Dārznīcas pilskalna burvība
Latvija ir bagāta dažādām skaistām vietām, kas neļauj aizmirst par seniem vēstures notikumiem un ļauj iepazīt interesantus faktus no jauna, izzināt jaunas vietas. Tās kļūst par tūristu iecienītiem galamērķiem, tie ir ērti pieejami senvēstures entuziastiem. Ar zināmu burvību apveltīti ir senie pilskalni, un interese par tiem pēdējos gados ir ļoti augusi.

Arī Madonas novads ir bagāts ar pilskalniem, senvēstures entuziasti ar lielu interesi cenšas tos izpētīt un padarīt pieejamus ikvienam interesentam.
Viens no pilskalniem ar interesantu vēsturi atrodas Aronas pagasta Viesienā, un tas ir Dārznīcas pilskalns. Kā stāsta zinātāji, tagadējais nosaukums ir radies samērā nesen, tomēr pilskalna senais nosaukums nav precīzi zināms. Tiek uzskatīts, ka pilskalnā līdz 13. gadsimtam atradās Negestes pils (latīņu: Negeste, Egeste), saukta arī par Nigasti, jo dažus kilometrus uz ziemeļiem atradušās Nigestes mājas, kas tagad nojauktas.
Silvija Čurkste ar lielu interesi pēta sava pagasta vēsturi un daudz interesanta zina pastāstīt arī par Dārznīcas pilskalnu.
- Šis pilskalns ir īpašs ar spirālveida uzeju, kas ir saglabājusies tikai nedaudziem pilskalniem Latvijā. Līdz ar to tā ir darbojusies kā daudzpakāpju aizsardzības sistēma, kuru 1211. gadā Jersikas Visvaldis bija spiests izlēņot bīskapa Alberta bruņiniekiem. Šis palika kā neieņemams cietoksnis, jo nekad bruņinieki to nav iekarojuši, tā ir bijusi tikai izlēņota. Jersikas Visvaldim tā bija Jersikas zeme, un Jersika savulaik bija ieinteresēta šīs zemes apgūt. Pie mums bija iespējams tikt pie dzelzs ieguves vietām, kas bija Kāla ezera apkārtnē, Dzelzavā (par to liecina arī vietas nosaukums). Kā jau visos laikos, resursi ir bijuši ļoti nozīmīgi, tāpēc arī tajā laikā vajadzēja apgūt jaunas vērtīgas zemes. Jersikas Visvaldis bija spēcīgāks par Tālavas valdniekiem, jo viņu zemēm cauri neplūda Daugava un nebija pieejami tirdzniecības ceļi, - vēsturē ielūkojas Silvija Čurkste. - Tajos laikos Dārznīcas pilskalns kalpoja kā vieta, ko šobrīd mēs saprotam ar vārdu „viesu māja". Ceļš, kas ved garām pilskalnam, ir bijis senais ceļš, kas aizveda uz Cesvaini, Gulbeni, Pļaviņām un citām vietām. Tā kā tas atrodas blakus tik nozīmīgiem ceļiem, pilskalns tika izmantots kā viesnīca muižkungiem.
Silvijai savas vietas vēsture ļoti interesē, tāpēc visiem aroniešiem viņa saka - ja ir iespējams atrast savus senčus līdz dzimtbūšanas atcelšanas laikiem Aronas pagastā dzīvojošajiem, tad visi šie pilskalni, kas atrodas pagastā, ir arī šo cilvēku pilskalni.
- Dzimtbūšanas laikā dzimtcilvēki nedrīkstēja nekur pārvietoties, līdz ar to mēs visi esam no vienas cilts un tas viss ir mūsu visu, - uzsver Silvija Čurkste. - Mums ir ļoti veicies, ka pagasts ir bagāts ar lielākiem un mazākiem pilskalniem, ir saglabājusies to vēsture. Padomājot, cik daudz mēs zinām par citu valstu vēsturi 13. gadsimtā un pirms tā, saprotam, ka informācija ir skopa. Savukārt par mūsu pilskalniem mēs varam uzzināt ļoti daudz. Un šis pilskalns tam ir pierādījums. Tā bija militārā būve, tā laika sistēma. Sievietes zināja, ka X stundā tiek paņemti bērni, govis, pašas nepieciešamākās, svarīgākās lietas, vīri ņēma labības maisus, zirgus un zobenus un pa spirālveida uzeju devās kalna virsotnē. Aizsardzības sistēma bija stipra, bija tikai jāpaspēj laikus nokļūt augšā. Tas mūsu senčiem ir bijis kā neieņemams cietoksnis. Uzskatu, ka tā ir ļoti svēta un nozīmīga vieta Aronas pagastam.
Katrai vietai ir sava aura un noslēpumi. Arī Dārznīcas pilskalns apbur ar ko īpašu, spēcīgu enerģētiku.
- Šajā pilskalnā aug tikai lapu koki. Protams, redzēt var arī kādu skujkoku, bet laika gaitā tas iznīkst. Atnākot uz šo kalnu, var gūt spēcīgu pozitīvo enerģiju. Šeit var baudīt dabu, jo kalna virsotnē, kas no lejas atrodas 30 metru augstumā, paveras skats uz visām četrām debess pusēm. Vasarā, kad koki salapojuši, apkārtni ir grūtāk saskatīt, bet rudenī var redzēt plaši un tālu. Šī ir vieta, kur sakārtot domas, gūt mieru un, aizbraucot mājās, sākt darbus no gala, ar lielāku enerģiju un entuziasmu. Cilvēkam nepieciešams laiku pa laikam sevi sakārtot enerģētiski, un šī tam ir ļoti piemērota vieta, - pastāsta Silvija. - No spēcīgām, enerģētiskām vietām cilvēki vienmēr ir baidījušies. Viesienas muižkungs esot bijis ļoti nejauks. Tas ir aprakstīts arī grāmatā „Dieviena". Tie bija tie laiki, kad šajā kalnā nedrīkstēja kāpt augšā, nedrīk-stēja augt koki. Šīs vietas tika uzskatītas par svētvietām. Un kungam nekas briesmīgāks nevarēja būt kā vesels, domājošs, loģisks dzimtcilvēks. Tāpēc bija tādi aizliegumi.
Mainoties laikiem, arī pilskalns ir piedzīvojis pārmaiņas.
- Padomju laikos, būvējot ceļu, Dārznīcas pilskalnam ir nojaukta infrastruktūra. Vietām ir norakts kāds pilskalna stūris, ir izraktas bedres. Mainoties varām, jāpriecājas, ka šis kalns joprojām pieder Madonas novada Aronas pagastam un nav kļuvis par privātīpašumu. 20. gados pilskalnā tika rīkotas zaļumballes, savukārt padomju laikos - centās šos kalnus nolīdzināt. Tāda bija tolaik attieksme pret šādām vietām. Šobrīd pilskalnam ir valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss, kas ļauj šo vietu saglabāt, - priecājas Silvija Čurkste.


22.05.2020.