Vilku mednieks Uģis Bergmanis

Uģis Bergmanis kopš pagājušā gada augusta strādā par vienu no četriem vides ekspertiem akciju sabiedrībā „Latvijas valsts meži".

Plašāku sarunu par viņa darba pienākumiem varēsit lasīt 16. marta numurā, šoreiz, tuvojoties brīvdienām, vēlos pastāstīt par Uģa vaļasprieku - vilku medībām.
- Tā ir mana specializācija, jo vilkus medīju jau 15 gadu, - sarunai ievirzoties „vilku tēmā", nosaka Uģis Bergmanis. - Varu pat parādīt tā pelēča kažoku, kas reiz man iekoda kājā.
Mājās Uģim sakrājušās daudzas vilku trofejas. Vilku kažoki, par pārsteigumu, ir nevis pelēki vai zilganmelni, bet to akotspalva ir pelēkbrūna vai pat gaiši brūna. Vilka kažoks ir dubults, ar blīvu un siltu pavilnu un garāku, asāku akotspalvu, kas sargā vilku no lietus, sniega un dubļiem. Pavasarī vilks pavilnu nomet. Pavilna ir pelēkā krāsā, neatkarīgi no tā, kāda ir akotspalva, kas variē no pelēkas līdz pelēkbrūnai un brūnai.
- Kurzemes pusē mīt vilki ar tumšākiem kažokiem, pie mums vilku kažoki ir gaišākā krāsā, - nosaka Bergmanis.
Vilkus varot medīt dažādi - ar karogiem, var medīt kucēnus, bet Uģis praktizē citu vilku medību veidu - uz gaidi jeb no medību torņiem. „To daru viens pats gan pie izliktas barības, gan gaidot vilkus daudzas jo daudzas stundas, uzkāpis tornī. Latvijā vilku nav mazums, šogad bija atļauts nomedīt 200 vilku. Decembrī un janvārī, gluži īsā laika periodā, tas arī tika izdarīts. Vienu vilku nomedīt izdevās arī man. 4. februārī limits beidzās, lai gan Mētrienas pagastā vilkus mana bieži. Protams, vairāk medīt tos šajā sezonā nevar."

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.03.2012.

Autore: INESE ELSIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto