Vides eksperts Uģis Bergmanis
Lai aprunātos ar pieredzējušo ornitologu UĢI BERGMANI, braucam nevis uz Teičiem, kā ierasts, bet Barkavas pagasta "Tiltakalniem", kur Uģis dzīvo un saimnieko. Pirms tam esam apmainījušies vēstulēm e-pastā, un Uģis raksta: "Teičiem kā birojam esmu pateicis ardievas uz visiem laikiem. Darbs Dabas aizsardzības pārvaldē kļuva manām darba iemaņām neatbilstošs. Piedalījos konkursā un tagad strādāju par vienu no četriem vides ekspertiem uzņēmumā "Latvijas valsts meži". Esmu ļoti apmierināts. Mans birojs atrodas Ziemeļlatgales mežsaimniecībā, Rēzeknē. Tas varbūt par tālu, tāpēc varam tikties arī tuvāk."
Tiekamies Uģa Bergmaņa mājās, kur speciālists atklāj, cik ļoti pēdējos gados aizsāktās strukturālās reformas dabas aizsardzības sistēmas optimizācijā mainījušas viņa dzīvi.

- Mana biogrāfija pagājušajā gadā piedzīvoja vienu no lielākajiem pavērsieniem, - atzīst Uģis Bergmanis. - Pēc dabas esmu konservatīvs un orientēts uz stabilitāti, bet situācija bija tāda, ka vajadzēja ko mainīt.
2011. gada sākumā, apvienojot Teiču dabas rezervāta un Rāznas nacionālā parka administrāciju, tika izveidota Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija. Uģim Bergmanim šajā iestādē tika uzticēts koordinēt vides apsaimniekošanas darba grupu.
- Tā kā man patīk daudz un intensīvi strādāt, taču resursi bija nepietiekami, pieņēmu lēmumu darbavietu mainīt. Ierēdniecības attieksme konkrētajā sektorā man bija nepieņemama, neredzēju, kā sasniegt mērķus. Dabas aizsardzība ir nozare, kur cilvēki nestrādā peļņas dēļ, bet primāri darbojas idejas vārdā. Neredzēju, kā dabas aizsardzības idejas šai struktūrā realizēt. Jaunajā darbavietā jāpaveic milzīgs darba apjoms, nav svarīgi, vai darba laiks beidzies vai ne, bet ir milzīga atšķirība starp iestādi, kas veidota uz biznesa un atbildības pamatiem, un ierēdniecību, kas ir pārāk birokrātiska un nav orientēta uz mērķu sasniegšanu.

- Reformas rezultātā Teiču speciālisti nu izkaisīti kur kurais.
- Uz visu ir jāraugās arī pozitīvi - Teiču cilvēki nekur nav pazuduši, mēs neesam emigrējuši un neesam Latvijai zuduši. Joprojām strādājam dabas aizsardzībai, tikai dažādās organizācijās. Kaut kam kādreiz ir jāmainās, lai gan man personīgi tas bija viens no smagākajiem lēmumiem. 29 gadus piedalījos Teiču un reģiona dabas aizsardzības sistēmas izveidē, tagad daru ko citu. Kopš pagājušā gada 22. augusta strādāju uzņēmumā "Latvijas valsts meži", esmu izturējis trīs mēnešu pārbaudes laiku un iekļāvies komandā.
Saikne ar Teičiem nav zudusi. Pētījumi turpinās, uz Teičiem un citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām braucu regulāri, tikai ir cits darba devējs un citi pienākumi.

- Raksturo, lūdzu, jaunos darba pienākumus!
- Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas ražo, pelna un attīstās. Ja runājam par vides aizsardzību, "Latvijas valsts meži" iet pareizo ceļu: nevis izliekas, ka nekas nav noticis, bet analizē kļūdas un rīkojas. Tāpēc tika pieņemts lēmums izveidot četras jaunas amata vienības - vides ekspertus. Uzņēmuma struktūra ir tāda, ka ir astoņas mežsaimniecības, un uz divām mežsaimniecībām ir viens vides eksperts. Vides eksperts gatavo ietekmes uz vidi vērtējumus, vajadzības gadījumā - eksperta atzinumus, kur nepieciešams atbilstošs sertifikāts. Rezultātā sniedzam atbalsta funkciju ražošanai. Ekspertu mērķis ir nodrošināt, lai šī ražošana būtu atbilstoša nacionālajām un starptautiskajām prasībām dabas un vides aizsardzības jomā. Uzņēmumam līdz ar to nav jāpērk konkrētais pakalpojums no malas, ir pašiem savi eksperti, kas to paveic.

- Darbs lielā mērā ir ar dokumentiem.
- Tik daudz un intensīvi strādājis ar dokumentiem līdz šim vēl nebiju. Proporcijas ir līdzīgas iepriekšējam darbam: darbs ar dokumentiem aizņem divas trešdaļas laika, darbs mežā - vienu trešdaļu. Vides eksperta pamatuzdevums ir sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu gatavošana un eksperta atzinums saimnieciskām darbībām, piemēram, infrastruktūras izbūvei. Visa mežsaimniecība balstās uz infrastruktūras izbūvi - mežu autoceļu un mežu meliorācijas sistēmas uzturēšanu. Lai šīs sistēmas būvētu, uzturētu vai rekonstruētu, ir nepieciešams ietekmes uz vidi vērtējums.
Manā amata aprakstā ir Ziemeļ-latgales un Dienvidlatgales mežsaimniecības, bet, ja jārisina jautājumi saistībā ar putniem un jāgatavo putnu ekspertu atzinums, klāt nāk arī Vidusdaugavas, austrumu un rietumu Vidzemes daļa, līdz ar to jāapbraukā puse Latvijas. Pozitīvi, ka mērķu sasniegšanai nav resursu ierobežojumu, manā rīcībā ir automašīna, degviela un nepieciešamais aprīkojums.

- Vai aizsāktajiem projektiem laiks paliks?
- Mazo ērgļu pētījumu ar Web kameru, protams, turpināšu, man dota atļauja ar to nodarboties. Savukārt mazo ērgļu projekts, ko veicu kopā ar vācu kolēģiem, ir noslēdzies. Pēc piecu gadu sadarbības ar vācu ornitologiem finansējums šai iecerei ir beidzies.
Atgādināšu, ka Vācijas pavalstī Brandenburgā mazā ērgļa populācija ir uz izzušanas robežas, tāpēc, lai paaugstinātu putnu ligzdošanas sekmes, vācu ligzdās vairākus gadus tika pielikts otrs mazulis, ko atveda no Latvijas.
- Šis projekts ir noslēdzies, - rezumē Uģis Bergmanis. - Bet, iespējams, manas zināšanas būs nepieciešamas igauņu kolēģiem. Turpināšu arī iesākto darbu purvu hidroloģijas atjaunošanā un būvēšu mākslīgās ligzdas ērgļiem, kas ietilpst manos amata pienākumos.

- Vai ārzemju braucieni ir samērā bieži?
- Uz ārzemēm braucu tikai darba jautājumos. Tas notiek reizi vai divreiz gadā. Braucu tikai uz konferencēm un semināriem - vienmēr ar ziņojumu vai referātu. Oktobrī piedalījos Vācijas ornitologu kongresā ar diviem referātiem par mazā ērgļa ekoloģiju un aizsardzību Latvijā. Janvārī piedalījos starptautiskā simpozijā Polijā, kas bija veltīts globāli apdraudētās plēsīgo putnu sugas - vidējā ērgļa - izpētei un aizsardzībai, ziņoju par situāciju Latvijā. Jūlijā kopā ar citiem "Latvijas valsts mežu" kolēģiem piedalīšos 14. starptautiskajā kūdras kongresā Zviedrijā, kur uzstāšos ar stenda ziņojumu par purvu atjaunošanas pieredzi Austrumlatvijas mitrājos.

- Ir iegūts doktora grāds, vai nav bijusi doma akadēmisko karjeru turpināt?
- Akadēmiskā karjera būtu iespējama, ir bijuši piedāvājumi, bet tas nav mans mērķis. Apstājos līdz ar doktora grāda piešķīrumu; lai iegūtu augstāku grādu, būtu jāstrādā augstskolā.
Darbs šajā uzņēmumā arī ir nepārtrauktas mācības. Ir atsevišķa struktūra, kas kompānijas darbiniekiem neļauj iemigt. Reizi mēnesī kārtojam testus, šīs ieskaites ir obligātas, un tas uztur pozitīvā stresā. Līdz šim par dažādām tēmām (mežu meliorācijas sistēmu izbūve un uzturēšana, mežu autoceļi, FSC sertifikācija jeb zaļais sertifikāts) esmu nokārtojis sešus testus. Būtiskas ir prasības angļu valodā - rudenī kārtosim pārbaudi svešvalodā.

- Cikos iesākas rīts (līdz birojam Rēzeknē ir krietns gabals)?
- Birojs ir Rēzeknē, bet man ir iespēja izmantot visus pārējos uzņēmuma "Latvijas valsts meži" birojus. Uzņēmuma darba vide ir pilnībā digitāla, tas nozīmē, ka dokumentu aprite notiek īpašā dokumentu vadības programmatūrā ar interneta starpniecību. Rēzeknē pirms 2 gadiem ir uzbūvēta moderna celtne - Ziemeļlatgales mežsaimniecības birojs, bet varu izmantot arī birojus citās mežsaimniecībās. Birojos galvenais ir internets. Darbs ir tik intensīvs, ka, ja nebūtu šādas digitālās vides, to paveikt nevarētu.

- Viena darba daļa ir dokumenti, otra - pētījumi vidē.
- Protams, braucu arī uz mežu. Vides ekspertu rīcībā ir globālās pozicionēšanas sistēmas uztvērēji, plaukstdatori ar GPS funkciju, līdz ar to nav jādomā par atrašanos - caur satelītiem pieslēdzos "LVM" serverim, man ir visu mežaudžu plāni ar taksācijas aprakstiem, redzu, kur esmu. Pirms tam datorā esmu iepazinies, kas šai vietai ir tuvumā: kādi aizsargājamie biotopi, mikroliegumi, to aizsargjoslas, rekreācijas zonas, upju, purvu aizsargjoslas, kultūras pieminekļi. Visas šīs pazīmes jāizvērtē un jāņem vērā ceļu izbūves vai meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas gadījumā. Mežā sev līdzi ņemu mērinstrumentus, fotoaparātu, pēc apsekošanas dabā seko darbs birojā, kartogrāfiskajās programmās sagatavojot pielikumus un ietekmes uz vidi vērtējumu. Pagājušā gada četros mēnešos izstrādāju 32 ietekmes uz vidi vērtējumus un 15 eksperta atzinumus.
Šobrīd uzņēmums "Latvijas valsts meži" sāk veidot vides monitoringa sistēmu, lai saprastu, kā mežsaimnieciskā darbība ietekmē īpaši aizsargājamās sugas un biotopus. Ir izveidota darba grupa, kas izstrādā monitoringa programmas struktūru, mans uzdevums būs piedalīties un koordinēt atsevišķas apakšprogrammas. Tas būs vēl viens lauks, kur savas zināšanas un pieredzi varēšu pielietot.

Autore: INESE ELSIŅA


AGRA VECKALNIŅA foto