Cesvaines pilī atgriežas vēsturiskas klavieres
Pēc daudziem gadiem savā sākotnējā mājvietā Cesvaines pilī atgriezušās vēsturiskas klavieres, kuras būvētas ap 1900. gadu. Šis ir viens no nedaudzajiem instrumentiem, kas saglabājies līdz mūsdienām un kuras būvētas pirmajā Latvijas klavierbūves Jura Kļaviņa darbnīcā, kas atradās Rīgā, Tapešu ielā. Juris Kļaviņš dzimis 1849. gada 23. martā Nītaures pagasta „Lejas Saveļās". 1885. gadā „Lejas Saveļās" nodibina savu klavierbūves darbnīcu, bet pēc dažiem gadiem atver darbnīcu Rīgā. Juris Kļaviņš bija pirmais klavieru būvētājs latvietis. Savā darbnīcā specializējies klaviatūras izgatavošanā un apgādājis visus Rīgas, Tērbatas, Maskavas un Pēterpils klavierbūvētājus. Firmu vēlāk pārņēma Alfrēds Jānis Kļaviņš -
Jura Kļaviņa dēls. 1927. gada laikrakstā „Jaunā nedēļa" rakstīts: „Alfrēds palīdz tēvam darbā no agras bērnības. Viņš beidz vispārējo izglītību Rīgas Pētera reālskolā, pēc tam papildinās arodzināšanās Vācijā vairākās klavieru fabrikās. 1907. gadā pārņem veikala vadību savās rokās, iekārtodams darbnīcu ar modernām mašīnām. Pasaules kara laikā visu tehnisko iekārtu, kā arī vērtīgākos evakuētos materiālus pa daļām rekvizē gan kara intendantūra, gan lielinieki. 1920. gadā, atgriezies no Krievijas, Alfrēds Kļaviņš no jauna uzsāk darbu. Pie darba ierodas visi vecie klavieru būvētāji speciālisti, ar kuru palīdzību, pielietojot modernas tehniskās iekārtas, Kļaviņa instrumenti drīz vien atkal iekaro šejienes tirgu. Paplašinot darbību, firma iegūst savā īpašumā piemērotas telpas Zasulaukā. Fabrika nodarbina ap 40 strādniekus un izlaiž gandrīz ik dienas pa instrumentam. Visas klavieru detaļas tiek pilnīgi uz vietas izgatavotas. Galvenais dzelzs rāmis tiek liets šejienes dzelzs lietuvē, bet apstrādāts, saurbts un zeltīts tieši fabrikā; skaņu galds (rezonanss) no sevišķi izmeklētiem un sagatavotiem galdiem tiek pēc ilggadējiem novērojumiem speciāli apstrādāts, lai klavieres pēc gadiem nezaudētu savu skaņu; tiek vērptas resnas vairākkārt apvītas stīgas uz speciāli šim nolūkam konstruētas mašīnas. Kauc ēvelmašīnas, svelpj zāģi, sagatavodami ārējo ietērpu. Turpretim klaviatūru un mehāniku būves nodaļās darbs norit gausāk, jo sīkās daļiņas visas jāpiemēro viena otrai un rūpīgi jānoregulē, lai spēle būtu elastīga un visi taustiņi pilnīgi klausītu katrai pianista sajūtai, sākot no vismaigākā līdz visstiprākam piesitienam. Pateicoties rūpīgam darbam un pieredzei klavieru būvē, firmas ražojumi ir godalgoti jau pirms kara: Starptautiskā izstādē Madridē ar 1. godalgu un Viskrievijas izstādē Rostovā ar 1. godalgu un pēckara Rīgas starptautiskā izstādē 1926. gadā ar 1. godalgu." 1928. gada Rīgas adrešu grāmatā uzņēmums saukts kā akciju sabiedrība „Kļaviņš J. un biedri", adrese - Tapešu ielā Nr. 4 un veikals K. Barona Nr. 6. Šādas ziņas lasāmas „Latvijas Tirgotājs", 1926. gada 1. oktobrī. 1935. gada Rūpniecības adrešu grāmatā „Kļaviņš J. Alfrēds". 1941. gadā Kļaviņam fabriku atņēma un kopā ar kādu galdniecības darbnīcu pārcēla uz Tallinas ielu, kinoteātra „Gaisma" sētā. 1944. gada Rīgas adrešu grāmatā: „Kļaviņš J., Alfrēds - klavieru būvētājs - Depkina ielā Nr. 4." 1945. gadā Alfrēds Kļaviņš emigrēja uz Vāciju, tad aizceļoja uz Kanādu. Pēdējos dzīves gados bija konsultants Simpsona klavieru būves firmā Toronto.
Miris 1962. gada 16. jūnijā Toronto un apglabāts Toronto Latviešu kapos (laikraksts „Latvija Amerikā"). Uz Kļaviņa uzņēmuma bāzes 1947. gadā tika izveidota klavieru fabrika „Rīga".
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā visa kultūrvide bija cieši saistīta ar Vāciju, mūsu meistari labprāt devās uz turieni apgūt amatu, bet pēcāk atgriezās Latvijā, lai gūtās zināšanas īstenotu praksē. Arī no Vācijas brauca virkne meistaru, kuri šeit gan piedāvāja jau gatavu preci, gan veidoja jaunus instrumentus. Arī 2019. gadā tieši koncertzālei Ventspilī „Latvija" tika uzbūvēts un uzstādīts jauns instruments - pasaules mērogā unikālas koncerta klavieres „Klavins Piano Manufaktura KFF", Ungārija. Klavieru augstums 4,70 m. Šo klavieru idejas radītājs un būvētājs ir Dāvids Kļaviņš - latviešu izcelsmes meistars, kas šobrīd dzīvo Vācijā un Ungārijā. Nav noliedzams, ka arī Dāvida Kļaviņa dzimtas saknes nāk no pirmā latviešu klavierbūvētāja Kļaviņa dzimtas.
Līdz ar pavasara atnākšanu Cesvaines pilī turpināsies arī iekšējie telpu iesāktie restaurācijas darbi. Ir atbalstīts Valsts Kultūrkapitāla fondā iesniegtais projekts „Cesvaines pils viesu uzgaidāmās telpas griestu plafona un ieloces glābšanas un restaurācijas darbi". Līdz ar šī projekta izpildi viesu uzgaidāmās telpas griestu plafona mākslinieciskā apdare būtu pilnībā pasargāta no neatgriezeniskiem zudumiem un vienlīdz arī pabeigta visa viesu uzgaidāmās telpas griestu plafona dekoratīvo veidojumu, ieloces un dzegas restaurācija. Viesu uzgaidāmās telpas griestu plafona četros stūros ir attēloti visi četri gadalaiki, kas ir unikāls tēlniecības meistardarbs. Šie restaurācijas darbi notiek saskaņā ar izstrādāto šo glābšanas darbu metodiku, ko veica monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu restaurators - vecmeistars Gunārs Grīnfelds, un viņa vadībā arī notiek restaurācija.


22.05.2020.