Ēnu diena
Jau daudzus gadus arī Latvijā notiek Ēnu diena, kad skolēni iepazīst savas nākamās profesijas. Viedokli, kā vērtē šādu iespēju, lūdzu izteikt Ērgļu novada Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni un Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku. Laba pieredze
- Galvenais, ka paši jaunieši par to, ka viņiem ir iespēja iepazīt dažādas jomas, izsakās pozitīvi un ka jaunieši Ēnu dienas ļoti gaida. Katrā ziņā tā ir ļoti laba pieredze jauniešiem pavērot, kas katrā profesijā ir jādara, - atzīst Agita Opincāne. - To noteikti vajag turpināt. Arī darba devējiem vajag vairāk uzdrošināties, būt atsaucīgiem un šādu iespēju piedāvāt visiem bērniem, kuriem ir interese. Cik var saprast, visiem interesentiem tas pat netiek nodrošināts, gribētāju ir vairāk nekā piedāvāto iespēju ēnot. Bet vienu dienu gadā, manuprāt, darba devēji jau tomēr varētu atļauties nedaudz pabīdīt malā ikdienas darbus un veltīt laiku skolu jauniešiem, popularizējot savu jomu un profesijas, kuras jaunajai paaudzei nākotnē izvēlēties. Vai arī - ikdienas režīmā turpināt iesāktos darbus, ļaujot jauniešiem to visu vērot no malas. Ēnu diena paver iespēju arī bērniem no laukiem pabūt lielajās pilsētās, tāpat Rīgā un citur, apmeklējot valsts iestādes, lielās slimnīcas un citas nozīmīgas iestādes, tādējādi paplašinot savu redzesloku.

Ir vairākas iespējas
- Tā, protams, ir ļoti laba iespēja. Beidzamajos gados man ēnu nav bijis. Acīmredzot pašvaldības vadītāja amats jaunajai paaudzei nešķiet tik vilinošs. Skolēnu uzmanību droši vien saista citas, interesantākas profesijas. Pie tam skolas gados neviens jau savu dzīvi nesaista ar darbu šajā amatā, to, ka varētu kļūt par domes priekšsēdētāju, - uzsver Tālis Salenieks. - Ēnot drīzāk varētu sabiedrisko attiecību speciālistu un gūt priekšstatu, kā norit darbs pašvaldībā. Izvēloties darbavietas ēnošanai, tas būtu jāsaista ar savu nākotnes profesiju. Šai ziņā ir vēl viena ļoti laba iespēja, kad pašvaldība skolēniem vasarā piedāvā gana daudz darbavietu, kur izmēģināt savus spēkus. Kad skolēni piesakās, viņi izsaka arī savas vēlmes, kur gribētu pastrādāt, kā, piemēram, bibliotēkā, jauniešu centrā. Turpretī uzzinot par darba piedāvājumu sociālajā jomā, bija meitenes, kas no tā atteicās un atklāti pateica, ka šādu darbu tomēr nevarētu veikt. Ne jau katrs var aprūpēt gulošo slimnieku, tāpat izvest pastaigā vai palīdzēt veikt vingrinājumus. Un tas varbūt arī ir labi, ka jau skolas gados novērtē savas spējas un saprot, kādas profesijas vēlētos apgūt, bet kādas ne.


14.02.2020.