Pasaules mūzikas plūdos mums pašiem jāgādā, lai latviešu mūzika būtu iemīļota, pazīstama un skanoša Rīgā, Latvijā un visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka mūzikas druvā ir milzums skaistu skaņdarbu un to izpildītāju, - latviešu mūzika skan par maz.

Ir jāatrod jaunas formas un iespējas, kā iedzīvināt latviešu skaņražu darbu nemitīgu atskaņošanu visā Latvijā, iekļaujot arvien vairāk jauno un topošo mākslinieku šai kustībā. Blakus latviešu klasiskās mūzikas pērlēm un tematiskām programmām, klausītāji jāiepazīstina ar šodienas komponistu spilgtākajām jaunrades izpausmēm.
Nest tautā latviešu mūziku, popularizēt izpildītājmāksliniekus, līdzās jau sabiedrībā pazīstamajiem mākslinieku vārdiem pieaicināt latviešu uzlecošās zvaigznes no Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas, mūzikas vidusskolām un mūzikas skolām ir Vidzemes jauno talantu atbalsta fonda misija, ko ar prieku darām.

Šogad Latviešu mūzikas svētki izskanēs laikā no 3. līdz 5. augustam. Katru vakaru Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas Laimas zālē pulcināsim Madonas mākslas inteliģenci un iepazīstināsim to ar sen rakstītu skaņdarbu atradumiem un šodienas autoru pirmatskaņojumiem.

Otrdien, 3. augustā, plkst. 18 koncertu atklās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas studenti un jaunie mūziķi - Elīna Gaile, Rasa Kumsāre, Pēteris Trasuns, Kārlis Klotiņš, Edgars Raginskis, Arvīds Zvagulis - ar Pētera Vaska stīgu kvartetu.

Pēteris Vasks, tāpat kā pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā Alfrēds Kalniņš, vairākas vasaras pavadīja Lazdonas vecajā skoliņā, krājot dabas noskaņas un iespaidus savai jaunradei.

Ar savu otro stīgu kvartetu sevi reprezentēs arī jaunā komponiste Asija Ahmedžanova, kuras dienvidnieciskais temperaments un austrumu kolorīts spilgti izpaudīsies kvarteta mūzikā. Asiju dzirdēsim arī kā pianisti, atskaņojot savu kompozīciju „Sarkasmi klavierēm".

Savu meistarību rādīs madoniešiem savā laikā pazīstamā Gulbenes vijolniece Ilze Gagaine, kas šogad beidza Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu.

Par Ilzi Madonas mūzikas skolas kamerorķestrim mīļas atmiņas no koncertceļojuma pa Austriju. Mocarta dzimtajā pilsētās Zalcburgā pirms apmēram 10 gadiem, kad Ilzīte bija vēl pavisam maziņa, pilsētas tirgus laukumā, kur pieņemts, ka koncertē ceļojoši mūziķi, spēlējot populārus vijoļgabaliņus, Ilzīte sapelnīja pilnu vijoles kasti ar metāla un papīra naudiņām. Tagad viņu dzirdēsim jau kā jauno mākslinieci.

Viņas programmās Jāņa Kalniņa, Jāņa Ķepīša vijoļmūzika un Valdemāra Stūrestepa slavenā „Latvju polka".

Pārsteigums būs Andra Dzenīša sonāte vijolei un klavierēm, bet viena no koncerta naglām būs Pētera Plakida „Romantiskā mūzika" spožā Klavieru trio - Edgars, Arvīds un Kārlis - izpildījumā.

Trešdien, 4. augustā, plkst. 18 koncertā muzicēt pieteicies pulciņš Madonas mūzikas skolas bērnu. Jāņa Porieša skaņdarbiņus atskaņos Gundega Elīza Viļčevska un Lauma Zariņa (skolotāja Inese Freija). Koncertēs arī Cesvaines un Madonas čellisti: Gunda Āboliņa un Emma Bandeniece.

Koncertā piedalīsies Madonas mūzikas skolas skolotājas Tatjanas Savickas divas audzēknes. Irina Bučinska, kas šogad beidza Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu, atskaņos Selgas Mences „Rudens vīziju ar nogrimušiem zvaniem", bet ar savu draudzeni Marionu Baltkalni - latviešu tautasdziesmas Jāzepa Vītola apdarē un Emīla Dārziņa solo dziesmas. Savukārt Anastasija Jekimova, kas šī gada maijā no Parīzes pārveda Grand Prix diplomu, iegūtu Starptautiskajā jauno pianistu konkursā, atskaņos Alfreda Kalniņa „Rudeni".

Autora pavadījumā skanēs Māra Lasmaņa jaundarbs vijolei „Prieka līdzenums" vijolnieces Kristiānas Strades izpildījumā.

Starptautisko konkursu slavu ieguvušie skolotājas Guntas Božas audzēkņi (Vita Gajevska, Ruta Birzule, Ieva Caune, Annija Auziņa, u.c.) atskaņos sen aizmirstus un nezināmus latviešu autoru skaņdarbus klavierēm: Ludviga Bētiņa klavierminiatūras, Ādolfa Ābeles Pēterburgas konservatorijas beigšanas skaņdarbu u.c.

Ludvigs Bētiņš ir pirmais ievērojamais latviešu pianists. 19. gs. tika uzskatīts par labāko Bēthovena interpretētāju Krievijas impērijā.

Komponists un diriģents Ādolfs Ābele Pēterburgas konservatoriju beidz pie Jāzepa Vītola. Konservatorijas beigšanas skaņdarbs visu laiku tika uzskatīts kā pazudis, bet ar pianista Venta Zilberta gādību tika atrasts Amerikā un tagad piedzīvo savu pirmatskaņojumu Latvijā. To veiks Vita Gajevska un Ruta Birzule.

Koncerta kulminācija būs Cēsu stīgu kvarteta muzicēšana, atskaņojot Andra Riekstiņa un Pētera Barisona stīgu kvartetus. Bet koncerta noslēgumā kopā ar Madonas mūzikas skolotājiem kārtējais Andra Riekstiņa pirmatskaņojums „Tromphorn-Concerto" trompetei, mežragam un stīgu orķestrim, solisti: Gatis Gorkuša (trompete) un Artūrs Šults (mežrags).

Artūrs Šults - viens no spilgtākajiem jaunajiem latviešu mežradzniekiem. Bijis neatlaidīgs brāļu Jurjānu Starptautiskā mežradznieku konkursa dalībnieks un laureāts.
Šodien spilgtākais Latvijas trompetists Gatis Gorkuša pēc Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas beigšanas aizbrauca papildināt prasmes pie Eiropas slavenākajiem trompetistiem. Tagad vasaras brīvlaikā viņam īstais laiks pirmatskaņojumā nospēlēt sev veltītu skaņdarbu.

Ceturtdien, 5. augustā, plkst. 18 mūsu novadnieka daktera un rakstnieka Jāņa Liepiņa veidots skatuves darbs par mirkļiem no komponista Franča Šūberta dzīves, piedaloties skatuves vecmeistaram Ģirtam Jakovļevam un jauno aktieru grupai.

Plkst. 22 tradicionālais mūzikas akadēmijas profesoru Jura Švolkovska un Venta Zilberta nakts koncerts. Mūzikas svētki tajā izskanēs ar brāļu Jāzepa, Jāņa un Jēkaba Mediņu skaņdarbiem vijolei.

Autors: ARTIS KUMSĀRS