Saņem nomināciju "Gada biškopis ražošanā"
Latvijas Biškopības biedrības (LBB) gada noslēguma pasākumā Vecbebru Profesionālajā vidusskolā jau septīto reizi tika godināti konkursa "Gada biškopis" laureāti. Nominācijā "Gada biškopis ražošanā" par laureātiem kļuva Varakļānu novada ZS "Trešdaļnieki" saimnieki Evita un Aigars Caunes. Balvā viņi saņēma jaunu bišu stropu.

Kā uzsvēra biškopības pasākumā, ZS "Trešdaļnieki" pastāv jau ceturtdaļgadsimta garumā un tikpat daudz, pat vēl senāk Varakļānu novada lauku mājās ir nodarbojušies ar biškopību. Tieši saimniecības jubilejas gadā saimnieki saņēma nozīmīgo laureāta nomināciju.
Saimniece Evita Caune pastāstīja: - Lauku mājās "Trešdaļnieki" dzīvoja un saimniekoja mans vectēvs un vecmamma. Kopš sevi atceros, mājās vienmēr bijušas bites, tās kopa vecvecāki, arī man bija jāpalīdz. Tieši no viņiem arī tika gūtas pirmās zināšanas biškopībā. Abi ar Aigaru esam praktiķi. Kad 1991. gadā apprecējāmies, tas bija pārmaiņu laiks, un, tikko pabeigusi Varakļānu vidusskolu, īsti nezināju, ko darīt, jo darbu nebija viegli atrast. Aigars gan tolaik strādāja. Sākām dzīvot laukos kopā ar vecmammu un vectēvu, palīdzējām kopt lopus. Izgājām cauri visai lauksaimniecībai - cūkas audzējām, govis slaucām, pienu realizējām, buļļus nobarojām, bija aitas, vistas, arī bites. Vecvecāki priecājās, ka māja ir pilna, laukos tas ir ļoti svarīgi, lai sētas nepaliktu tukšas, un tā pašlaik ir problēma. Tolaik bija Breša zemnieku laiks, neatkarības idejas, iedvesma, emocionālais pacēlums, jo visi bija tikuši pie savas zemes. Bijām jauni un nerēķinājām, vai tas, ko darām, ir izdevīgi vai nav, jo tad cilvēki tika mudināti dzīvot un saimniekot laukos. Mums nebija tādas tehnikas, lai attīstītu graudkopības virzienu, pamazām sākām veidot bišu dravu. Zināšanas apguvām pašmācības ceļā, apgrozījāmies biškopju sabiedrībā, izgājām Andreja Miža biškopības kursu, braucām uz Rīgu, kur mācījāmies divus gadus. Daudz mūsu profesionālajā izaugsmē deva biškopības kolēģi - Lolita Rudzīte, kas patlaban saimnieko Lielvārdē, ko varētu skaisti nosaukt bišu karalienes vārdā, arī Vitālijs Sprūga Rēzeknes pusē un daudz citu domubiedru.
Man liekas, ka ar biškopjiem ir kā ar māksliniekiem - katrs esam personība, ar savu skatījumu, kā lietas ir darāmas pareizi, ar savu pieeju darbam, savu filozofiju, un katrs ar gadiem ir izkodis savu "knifu". Varbūt, no malas raugoties, izskatās, ka esam noslēgti, negribam dalīties savā pieredzē, bet mums viss ir nācis ar kļūdām, kritieniem un kāpumiem. Bišu drava mums ir izaugusi lēnām un pamazām.
25 gadu laikā, kopīgi strādājot, Cauņu ģimenes bišu drava ir attīstījusies. Patlaban visus spēkus saimniecībai velta Aigars, kas plāno saimniekošanu, paveic ikdienas darbus, jo Evita strādā arī algotu darbu, ir Varakļānu sociālā dienesta sociālā darbiniece. Biškopība ir abu vienojošā nozare.
- Dravā mēs viens bez otra nemaz nevaram iztikt, esam kā cimds ar roku, viens otru saprotam pat bez vārdiem. Darbi mums ir tā sadalīti, ka visus pienākumus vislabāk un ātrāk paveicam kopā. Pa ziemu Aigars daudz domā jau par nākamā gada sezonu, izgatavo jaunus stropus, pamodelē, šo to pamaina. Ziema tomēr ir mierīgāks laiks, kad var arī padarīt ko citu. Mums ir pieaudzis dēls Rihards, ko jau trīs beidzamās sezonas varam uzskatīt par līdzvērtīgu jauno kolēģi biškopībā, kas palīdz vasarās. Viņam gan ir vieglāk, jo nav jāpieņem lēmumi, ko mēs darīsim un kā darīsim, bet fiziskajā ziņā viņš dravā veic visu to pašu, ko mēs. Tāpēc "Trešdaļnieki" ir kā ģimenes uzņēmums. Palīdz arī mana mamma, viņai patīk viss, kas saistīts ar rāmīšiem. Dēls gatavojas absolvēt Madonas Valsts ģimnāziju, Rihards vēl domā, kādu ceļu turpināt, kur studēt pēc ģimnāzijas beigšanas, bet vecāku saimniecība būs tā, kur vienmēr varēs atgriezties, - iepazīstināja Evita.

"Trešdaļniekiem" - bioloģiskais medus
ZS "Trešdaļnieki" īpašumā ir 33 ha zemes, apmēram tikpat daudz zemes nomā. Jau vairākus gadus saimnieko ar bioloģiskajām metodēm, audzē arī nektāraugus kultūru dažādošanai un ienesuma avotu nodrošināšanai, kopj zemi augsekai. Biškopība ir palikusi saimniecības vienīgā un galvenā nozare. Dravas novietnes ir izvietotas vairākās vietās -
pārsvarā Murmastienes un Varakļānu pagastā, Teiču dabas rezervātā, arī Lubāna mitrāja teritorijā. - Ja medus ir bioloģiskais, tad parasti - no aizsargājamajām dabas teritorijām. Ja pavēro un paanalizē, mūsu pusē bišu blīvums nav nemaz tik mazs. Apkārt arī saimnieko mūsu kolēģi biškopji, un ir jāpaskatās, kur novietnes izvietot, lai iegūtu bioloģisko medu. Aktīvā lauksaimniecība ir atnākusi arī līdz mums, un ir jāraugās un jādomā, kur ganās bites - vai tā ir dabiskā pļava, vai meža mala, vai kā tagad - var būt arī graudaugu lauks, kas vairs nav ienesuma avots. Vietās, kur kādreiz auga kārkli, blīgznas, kas pavasarī bagātīgi ziedēja, sakarā ar lauksaimniecības projektiem tagad ir tukšums, un ienesuma vairs nav. Paplašināties jau nav liela māksla, bet ir jautājums, vai tas ir vajadzīgs. Ne vienmēr saimju skaits norāda saimniekošanas ražīgumu. Biškopībā ar saimju skaitu ir līdzīgi kā piena lopkopībā ar govīm - var būt mazāk, bet ar labu izslaukumu. Ja visu dara prātīgi, plānojot, ienesums var būt identisks lielākam saimju skaitam. Arī mums kādreiz bija krietni vairāk par 300 saimēm, bet tad sapratām, ka vasara ir īsa, dzīve paiet, darba skrējiens ir tāds, ka var aizskriet garām daudziem notikumiem, ko pat nepamanīsi. Madonas pusē ir daudz lieldravu, un LBB Madonas nodaļa ar to izceļas. Gadiem ejot, klāt nāk arī jaunie biškopji, bet pārsvarā - esam tie paši. Mēs nospriedām, ka saimju skaitam ir jābūt tādam, lai varētu paspēt gan darbus padarīt, gan arī atļauties savā dzīvē kādu notikumu.

Nominācija par ražošanu
2016. gada notikums "Trešdaļnieku" saimniekiem ir ne tikai 25 gadu saimniekošanas jubileja, bet arī paveiktā novērtējums Latvijas Biškopības biedrības konkursā, saņemot nomināciju "Gada biškopis ražošanā 2016". - Reizēm tā biškopība ir raiba kā dzeņa vēders. Uzsākot saimniekošanu, nevarējām iedomāties, caur ko mums būs jāiziet, ar ko būs jāsaskaras. Tie puni un arī eiforija - viss mijas. Tāpēc jau ir teiciens, ka "Ar bitēm nekad neko nevar zināt". Tur nav melots nemaz. Lai cik daudz gadu esi strādājis, garantijas, ka būs tā, kā teikšu, nekad nav un nebūs, jo māte daba ievieš daudz korekciju. Tas arī šogad bija ļoti izteikti. Šķita jau, ka viss sākas vienkārši fantastiski - agrais pavasaris jau marta beigās, bagātīga ziedēšana. Bet tad sekoja periods, kad mēnesi no vietas gāž lietus, un nektārs ir izskalots. Kad liekas, ka nu tik būs daudz medus, sezonas beigās saproti, ka ir tā, kā ir. Kopumā gan sūdzēties nevaram, uz valsts fona biškopībā mums gads ir vidējs, kaut sākās cerīgs, - 2016. gadu ražošanā vērtēja Evita Caune.
Kā atzina biškopji, no biškopības produktiem saimniecības prioritārais produkts ir medus, kam arī šajā gadā veltīta lielākā vērība. Tirgum ir bišu maize, ziedputekšņi. Daļa produkcijas nonāk Varakļānu tirgū, bet lielākā daļa - saviem Rīgas klientiem. Protams, medus ne vienmēr ir tā lieta, ko mēdz iekļaut pirkumu grozā, bet jācer, ka, sākot vairāk domāt par savu veselību, cilvēki izvēlēsies dabisko un veselīgo biškopības produktu.

Notikums - arī jauna dravas māja
Šogad "Trešdaļniekos" tapusi arī jaunā dravas māja, kur biškopji plāno radīt mūsdienu prasībām atbilstīgus apstākļus darbam. Vēl jau dravas māja, kur viss ir svaigs, tīrs un smaržo pēc koka un bišu vaska, ir jāiekārto.
Dravas māju ir atzinīgi novērtējuši arī PVD speciālisti. - Cepuri nost, ir mainījušies laiki, PVD speciālisti ir nostājušies ražotāju pusē un darbojas, lai veicinātu ražošanu, nevis lai to bremzētu, - secināja Aigars Caune. Vēl gan daudz darba telpu apdzīvošanā, un, kā teica "Trešdaļnieku" saimnieki, tagad labi saskatāmas arī vajadzības. Apjoms prasa modernāku aprīkojumu, ko pašreiz meklē jaunajai sezonai. Iekārtas ir vajadzīgas, lai efektīvāk un ātrāk paveiktu darāmo.

30.12.2016.