Vēstures liecības Vestienas tautas namā
Patlaban Vestienas tautas namā norit aktīva darbība, jo tiek remontēta skatuve, lai rudenī pagasta pašdarbnieku kolektīvi atkal varētu sniegt priekšnesumus skatītājiem. - Gadu gaitā skatuve jau bija nolietota. Pavasarī koncerti notika zālē, jo skatuve bija kļuvusi nedroša. Šis remonts bija ļoti nepieciešams. Jaucot nost skatuvi, atklājās, ka tā ir vairākos līmeņos. Pieļauju domu, ka pirmā kārta ir likta vēl pirms Ulmaņlaikiem, jo ir ļoti pamatīgi koka dēļi un brusas un tā ir saglabājusies ļoti labā stāvoklī. Virs tās bija skatuve, kas laiku pa laikam ir tikusi atjaunota. Pēc nostāstiem pēdējo reizi tā remontu ir pieredzējusi pirms aptuveni 40 gadiem, - pastāsta Vestienas pagasta kultūras pasākumu organizatore Jolanta Bardziņa.
Kā jau nereti gadās, remontdarbu laikā ir iespējams atrast senas un aizmirstas lietas.
- Jāsaka, ka senās ēkās ikreiz remontdarbos spēj atklāt ko jaunu. Arī Vestienas tautas namā. Šoreiz zem skatuves tika atrasts ļoti daudz pagastam nozīmīgu vēstures liecību, - atklāj Jolanta Bardziņa.
- Visas šīs lietas ir vērtīgas Vestienai un tās iedzīvotājiem. Viens no interesantākajiem priekšmetiem, kas tika atrasta, noteikti ir 1914. gada Vestienas lauksaimniecības biedrības 2. katalogs, kurā ir lasāmas ziņas par to, ko saimnieki tajā laikā tirgoja, ar kuriem pagastiem notika sadarbība. Protams, šis katalogs vēl nav izpētīts, jo tam ir nepieciešams ilgs laiks. Tāpat papīrs no stāvēšanas ir mainījis krāsu, burti citviet izplūduši, grūti salasāmi. Zem skatuves ir atrastas daudzas lietas, kas datējamas ar 1918.-1919. gadu. Viena no tām ir 1919. gada maiņas rublis, kas, manuprāt, bija pagaidu nauda, līdz Latvija ieguva savu naudas zīmi - latu. Atrastas tika arī 1918. gada avīzes, kurām blakus bija pašgatavoti Latvijas karodziņi, kas liek domāt, ka šādi ir sagaidīta un svinēta valsts neatkarība.
Tāpat zem skatuves dēļiem ir atrastas lietas, kam būtu vieta muzejā, piemēram, Kārlim Gailītim uz operu sūtīta telegramma caur telegrāfu, vēl vecajā drukā.
Jolanta turpina: - Tautas nama ēka kādreiz ir bijusi gan Lauksaimniecības biedrības nams, gan Aizsardzības nams. Padomju laikos šeit bija klubs. Gadu gaitā ir saglabājušās šīs vēsturiskās liecības. Pagaidām vecākais atradums ir vecajā drukā drukāta grāmata krievu valodā, kas izdota 1910. gadā. Protams, ir atrastas liecības arī no padomju laikiem. Ir dažādi saraksti, avīzes, izdevumi. Ir padomju laiku uzdevumu burtnīca un dienasgrāmata. Tika atrasti pat konfekšu papīriņi, Ziemassvētku paciņu iesai?ojamie pap?rņojamie papīri ar bērnu vārdiem un klasēm. Tikpat daudz ir arī visādu veidu cigarešu paciņu. Pats interesantākais, ka tās ir dažādas un vienā eksemplārā. Varbūt kāds tās krājis, lai nākotnē citi atrastu un tādējādi varētu atskatīties pagātnē. Man ļoti patīk šīs senās lietas. Pašai vienmēr ir gribējies tās saglabāt, lai redz arī citi.
Jolanta Bardziņa ir saglabājusi Ulmaņlaiku kokgriezumu, šoreiz tas ir dēlis no padomju laikiem, lai tiktu izgatavots dekors, kas tautas namā simbolizēs dažādos laikus.
- Manuprāt, no šīs ēkas nāk sena aura, tāpēc šāda dekorācija tautas namam ļoti piestāvētu. Ar režisori Agnesi Ģērķi esam domājušas arī par 18. novembra svētkiem, lai jauno skatuvi ieskandinātu ar vecās skatuves stāstu. Bet ļoti vēlējāmies atstāt vēstījumu nākamajām paaudzēm, tāpēc sagatavojām ziņu par laiku, kad skatuve atjaunota, ar kolektīviem, kas aktīvi darbojas, ko dara. Norādījām, kas tika atrasts šo remontdarbu laikā. Bet, kamēr norit remonts, vēstures liecības ir apskatāmas tautas namā. Priekšmeti laika gaitā ir cietuši no dažādiem faktoriem, tāpēc, pirms nodot plašākai apskatei, būtu nepieciešams tos savest kārtībā, - uzskata Jolanta Bardziņa.

16.07.2019.