Lauteres piemājas saimniecībā "Krūmēnos"
Aronas pagasta "Krūmēni" ir piemājas saimniecība, kas apsaimnieko 8,1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Te saimnieko Sigita Dāboliņa ar dzīvesbiedru Ēvaldu Romuļu, saimniecībā audzē rudens avenes, kartupeļus, tomātus, bet uzceltajās siltumnīcās - dekoratīvo vasaras puķu un dārzeņu stādus. Pirmo gadu uzsākts veidot ziemciešu kolekciju. Mājas atrodas skaistā vietā, kalna virsotnē, no kurienes paveras saistošs skats uz Lauteres ezeru un tuvējām Lauteres mājām, ko var manīt, cik tālu atļauj redzesloks.
"Krūmēnu" saimniece Sigita Dāboliņa nedaudz pastāsta par māju vēsturi: - Kādreiz mājas sauca "Krūmiņi", bet, tā kā pagastā bija divi "Krūmiņi", vajadzēja pārvērst nosaukumu par "Krūmēniem", kaut šajā vietā dzīvojam jau trešajā paaudzē.
Saimniece Sigita, kas ir profesionāla dārzniece, beigusi Bulduru Dārzkopības vidusskolu, liek lietā savas zināšanas praksē siltumnīcās: - Jā, ir diploms, tikai ne puķkopībā, esmu dārznieks agronoms augļkopībā un dārzeņkopības kultūru audzēšanā. Puķes esmu iemācījusies izaudzēt pati, jo ļoti patīk viss, kas ir ziedošs, krāšņs. Ja patīk, tad arī var strādāt, bet ir, ko noņemties. Piemēram, gadās iepirkties ar kūdru - augiem nepatīk, iet bojā, tad ņem un pērc citu substrātu, pārstādi augus. Audzējam diezgan lielu puķu dažādību, ko izmantot dekoratīvajiem stādījumiem, puķu kompozīcijām podos un kastēs. Mums ir dažādu veidu petūnijas, verbēnas, begonijas, ledenes, samtenes, bakopas, kaķastes, nokarenie zaļie augi, sudrablapu dihondra, efejas u. c. - nevar visu nosaukt, cik daudz ir saaudzēts. Vēl atveda pasūtītos mārtiņrožu stādus, lai būtu kāds prieks arī rudenim. Visu, ko vēlamies, noskatāmies internetā, pasūtām, tā veidojam savu mazo dārzniecību.
Dzīvesbiedrs Ēvalds ir mehāniķis, beidzis kādreizējā F. Roziņa Maltas sov­hoztehnikuma mehanizācijas nodaļu. Ēvalds paveic visus tehniskos darbus, apstrādā zemi, daudz darba velta arī malkas sagatavošanai. Siltumnīcas, kas tagad ir pilnas puķu un dažādu stādu, uzcēlis savām rokām, bet, izveidojot apkures sistēmu, licis lietā racionalizatora un izgudrotāja talantu. Šogad aukstajā pavasarī plēves mājas vajadzējis kurināt līdz pat maija vidum, kas paņēmis ne tikai daudz enerģijas, bet arī malkas. - Būtu vairāk jāpalīdz pie stādu piķēšanas, bet lauku cilvēkiem tajā pašā laikā ir jāpagūst arī sagādāt un sagatavot malku, - saka Ēvalds.

Patīk miltaini tomāti
"Krūmēnos" audzē arī tomātu stādus, un, kā saskaita Sigita, ir vismaz 10 šķirnes. - Izvēloties šķirni, ir svarīgi, lai tā ir ražīga, lai daudz bumbuļu, lai nav tikai viens tomāts pa visu augu. Protams, ražīgākie ir visi hibrīdi - F1, bet mums patīk miltainākie, piemēram, ‘Lemon Boys' - tie ir skaisti dzelteni tomāti, vieni no labākajiem, daudziem patīk ‘Beorange'. Bet cik tad vairs laukos tomātus stāda - pārsvarā tikai vecākā paaudze, un laukos tās paliek arvien mazāk. Jaunie izvēlas aiziet uz lielveikalu. Tādi laiki pienākuši - tomāti visu gadu pieejami veikalā, tikai tiem nav tādas garšas, kā pašaudzētajiem. Tāpēc arī paši audzējam tomātus.
Kāpostu dēstus arī audzējam, kādreiz paši apstādījām kāpostu lauku, bet tagad gan nolēmām, ka vairs nestādīsim, jo rudenī taču reti kurš vairs skābē kāpostus, tāpēc vairumā nepērk. Kur likt ražu, ja nevienam nevajag? Jāstāda tikai savām vajadzībām.

Savam un citu priekam
Agrāk saimniecībā bijušas arī govis, lopiņiem audzēti graudi, bet, kad parēķinājuši, cik maksā graudu audzēšana, secinājums - savi graudi sanāk krietni dārgāki nekā nopirktie.
- Dekoratīvās puķes un stādus audzējam savam priekam un lai citiem ir prieks. Stādi ir izaudzēti, puķes - krāšņi saziedējušas, klāt realizācijas laiks, vien viss notiek pamazām un palēnām, - atzīst Sigita, piebilstot, ka ļaudis vasaras puķes izstāda tad, kad beigušās salnas, tāpēc īpaši nesteidzas, ir piesardzīgi. - Siltumnīcu kurināšana ieilga līdz maija vidum. Šķūnis bija izkurināts tukšs, pat nevienas sausas pagales nepalika - visu atdevām puķēm, - konstatē "Krūmēnu" saimniece. Pamazām viņu izaudzētais sortiments atrod stādītājus Aronas, Liezēres pagastā, arī Madonā un citviet.
- Tagad vairāk pārgājām uz puķu audzēšanu, un arī - beidzamajos gados puķes sākuši audzēt daudzi, pircēju ir tik, cik ir, - konstatē Ēvalds.
- Tādā ziņā ziemcietes ir izdevīgākas, jo, ja neizpirks vienā sezonā, var augt daudzus gadus, ne tā kā vasaras puķes. Izaudzēt ir viens darbs, un šogad tas bija grūti, jāieraksta vēsturē, kā mums gāja ar kurināšanu, bet realizēt - otrs. Lai stādus piedāvātu tirgū, vajadzīgs laiks, kura ir žēl, ja pircēji izaudzēto neizpērk. Varētu izaudzēt nezin ko, bet vietējo dārznieku produkcijai iznāk konkurēt arī ar ievestajiem stādiem no Holandes, Polijas, kurus piedāvā lielveikalos. Stādu ir papilnam. Taču vasaras puķēm parasti ir lielāks pieprasījums uz kapusvētku laiku, un tas nozīmē, ka puķes pirks un stādīs vēl līdz augustam, - domās dalās Sigita.
"Krūmēnos" iestādīta arī rudens aveņu plantācija, bet tā nav, ka tikai iestādīsi un vāksi ražu. Ēvalds atklāj pieredzi: - Liekas, ka viegli kopjamas, bet pēc iestādīšanas reizes trīs ir jāizravē, nevar ieaudzēt zālē, ir jāpiesien, lai nesagāžas. Rudens aveņu stādījums, šī pavasara salnu sabaidīts, arī mostas palēnām, līdz ar to ogas var būt vēlāk.
- Redzēs, kāds būs rudens. Ja agri uznāks salnas, tad no ražas nekā daudz nebūs, bet var būt silts laiks, kad ogas mūs priecēs līdz oktobrim, - saka saimnieki. Viņi uzskata, ka nav tādas nozares laukos, kura būtu bez problēmām.

26.05.2017.