Kā noķert veiksmi aiz astes?
Vārds „loterija" esot cēlies no itāļu „lotto" - daļa. Par pašu pirmo loteriju pasaulē uzskata jau I gs. p. m. ē. pazīstamo ķīniešu spēli „baigepjao" (tās mūsdienīgā versija saucas „keno"). Nauda par pārdotajām loterijas biļetēm palīdzējusi uzbūvēt Lielo Ķīnas mūri. Loterijas bija pazīstamas arī senajā Romā. Oficiālā Eiropas loteriju vēsture sākas XV gs. sākumā. Florencē 1530. gadā tika dibināta „La Lottodi Firenze" - pirmā liela apjoma loterija, kurā laimestus izmaksāja naudā. 1539. gadā šādu loteriju Francijā dibināja karalis Francisks I, bet 1567. gadā - Anglijā karaliene Elizabete I. Protams, cilvēki loterijās piedalās, cerot uz pēc iespējas lielāku laimestu. Līdz šim lielākais individuālais laimests vēsturē bija 878 miljoni dolāru, ko 2012. gadā ASV saņēma veiksminieks, kurš lūdza viņa vārdu neizpaust. Visiespaidīgākā laimestu sērija bija Džoanai Ginterei no Lasvegasas (Nevadas štats): viņa vairāku miljonu dolāru džekpotus loterijā laimēja četras reizes pēc kārtas; kopš 1993. gada Stenfordas universitātes doktore Džoana loterijās nopelnījusi 20 miljonus dolāru. Lielāko laimestu spēļu automātos - 39 713 982 dolārus - 2003. gadā ieguva divdesmitpiecgadīgs ASV programmētājs. Dažreiz lielais laimests „izkrīt", pat nepērkot loterijas biļeti: kāds Pensilvānijas štata iedzīvotājs 1989. gadā krāmu tirgū par 4 dolāriem iegādājās gleznu, jo viņam iepatikās tās rāmis, un zem gleznas audekla atrada ASV Neatkarības deklarācijas oriģinālās tirāžas eksemplāru. 1991. gadā veiksminieks to pārdeva par 2,4 miljoniem dolāru. 70 portugāļiem, lai tiktu pie laimesta, vispār nebija jādara nekas. Aristokrātam vecpuisim Luisam Karlosam de Noronja Kabralda Kamara nebija bērnu, un 13 gadu pirms nāves viņš liecinieku klātbūtnē Lisabonas telefonu grāmatā izvēlējās 70 nejaušus numurus, kurus fiksēja savā testamentā. Aristokrāta nāves dienā viņa advokāti piezvanīja laimīgajiem „mantiniekiem", kuri savā starpā sadalīja 32 000 dolāru, māju netālu no vēsturiskās ziemeļu pilsētiņas Gimarainšas, 12 istabu dzīvokli Lisabonas centrā un automobili. Sena paruna saka: „Ne jau tikai naudā ir laime." Ir veiksminieki, kas vārda tiešā nozīmē laimējuši savu dzīvību. Horvātu skolotājs Frane Selaks pārdzīvoja septiņus transporta negadījumus, tai skaitā - viņš bija vilcienā, kas nogāja no sliedēm, krita autobusā upē un no lidmašīnas tieši siena kaudzē, viņam uzbrauca autobuss un bez tam vēl loterijā laimēja 1,1 miljonu dolāru. Serbu aviācijas stjuartei Vesnai Vulovičai uzsmaidīja superveiksme: 1972. gadā pēc bumbas eksplozijas lidmašīnā viņa ar krēslu, kurā bija piesprādzējusies, krita no 10 160 m augstuma, piezemējās uz sniega klātas stāvas, garas nogāzes, pa kuru nošļūca kā ragaviņās, un pēc 27 dienām komā un 16 mēnešu ilgas ārstēšanās atgriezās normālā dzīvē. Vesna mira 2016. gadā 66 gadu vecumā.



22.05.2020.