12. martā pirmizrādi piedzīvos režisora Feliksa Deiča nu jau sestais Rūdolfa Blaumaņa lasījums - komēdija „No saldenās pudeles".

Režisors pats gan labprātāk šo lugu dēvē par „mūslaiku skatiem", uzsverot to, ka rakstnieka varoņu attiecības un raksturi ir teju vai mūžīgi: vienmēr būs dziļie ūdeņi, kas nespēj izteikt to, kas uz sirds, un balamutes, kam pēc stiprāka vārda ķešā nav jālien. Un, protams, visos laikos nav viegli pateikt tieši tam īstajam cilvēkam, cik ļoti viņš ir mīļš un patīkams. Režisors tieši šajā nespējā izrunāties no sirds saskata lugas komisko un palaikam arī dramatisko pārpratumu cēloni. Raugi, pa visu pagastu paklīdusi vēsts, ka „Ezerlauku" saimnieces Ievas (Baiba Valante) meita Marija (Māra Mennika) katram netīkamam preciniekam piedāvā jāņogu vīnu, skābu kā etiķis. Un precinieku bijis daudz, viens bagātāks par otru! Tālab arī visi pieņēmuši, ka meita gaida baronu glāžu karietē, neiedomājoties, ka viņas sirsniņa ilgojas pēc pašu sētas gājēja Mārtiņa (Aigars Apinis). Labi vēl, ka gadās apsviedīgais kalpu pāris Auce (Ilze Lieckalniņa) un Pičuks (Oskars Morozovs), kas palīdz atrisināt samilzušās sirdslietas.
Režisors Felikss Deičs izrādi iestudējis ar siltu humoru, atklājot, cik cilvēciski pazīstami, saprotami un aizkustinoši ir Blaumaņa tēlotie cilvēki. Toties krietni nesaudzīgāks režisors ir pret laiku, kurā viņi dzīvo. Sēta, kas jau daudzus gadus palikusi bez īsta saimnieka, kur katrs dara, kā māk un saprot, Feliksam Deičam atgādina mūslaiku situāciju: viesstrādnieku neieinteresētais darbs pamazām vien grūž postā kādreiz lepnās mājas. Tāpēc Marijas un Mārtiņa mīlestības pilnā savienība būtu laime ne vien viņiem pašiem, bet arī dzimtajai mājai.

Aktieri izrādē radījuši pievilcīgu un atmiņā paliekošu tēlu buķeti: saimnieces māsu Lavīzi, kurai sivēnam izņemt dvēseli ir špicka (Dace Eversa), kolorītos gājējus Taukšķi (Māris Bezmers) un Krišu (Mārtiņš Liepa).

Autore: EDĪTE TIŠHEIZERE