"Lai justos labi, jābūt sakārtotai videi"
Rīt, 21. septembrī, norisināsies Pasaules talka, kad visi tiek aicināti piedalīties un vākt atkritumus, sakopt teritorijas. Latvija šogad tajā piedalīsies ar koku stādīšanas akciju „Laimes koki", lai katra tās ietvaros iesētā sēkla vai iestādītais koks varētu izaugt par nākotnes dižkoku, kļūstot par Latvijas ieguldījumu pasaules ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā. Tās galvenie mērķi ir stiprināt Latvijas kā zaļas, ilgtspējīgas un vides jomā atbildīgas valsts starptautisko tēlu un veicināt aktīvāku sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā vietējā un globālā mērogā. Bet mūsu vidū ir cilvēki, kuriem ikdiena ir rūpēties par tīru, sakoptu un skaistu vidi. Redzēt, saprast, kas vēl nav izdarīts, un to paveikt.

Pagastu pārvaldēs jau vairākus gadus darbojas īpašumu uzturēšanas nodaļas, kuru vadītāji un darbinieki kopīgiem spēkiem veic pagasta teritorijas uzturēšanu un labiekārtošanu.
Liezēres pagasta pārvaldes īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs ARTIS BRAUERS šajā amatā ir vairāk nekā divus gadus. Lai gan pa šo laiku daudz jau ir paveikts, ikdienā darāmo darbu netrūkst, un vēl vairāk ir plānoto un reizēm arī neparedzēto uzdevumu.
Artis ir audzis Liezēres pagastā. Lai gan savulaik bija izvēlējies darbu un dzīvi pilsētā, tomēr, dažādu sakritību vadīts, vienmēr bija tepat blakus dzimtajai pusei.
- Pēc Vecpiebalgas vidusskolas absolvēšanas biju nolēmis doties uz Robežsardzi. Diemžēl ieceres neīstenojās, un, lai mācību gads netiktu palaists vējā, iestājos Ērgļu arodvidusskolā, kur mācījos par guļbūves ēku celtnieku. Tā kā man jau bija vidējā izglītība, mācības ilga tikai gadu. Līdz ar to esmu ieguvis labas pamatzināšanas kā namdaris. Kā pats smejos, varētu uzcelt māju bez palīgiem, bet tas man prasītu ilgu laiku. Interese un patika pret koku un tā apstrādi man nav zudusi. Pēc Ērgļiem devos uz Rīgu, kur Latvijas Kultūras koledžā beidzu kultūras menedžerus ar specializāciju fotografēšanā. Laiku pa laikam paņemu rokās fotoaparātu, lai uzņemtu kādu skaistu, neatkārtojamu kadru. Bet šī nodarbe ir tikai man pašam. Tas ir veids kā tajā brīdī būt pašam ar sevi, aizmirstot visu apkārtējo.
Strādājot ar izglītību nesaistītā uzņēmumā, sapratu, ka neesmu īstajā vietā, tāpēc nolēmu atkal mācīties un iestājos Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā. Esmu diplomēts pavārs. Tagad varu atzīt, ka tajā laikā gribējās mēģināt ko citu, ja nebūtu aizgājis no darba Rīgā, diez vai šobrīd strādātu sava pagasta labā.

- Vēl pirms šī amata pagasta pārvaldē tu jau aktīvi iesaistījies pagasta dzīvē, veicot dažādus saimnieciskos darbus.
- Esmu liezērietis, no Mēdzūlas puses, savas dzimtās vietas patriots. Kādu laiku dzīvoju un strādāju Rīgā, bet sapratu, ka nerimstošā steiga nav domāta man, un atgriezos tēva mājās. Bija daudz brīva laika, bet, tā kā man nepatīk būt uz vietas un ir nepieciešama kustība, sapratu, ka kaut kas ir jādara. Caur Nodarbinātības valsts aģentūru iesaistījos biedrības „Ozols un zīle" projektos. Tur darbojos aptuveni sešus mēnešus. Biedrībā strādāju vairāk ar koku. Atceros arī savus pirmos lielākos darbus - goda pjedestāls, ziņojumu dēļi un apses baļķa soli skolas sporta laukumā Ozolos, ziņojumu dēlis pie pirmsskolas izglītības iestādes, ģērbtuve Liezēres publiskajā peldvietā. Kādu laiku strādāju arī skolā, kur veicu skolas saimnieka uzdevumus. Mainoties vadībai pagasta pārvaldē, atbrīvojās īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja vieta. Darbabiedru mudināts un atbalstīts, pieteicos šai vakancei, un tā jau vairāk kā divus gadus pildu šos pienākumus.

- Kādi ir lielākie izaicinājumi īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājam?
- Manā pakļautībā ir cilvēki ar lielu dzīves un darba pieredzi. Labi, ka man šie cilvēki nav jāmāca, mēs kopā varam apspriest veicamos darbus, idejas. Arī es pats vēl tikai mācos. Pieredzi gūst strādājot, mēģinot, uzdrīkstoties. Varbūt ne vienmēr viss izdodas, kā iecerēts, bet nākamajā reizē jau ir iespējams mācīties no pieļautajām kļūdām. Tas ir mans galvenais dzinulis - neapstāties un nepadoties.
Liezēre ir tā vieta, kur es jūtos ļoti labi. Darbā ir iespēja sevi attīstīt, pilnveidot, veicināt atbildības izjūtu. Strādāju lauku reģionā, kas man pašam ir ļoti nozīmīgi, jo nepavisam neesmu cilvēks, kurš ilgstoši varētu uzturēties pilsētā. Man patīk dinamika, kustība, un šajā vietā es to izjūtu pilnībā. Ne mirkli mans prāts neapstājas, nepārtraukti tiek domāts, plānots, lemts.
Jāsaka paldies komandai, ar kuru kopā strādāju. Man ir veicies, jo visi ir atsaucīgi, labprāt iesaistās ideju īstenošanā un dara sev uzticēto darbu ar lielu atbildību. Katrs paveiktais darbs rada gandarījumu par to, ka Liezēres pagasts kļūst sakoptāks.

- Tavā pārziņā ir visa Liezēres pagasta plašā teritorija. Kā norit darbu sadalījums? Kuri darbi ir prioritāte?
- Nenoliedzami, pagasta teritorija ir liela un darbu netrūkst. Nodaļas pārziņā ir pašvaldības ceļi, pašvaldības apsaimniekotās mājas, pašvaldības īpašumi un, protams, Liezēre un Ozoli. Priecājos, ka pagasta iedzīvotāji ir atsaucīgi, pastāsta, kas viņiem būtu aktuāls, un norāda uz vietām, kuras jāsakārto, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Pašlaik vairāk jautājumu un lūgumu saņemu saistībā ar Liezēres kapiem. Ikdienas skrējienā ne vienmēr izdodas visu pamanīt, tāpēc ir labi, ja kāds norāda arī uz vēl veicamajiem darbiem.
Manuprāt, visaktuālākā tēma vienmēr būs vides sakopšana. Tie ir darbi, kas prasa ļoti daudz laika un uzmanības. Paralēli tam tiek domāts arī par labiekārtošanas darbiem, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk dzīvot. Kā piemērus varu minēt bērnu rotaļu laukumu pie skolas Ozolos, iespēju šķirot atkritumus gan Liezērē, gan Ozolos. Protams, visvairāk darbu tiek paveikts Liezēres pagasta lielākajos ciematos Liezērē un Ozolos, bet netiek aizmirsta arī pārējā pagasta teritorija.
Nekad nav bijusi doma visu izdarīt ātrāk un pēc iespējas vairāk, jo tad bieži vien darītais iznāk paviršs. Man svarīgāka tomēr ir padarītā darba kvalitāte. Katrs iesāktais darbs vispirms ir jāpabeidz un tad jāķeras pie citiem. Protams, gadās avārijas situācijas, kad ir kāds steidzams darāmais, tad vispirms tiek paveikts tas. Bet, lai darbi veiktos, ļoti nozīmīga ir laba plānošana un organizētība.

- Šobrīd pildi arī kapu pārziņa pienākumus?
- Kopš pavasara pildu arī šo pienākumu. Manuprāt, galvenais uzdevums šobrīd ir saprast, kā labāk strādāt, lai arī turpmāk kapsēta būtu sakopta. Lai viss, kas nepieciešams (piemēram, smilts), vienmēr būtu pieejams. Kapsētā vienmēr aktuāls jautājums bijis arī par vietām atkritumiem. Gan jaunajos, gan vecajos kapos ir uzstādīti konteineri, kuros drīkst mest tikai neorganiskos atkritumus. Tāpat tiek saglabātas atsevišķas vietas, kurās drīkst mest lapas, vecos ziedus un citus organiskos atkritumus.

- Kas tev sniedz gandarījumu, strādājot īpašumu uzturēšanas nodaļā?
- Tā noteikti ir labi paveikta darba izjūta. Bet visvairāk priecājos, ka man ir iespēja pilnveidot sevi. Strādājot šajā amatā, esmu kļuvis mierīgāks, pat nopietnāks. Lai cik liels stress vai uztraukums būtu darbā, galvenais ir saglabāt mieru. Uztraucoties diemžēl darbi nevedas. Ir patīkami, ka spēju palīdzēt pagasta iedzīvotājiem - uzklausot, atrisinot kādu problēmu. No katras šādas sarunas gūstu arī ko vērtīgu pats sev.
Bieži vien cilvēkiem, kuri kādu laiku nav bijuši Liezēres pagastā, ir cits redzējums uz lietām un notikumiem. Ja tā ir tava ikdiena, visu nav iespējams saskatīt, pie vides jau ir pierasts, bet noteikti ir ļoti svarīgi gan redzēt no malas savu darbu, gan novērtēt citu paveikto.
Uzskatu, ka īpašumu uzturēšanas nodaļas pagastos ir ļoti nepieciešamas, jo tā ir komanda, kas rūpējas par pagasta tīrību un sakārtotību. Ir tāds teiciens - viens nav karotājs, tāpēc gribu pateikt lielu paldies visiem - gan nodaļā strādājošajiem, gan pagaidu algotajiem darbiniekiem par viņu centību, rūpību un līdzdalību. Paldies arī pagasta pārvaldes vadītājam par atsaucību un mūsu darba izpratni.

- Kas tev palīdz atslābināties no saspringtās ikdienas?
- Idejas, domas, arī uztraukums vairāk rodas pirms miega, bet cenšos darbu atstāt nākamajai darbdienai. Ļoti palīdz skriešana.

- Vai atliek laiks arī vaļaspriekiem?
- Kopš jūlija vairāk esmu pievērsies aktīvākam, sportiskākam dzīvesveidam un dodos uz skriešanas nodarbībām Cesvainē. Patīk, ka ir iesildīšanās vingrinājumi, aizrauj arī pati skriešana. Lai gan varētu šķist, ka visu dienu esmu kustībā, tomēr liela daļa laika tiek pavadīta automašīnā. Tieši šie skriešanas treniņi palīdz būt mundram, stiprināt muskuļus un izturību. Pozitīvi, ka skrienot es atbrīvoju prātu, nedomāju par darbu un tā radīto spriedzi.


20.09.2019.