Savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā
Barkavas pagasta "Tiltakalnu" saimnieks Uģis Bergmanis ir pieredzējis dabas eksperts un viens no vadošajiem mazo ērgļu pētniekiem Latvijā un Eiropā. Savās lauku mājās viņš iekārtojis privātu īpaši aizsargājamo sugu putnu atveseļošanās staciju, ko var apmeklēt arī lauku un dabas tūrisma cienītāji, jo objekts ir iekļauts tūrisma apskates vietu informatīvajā bukletā.

Madonas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju izbraukuma seminārā tikšanās ar saimnieku Uģi Bergmani šoreiz nenotika, bet savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas apskate norisinājās dēla Jāņa Bergmaņa vadībā.
Uzzinājām, ka stacijas darbības mērķis ir īpaši aizsargājamo sugu putnu rehabilitācija un atgriešana dabā. Stacijā tiek pieņemti piekūnveidīgie un pūčveidīgie putni, kā arī melnie stārķi un medņi, kuriem nav konstatētas neārstējamas ķermeņa traumas vai ekstremitāšu lūzumi.
Putnu rehabilitācijas stacijā ir iekārtoti specializēti voljēri, kas paredzēti putnu izmitināšanai atkopšanas laikā, un atsevišķa būve veselību atguvušajiem putniem, kur tiek izmitināti putni pirms izlidošanas brīvībā.
- Savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā vairāk putnu nonāk uz rudens pusi, kad ir sadzimuši mazuļi, tiem gadījušās traumas (jaunajiem putniem pēc sadursmes ar automašīnu), varbūt ir novārguši, jo nav izligzdojuši, tāpēc vajadzīga rehabilitācija. Kad atklāja rehabilitācijas staciju, pirmais putns, kuru ieveda, bija jūras ērglis, kas nevarēja palidot, jo bija pārēdies. Te putniem ir daudzmaz dabiski apstāk-
ļi. Lai arī tas ir liels būris, "slimnieki" redz sauli, jūt vēju, un te viņi arī atkopjas. Putnus barojam, atkopjam un palaižam brīvībā, ja putns migrācijas laikam ir pietiekami spēcīgs. Tos gredzenojam, lai varētu pēc interneta datu bāzes atpazīt. Mums te ir bijuši mazie ērgļi, viens retas sugas vidējais ērglis, vanagi, pūces, melnais stārķis. Viens melnais stārķis atkopies tā bija pieradis, ka pēc palaišanas brīvībā atlaidās un staigāja pa jumtu. Arī pūces ļoti pierod pie cilvēka, un te tām nav tā labākā vieta. Baltos stārķus neņemam, jo tā nav apdraudēta suga. Pārsvarā šeit atveseļojas aizsargājamo putnu sugu pārstāvji. Ja putns nav saindējies, tas atkopjas, un vislabākās zāles ir tad, ja ir ko ēst, nav pārāk jāpiepūlas, meklējot barību, kā arī laiks. Ja kādreiz dabā redzat kādu novārgušu ērgli, uzmetiet tam virsū jaku, tā to varēs noķert, citādi jāsargājas gan no nagiem, gan knābja, - ieinteresēja Jāņa Bergmaņa stāstījums.
Dabiska bija mūsu ziņkāre, ar ko putni tiek baroti. - Ja ir mazie putniņi, cāļi, tiem izbarojam peles, ko mums palīdz sagādāt "BIOR", sadarbojamies ar Lubāna ezera zvejniekiem, no tiem pērkam zivis. Mums ir lielā saldētava, kur pie bagātīgāka zivju krājuma lomu arī sakrājam saldētā veidā. Putnu atkopšana ir kā hobijs, kā misija, lai arī mums ir daži sponsori. Piemēram, vācu draugs, kas te dabā fotografē, bildes pārdod savā valstī un ziedo naudu, - atklāja mūsu ekskursijas gids.
- Par rehabilitācijas stacijas pastāvīgo iemītnieku kļuvis jūras ērglis, kurš iepriekš mitinājies Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Jūras ērglis savulaik guvis ievainojumus, lai gan tas tika izārstēts, putns vairs nespēj lidot, jo tā labajam spārnam nav lidspalvu.
Rehabilitācijas kursu ir izgājuši vairāki jūras ērgļi, mazie ērgļi, kas izkrituši no ligzdām vietās, kur veikta mežizstrāde, bet nav pamanīta ligzda. Tālāk pļavā mums ir tornis, kas ir kā mākslīgā ligzda, kur beidzamās nedēļas mazo putnu tur nost no cilvēka, baro pa caurumu, lai atrod no cilvēka.
Lielais būris ir celts par ziedojumiem, jo sākotnējais projekts tika iesniegts LAD, bet noraidīts. Palīdzēja "Latvijas finiera" meitas uzņēmums "Troja", arī uzņēmums "ELLE". Projekta pirmā stadija bija uzcelti trīs būri, bet aizpagājušajā gadā vēl pievienojām divus būrus, jo vasaras beigās un rudenī ir nepieciešamība. Ja ir vairāk kā trīs sugu putni, tos nedrīkst likt vienā būrī. Ir bijis tā, ka visi būri ir pilni, - vēstīja Jānis Bergmanis.


21.05.2019.