Velomaršruta "Tour de LatEst" dalībnieki ceturtdien piestāja Cesvainē, lai apskatītu Cesvaines pili. Ekskursiju vadīja un velobraucējiem sniedza interesantu informāciju, kā arī prata atbildēt uz visiem jautājumiem gide Līga Kurme.

Pēc pils apskates velosipēdisti devās uz A/S "Cesvaines piens" siera degustāciju veikalā "Pie Arkas".

Arī Cesvaines tūrisma centra vadītāja Ilze Kalna-Elksniņa bija viena no brauciena dalībniecēm. Ilze informēja, šis ir Latvijas-Igaunijas sadarbības projekts, kā ietvaros tika izveidots velomaršruts. Šis maratons ir aktivitāte, lai popularizētu šo velomaršrutu. Latvijā atšķirībā no Igaunijas vēl nav izliktas trases norādes, trase tiek testēta, un Latvijā zīmes vēl tiks izvietotas. Iespējams, šis velomaratons turpmāk notiks katru gadu. Velobraucienā piedalījās 8 valstu pārstāvji. - Protams, ka maršrutam varēja piebiedroties jebkurā vietā vai arī izbraukt kādu lokālu maršrutu, taču es braucu visu no paša sākuma. Sevi vairāk varētu pieskaitīt nevis pie sportistiem-riteņbraucējiem, bet pie svētdienas riteņbraucējiem, kas pārsvarā brauc prieka pēc, tāpēc brīžiem bija grūti. Arī ceļi atšķīrās: kalni, lejas, dažreiz šķita pat pilnīgi bezceļi, kas veda pa pļavām. Grūti, ja dienā jānobrauc pa šādiem ceļiem kādi 70-80 km, bet tu neesi pie tā pieradis. Protams, ir liels gandarījums par to, ka vari redzēt, ko iepriekš neesi redzējis. Strādāju tūrisma jomā, bet šajā maršrutā ir vairākas vietas, kurās iepriekš nebiju bijusi. Bija ļoti vērtīgi šīs vietas izbraukt un apskatīties. Liels pluss bija tas, ka mantas mums transportēja ar autobusu, teltis un guļammaisi nebija jāved pašu spēkiem. Bija noorganizēts, lai pašiem nav jādomā ne par naktsmītnēm, ne ēdināšanu, - savos iespaidos dalījās Ilze Kalna-Elksniņa.

Arī Elīna no Grenstāles Bauskas pusē brauca visu maršrutu. - Manam vīram ļoti patīk braukt ar riteni, un mums kādus divus gadus nebija kopīga atvaļinājuma, tādēļ nolēmām, ka esam pelnījuši atpūsties, un devāmies šajā braucienā. Jāsaka, ka īpaši negatavojāmies, varbūt agrāk dienā ap 50 km nobraucu, tāpēc tagad es braucu tā ļoti prātīgi. Lai neiztērētu visus spēkus vienā dienā, centos enerģiju sadalīt. Sākumā bija bažas, vai varēsim ceļu pieveikt, bet beigās bija sajūta, ka tiksim līdz Siguldai.
Cesvainē kādreiz biju caurbraucot, bet pilī - pirmo reizi. Šeit visu laiku gribas atgriezties. Vislabākais šajā braucienā bija iespēja pabūt ārpus pilsētas starp jaukiem cilvēkiem, arī pārbaudīt savu varēšanu. Patīkama atpūta un fiziski labs pārbaudījums, - pastāstīja Elīna.

- Arī es braucu no pašas Siguldas. Šis bija pirmais lielais ceļojums ar velosipēdu, agrāk esmu gājis kājām garus gabalus, taču ar riteni nobraukt vairāk nekā 1000 km tiešām ir kaut kas. Bija grūtāk braukt pa zemes ceļiem, bet kopumā ļoti jauki tā ceļot lēnā garā, izbaudot apkārtni. Tu brauc, brauc, apstājies pie kāda ezera, izpeldies, brauc tālāk. Forši bija arī sastaptie cilvēki, vairākās vietās tikām sagaidīti ar ovācijām un mūziku, - pastāstīja rīdzinieks Artis. Fotografējot pili, Artis ar smaidu sejā piebilda: - Pils ir iespaidīga. Man patīk, ka tā ir jau atjaunota.

Kādreizējais biatlonists Jēkabs Nākums bija atklāts un teica, lai nedomājot, ka pieredzējušam sportistam šī distance rādās sīkums.

- Visgrūtākais posms šķita no Igaunijas caur Api uz Ates dzirnavām. Tur bija slikts zemes ceļš, nelīdzināts, ar redeli, tāpēc, ar riteni braucot, daudz kratīja. Pārējais bija lieliski. Cesvainē neesmu pirmo reizi, pirms pārdesmit gadiem šeit bija draugam kāzas. Cesvainieši var būt laimīgi, ka dzīvo tik skaistā vietā. Šajā braucienā vēlreiz pārliecinājāmies, ka arī Latvijā ir ko redzēt un nav nemaz jābrauc uz ārzemēm, - neslēpa sportists.

Visiem dalībniekiem bija smaids sejās, kas liecināja par to, ka tiešām līdzdalība šajā braucienā sniegusi gandarījumu.

Autore: RITA TURKINA

AUTORES foto