta. Un ar to mēs varam lepoties. Mums ir jāstrādā pašiem sev, lai zeme nav jāpārdod ārzemniekiem. Tas ir vēl viens pozitīvais aspekts pagastā - visas zemes pieder mums pašiem.
Šobrīd ļoti daudz pārtikas, augļu, ogu un dārzeņu tiek ievests no citām valstīm. Nesaprotu, kāpēc netiek atbalstīti vietējie ražotāji, zemnieki. Manā skatījumā, valdībai ir jāmaina mehānismi, nodokļu sistēma, jāsniedz lielāks atbalsts mazajām saimniecībām. Lai būtu attīstība šajā jomā, darbs jāiegulda visām iesaistītajām pusēm.
Mūsu pusē ir ļoti maz mājražotāju, amatnieku, bet ceru, ka šai jomā arī būs izmaiņas. Šajā laikā atgriezās ļoti daudz cilvēku, kas bija devušies uz ārzemēm. Jācer, ka tad, kad viss būs beidzies, viņi nedosies prom, bet paliks tepat pagastā un varbūt attīstīs kādu savu ideju, uzsāks saimniecisko darbību, mājražošanu.

- Murmastienes pagasts asociējas ar izteiktu lauksaimniecības nozari.
- Tā ir. Pagastā ir daudz lielu saimniecību, kas vairāk orientējas tieši uz lopkopību, piensaimniecību. Tas ir saglabājies daudzus gadus. Ir saimniecības, kas paplašinās, attīstās, bet ir arī tādas, kas beidz savu darbību. Tās ir mazās, naturālās saimniecības, kurās nav pēctecības vai nav rentabli uzturēt saimniecību.

- Pieminējāt, ka pandēmijas laiks nav ieviesis izmaiņas saimniecībā, bet kā ir pagastos kopumā?
- Šis laiks ir ieviesis savas korekcijas, ļāvis paskatīties uz lietām no cita skatpunkta. Manuprāt, esam vairāk iemācījušies izmantot jaunās tehnoloģijas, nepieciešamās lietas kārtot attālināti, elektroniski, neveidojot nevajadzīgi garas rindas. Savukārt saimnieciskajā jomā darbs nav mainījies. Ievērojot drošības pasākumus, teritorija tiek sakopta, uzturēta kārtībā. Strādājam, lai iedzīvotājiem būtu labi un patīkami dzīvot savā pagastā.

- Pagastu teritorija ir plaša un sakopta, vai tajā iesaistās arī līdzcilvēki?
- Ir patīkami, kad iedzīvotāji pamana paveikto, uzslavē, novērtē. Tāpat priecājos, ja paziņo par kādu vietu, kur nepieciešama sakopšana. Teritorija ir plaša, vienlaicīgi visur nav iespējams būt.
Pagasta pārvalde ir atvērta ikvienam. Gaidām, ja iedzīvotāji nāk ar savām idejām, plāniem. Kopīgi meklējam risinājumus. Cik vien iespējams, sniedzam palīdzību. Šī ir lieliska sadarbība, jo kopīgi darbojamies pagasta labā, un iedzīvotāji šādi iesaistās pagasta dzīvē. Cilvēks ir visa pamats. Bet pagasta pārvaldes uzdevums ir veidot sakārtotu, patīkamu vidi, sniegt palīdzību, atbalstu.

- Varakļānu novadā šis ir savāds laiks, jo vēl tiek lemts, pie kura novada - Madonas vai Rēzeknes - pēc novadu reformas atradīsities. Kāds ir jūsu viedoklis?
- Šobrīd īsti vēl nav zināms, kā situācija attīstīsies, bet mūsu novads izteica savu viedokli, un 84% iedzīvotāju balsoja par pievienošanos Madonas novadam. Manuprāt, teritoriālo reformu nevajadzētu jaukt ar kultūrvēsturi. Nesaprotu, kāpēc kaut kas ir jādala. Vai līdz šim bija kas citādāks? Un kas mainīsies pēc tam? Piecdesmit gadu esam šādi dzīvojuši, viss ir bijis labi. Es uzskatu, ka Varakļānu novadam jāpaliek pie Madonas. Mūsu valsts jau tā ir maza, cilvēkiem būtu jāturas kopā, jābūt vienotiem, nevis jāstrīdas, jādala teritorija. Neraugoties uz to, kuram novadam Varakļāni tiks pievienoti, nevienam taču netiek aizliegtas savas tradīcijas, kultūra, vēsture.
Ne tikai kā novada iedzīvotājs, bet arī kā zemnieks nesaskatu, ka, esot pie Rēzeknes novada, kaut kas būtiski mainīsies, tāpat arī - esot pie Madonas novada. Šobrīd, kad visu iespējams sakārtot attālināti, elektroniskajā deklarēšanās sistēmā, cilvēki to izmanto, vairs nebrauc uz iestādēm, lai klātienē saņemtu nepieciešamo palīdzību. Visās nozarēs, arī pašvaldībā arvien vairāk tiek piedāvāta iespēja pakalpojumu saņemt attālināti. Tas atvieglo cilvēku ikdienu. Viss attīstās, īpaši jaunās tehnoloģijas un iespējas. Arī šajā pandēmijas laikā taču viss norisinājās attālināti. Ja nebūtu piedzīvota šāda situācija, iespējams, vēl ilgi neizmantotu iespējas, ko sniedz tehnoloģijas. Šobrīd tam ir pievērsta liela nozīme, un uzskatu, ka ļoti vajadzīgi.


29.05.2020.