„Neesmu braucis uz Latviju tauri pūst"
Lasot satraucošās ziņas par tiltu stāvokli Latvijā, atceramies ievērojamu latviešu tiltu inženieri, divkārtēju ASV Prezidenta balvas ieguvēju, kam šogad būtu 95 - Arvīdu Upesleju-Grantu (1920-2014). Diemžēl Latvijā viņa projektēto tiltu nav. Madonas muzejā par A. Upesleju-Grantu stāstījām izstādē „Madonas rajona tilti" (par tagadējo Madonas, Lubānas, Ērgļu, Cesvaines un Varakļānu novada tiltiem) 2007. gadā. Izstādes idejai atsaucās arī A. Upesleja-Grants, atsūtot ziņas gan par sevi, gan savu projektēto tiltu attēlus. Atceros, ka toreiz, pēc publikācijas par slaveno tiltu inženieri, televīzijas darbinieki meklēja viņa kontaktinformāciju, lai uzzinātu pasaulē pazīstama tiltu inženiera viedokli par Dienvidu tiltu Rīgā.
Arvīds Upesleja-Grants dzimis Kalsnavas pagasta „Bunčuku" mājās. Viņa tēvs Pēteris Upesleja bija Atbrīvošanās cīņu dalībnieks, māte Alma (dz. Bergs) nākusi no Rūjienas puses. Ap 1925. gadu Upesleju ģimene no „Bunčukiem" pārcēlās uz Daugavpili, tur pagāja Arvīda skolas un studiju laiks. 1940. gadā Arvīds beidza Daugavpils skolotāju institūtu, pēc tam bija Mazirbes pamatskolas direktors un dziedāšanas skolotājs. Tālākie vēsturiskie notikumi aizveda uz Vāciju, kur Baltijas universitātē Hamburgā Eižena Laubes un Paula Kundziņa vadībā viņš studēja arhitektūru un pievērsās inženierzinātnei. No 1951. gada Arvīds Upesleja dzīvoja ASV un kopš 1956. gada praktizējās tiltu inženiera praksē. Viņš strādāja par ceļu un tiltu projektēšanas inženieri, ieguva profesionālās inženierzinātnes un prakses tiesības ASV. 1962. gadā nodibināja savu inženierzinātņu projektēšanas biroju Arvid Grant Associates, kas ar jauninājumiem tiltu praksē un tiltu estētisko vērtību ieguva starptautisku ievērību.
Lai gan Kalsnavas „Bunčuku" mājas atrodam vien pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu kartēs, šī vieta Vesetas upes krastā nozīmīga ar to, ka pirmos soļus te spēris cilvēks, kurš savas prakses laikā līdz 1996. gadam izveidoja vairāk nekā 500 projektu, no kuriem apmēram puse ir realizēti ne tikai ASV, bet arī Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un citur. Pēc viņa projekta celtais tilts pār Kolumbijas upi ir pirmais lielais slīpsaišu (A. Upeslejas-Granta ieteiktais latviešu valodas vārds šādiem tiltiem) jeb vanšu tilts ASV un pirmais iekārtas konstrukcijas spriegbetona tilts pasaulē.
Latviju pēc daudzajiem atšķirtības gadiem A. Upesleja-Grants pirmoreiz apmeklēja 1989. gadā, bija vieslektors Rīgas Tehniskajā universitātē. 1990. gadā RTU tika piešķirti pirmie Goda doktora nosaukumi diviem ievērojamiem speciālistiem no ASV - arhitektam Gunāram Birkertam un inženierim Arvīdam Upeslejam-Grantam. Profesors Ivars Strautmanis par A. Upeslejas-Granta projektētajiem tiltiem teicis, ka „tie ar savu inženierdomas potenciālu, ar ielikto ainavas audzināšanas ideju spēku un formu skaistumu stiprina mūsu pārliecību, ka arī Latvijā vajadzīgi attiecīgi likumi un suverēnas republikas ekonomikas garantētas iespējas, lai pilnībā izmantotu savu radošo potenciālu".
Kādreiz uz jautājumu, kāpēc Latvijā par A. Upesleju-Grantu tik maz zina, viņš esot atjokojis: „Es jau neesmu braucis uz Latviju tauri pūst."