Divi iepriekš nezināmi pilskalni Madonas novadā
(Sākums 1. novembra numurā)
Jaunatklāto pilskalnu nozīmības meklējumi
Divu lielu un labi saglabājušos pilskalnu atklājums ir nozīmīgs notikums ne tikai Madonas novadam vien. Iepriekšējais pilskalna jaunatklājums tagadējā Madonas novada teritorijā bija Lazdonas pilskalns Smeceres silā, par kuru pirmās ziņas sniegtas 1928. gadā, bet pilskalns uzmērīts un plašāk aprakstīts 1992. gadā. Atklājums tomēr arī liek kaut vai sākotnēji skaidrot jaunatrasto pilskalnu nozīmi, iesaistīt tos jau zināmajos senākās vēstures modeļos vai arī veidot jaunus skaidrojumus. Tas vēl jo vairāk jādara tādēļ, ka abi jaunatklātie pilskalni veido kompleksu ar jau iepriekš zināmajiem un ievērojamajiem pilskalniem - attiecīgi Bērzaunes Aronas kalnu un Mārcienas pilskalnu, kuriem, lai arī arheoloģiski nepētītiem, ir jau zināma pētniecības vēsture. Iespējams, tagad kaut kas agrāk izteiktajos uzskatos varētu tikt mainīts vai papildināts.
Vēsturnieku vidū jau no 19. gs. beigām valda pietiekami liela vienprātība, ka 1213. gada rakstītajā avotā latīņu valodā minētā vieta Mars, Marx, Marxen ir vienādojama ar Mārcienu. Mārcienas pils novads bija viens no Jersikas 9 pils novadiem, kas līdz 1209. gadam atradās ķēniņa Visvalža pakļautībā. Vēl no rakstītajiem avotiem - Franciska de Moliano1312. gada nopratināšanas protokola - zinām, ka leišu sirotāji Rīgas arhibīskapam piederošo Mārcienas pili nodedzinājuši, saņēmuši laupījumu un nokāvuši 500 cilvēku. Tā kā Mārcienā nav bijusi vācu krustnešu mūra pils, šī pēdējā liecība liek saprast, ka vēl 13. gs. beigās-14. gs. sākumā Mārcienā ir bijusi vietējā latgaļu feodāļa pārvaldīta koka pils. Ja tas tā, tad pilskalnu laikmetu Latvijā nevar nobeigt ar vācu krustnešu iekarojumu jeb krusta karu laiku, respektīvi, latgaļu gadījumā 13. gs. pirmo pusi, bet tomēr ar vēlāku laiku. Tas ir pietiekami būtisks secinājums visu Latvijas pilskalnu kopsakarībās.
Ja Mārcienas pils un attiecīgi pilskalna pieminējums 14. gs. sākumā nerada šaubas, atklāts ir cits jautājums: kur īsti atradās šī Marxen jeb Mārcienas pils - Castrum Marxen?
Līdz šim vēsturnieku skats Castrum Marxen meklējumos bija vērsts uz Bērzaunes Aronas kalnu un Mārcienas Jānēnu pilskalnu, kuri, kaut arī atrodas dažādos pagastos, taisnā līnijā ir tikai ap 6 km viens no otra. Abi šie pilskalni ir lieli, stipri nocietināti, ar izteiktu kultūrslāni, kas liecina par ilgstošu apdzīvotību, tomēr būtiskākais ir, vai šo pilskalnu datējums atbilst 13. un 14. gs., kad Francisks de Moliano minēja Marxenpili. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnos izdarīti nav, bet pilskalnu veidols un atsevišķi gadījuma atradumi kā datējuma pamats nav pietiekami drošs.
Par Mārcienas pilskalnu kā Marxenpils vietu vairāk liecina tā atrašanās vieta tuvu pie vēlākās Mārcienas muižas, arheoloģiskie atradumi un novērojumi, kas apliecina pilskalna attiecināšanu uz 13. un 14. gs., tomēr Mārcienas pilskalnam tuvējie senkapi nav pārliecinoši datējami ar šo laiku; citu senkapu pilskalna tuvumā nav vai arī tie mums nav zināmi. Arheologs Eduards Šturms savulaik ir izteicis pat hipotēzi, ka Mārcienas pilskalns varētu būt senatnes kulta vieta, jo tā tuvumā atrodas ar sakrālo nosaukumu saistītais Svētes ezers, no kura iztek Svētupe.
Aronas pilskalnā nejauši atrastās arheoloģiskās liecības, piemēram, ripas keramiku tāpat varētu attiecināt uz 13. un 14. gs., tomēr Aronas kalna tiešā tuvumā ir divas arheoloģiski pētītas senkapu vietas, kur apbedījumi noteikti tiek datēti ar 12.-13. gs., tātad ar laiku, kad pastāvēja Marxenpils. Uzskatu par Aronas pilskalnu kā Marxenpils vietu vairākkārt ir paudis nesen mūžībā aizgājušais arheologs Ēvalds Mugurēvičs.
Bez jauniem datiem, kas iegūstami, piemēram, arheoloģiskajos izrakumos, šos uzskatus būtu grūti mainīt. Tagad atklāti divi jauni pilskalni iepriekš zināmo tiešā tuvumā. Mārcienas pilskalns taisnā līnijā atrodas 1,4 km uz dienvidrietumiem no jaunatklātā Dreimaņu pilskalna, bet Aronas kalns - nedaudz vairāk kā kilometru uz ziemeļaustrumiem no Sauleskalna pilskalna.
Ir sen pierādīts, ka seno centralitāti nereti iezīmē divu vai vairāku pilskalnu atrašanās vienā kompleksā. Tiek spriests, ka, mainoties dzīves nosacījumiem, mainījās arī centralitātes smagumpunkts, pārejot no grūtāk aizstāvamiem, mazākiem pilskalniem uz lielākiem un labāk aizstāvamiem pilskalniem. Krievu valodā šai vēsturiskajai parādībai ir pat savs apzīmējums „Hoždenije gorodov" - pilsētu vai pilskalnu staigāšana.
Aronas pilskalna gadījumā agrāks no apdzīvotības viedokļa, spriežot pēc atrastajām trauku lauskām, laikam būs bijis jaunatklātais Saules­kalna pilskalns, bet kā bijis Mārcienas pilskalnu gadījumā, pagaidām nav tuvāk saprotams. Varētu domāt, ka galvenais bija Mārcienas pilskalns ar tā varenajiem nocietinājumiem, bet Dreimaņu pilskalns bija otrs nocietinājums, kura aizstāvji varēja dot papilddrošību galvenajai pilij.
Liktos, ka senā Marxenpils tomēr atradās Mārcienas pilskalnā. 1895. gadā tolaik gados jaunais Mārcienas pareizticīgo draudzes priesteris Joanns (Ivans) Žuravskis rakstos atstāja plašu Mārcienas, tai skaitā arī Mārcienas pilskalna aprak­stu. Viņš atzīmēja, ka šajā pilskalnā bez citām senlietām ir atrastas arī monētas, bet tagad zinām, ka tas ir vairāk raksturīgs pilskalnu piļu pastāvēšanas pēdējam laikam, kad monētas ieguva plašāku lietojumu. Vēl priesteris rakstīja, ka pilskalnu, tā nogāzes un apkārtni ļaudis lauksaimnieciski apstrādā, kas stāvo nogāžu dēļ droši vien bija visai sarežģīti. Senās lauksaimniecības pēdas ap Mārcienas pilskalnu arī tagad ir labi atpazīstamas - kalnu virsotnes, kas tagad apaugušas ar rezervāta mežu, agrākos laikos arot ir nolīdzinātas. Vienā gadījumā tuvāk Mārcienas pilskalnam šie pārveidojumi pat atgādina pilskalna vaļņus un grāvjus, tomēr te nu gan pilskalna nav. Par kādreizējo cilvēka klātbūtni liecina arī seno ceļu vietas kalnu nogāzēs, ūdens uzkrāšanas vietas un citi raksturīgi reljefa mākslīgi pārveidojumi. Bez dziļākiem pētījumiem grūti teikt, kad veidojusies šī tagad mežu klātā lauksaimnieciskā ainava, taču diezgan droši, ka tas ir noticis daudz agrāk nekā 19. gs. beigās.
Vai divu pilskalnu jaunatklājums Madonas novadā ir palīdzējis risināt jautājumu, kur tad atradusies Marxenpils? Atbilde ir - gan jā, gan nē. Ir gūti jauni, nozīmīgi dati par pilskalnu pāriem, tomēr, ja būtu atklāts tikai viens pilskalns - vai nu pie Aronas kalna, vai Mārcienas pilskalna, tas dotu priekšrocību tieši to uzskatīt par Marxenpils vietu, bet tagad - atkal jauni jautājumi.


(Raksts veidots, balstoties uz 2019. g. 24. oktobrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja organizētajā konferencē „Lokālās vēstures pētniecība. Nozīme. Pieredze. Problēmas" nolasīto referātu.)



06.11.2019.