Vasara ir atpūtas un pārgājienu laiks, kad gribas doties kaut uz pāris dienām ar teltīm pie dabas. Ko ņemt līdzi, kā sagatavoties pārgājienam, lai, atrodoties prom no mājām, līdzi būtu paņemts viss nepieciešamais gan atpūtai, gan tādām elementārām vajadzībām kā gulēšana un ēšana? Tiem, kas kaut reizi bijuši pārgājienā, jau ir sava pieredze, bet varbūt lieti noder arī Madonas BJC sporta tūrisma pulciņā mācītais.

Madonietei Lienei Lejai attiecības ar sporta tūrismu aizsākās jau, mācoties Madonas pilsētas 1. vidusskolas 5. klasē, kad audzinātāja Laimdota Jansone prata ieinteresēt aktīvi pavadīt brīvo laiku, dodoties ar klasi interesantos pārgājienos. Skolotāja Laimdota Jansone arī pamudināja nodarboties Madonas BJC sporta tūrisma pulciņā, un Liene ir izgājusi cauri visām vecuma grupām, sākot no D, beidzot ar A grupu. Par panākumiem sporta tūrismā viņai mājās ir trīs kausi, medaļas, "Sporta laureāta" apbalvojumi. Arī tagad, kad Liene Leja studē Rēzeknes Augstskolā, 2. kursā apgūst sākumskolas skolotāja specialitāti, viņa sestdienās Madonā ir kopā ar sporta tūrisma pulciņu.

- Tūrisms ir mans hobijs, jo palīdzu skolotājai Jansonei vadīt treniņus, dodos līdzi Madonas BJC sporta tūrisma pulciņa dalībniekiem uz sacensībām. Sporta tūrisms man jau ir kļuvis par dzīvesveidu, un tūrisms patīk arī bērniem, kuri apmeklē pulciņa treniņus, - pastāsta Liene. Viņa pati vislabprātāk dodas izbraukumos ar velosipēdu, bet vasara nekad nepaiet bez pārgājieniem, tūrisma aktivitātēm un sacensībām.
Kad interesējos, ar ko sporta tūrisms atšķiras no pārgājiena dabā, viņa min, ka sporta tūrisms ietver dažādu tūrisma elementu apgūšanu, kas vairāk jāliek lietā kalnainā apvidū, bet izdzīvošanas praktiskās iemaņas (telšu celšana, ugunskura iekuršana, ēst gatavošana) noderēs dzīvē ikvienam.

Liene uzskata, ka, dodoties pārgājienā pie dabas ar nakšņošanu uz divām vai vairākām dienām, noteikti jāņem līdzi pašas svarīgākās lietas - telts un guļammaiss, lukturītis un nazis, tikai tad - pārtika. To zina visi tūristi. Svarīgi ir ielikt mugursomā arī maiņas apģērbu, apavus, jo var samirkt pēkšņi uznākušajā lietū, jābūt plēvei, ko pārklāt teltīm lietus gadījumā. Šogad jāņem līdzi arī uzmācīgo odu baru atbaidīšanas līdzekļi, jo tie var sabojāt vislabākos nodomus izbaudīt mieru un atpūtu pie dabas.

- Telts uzsliešanai parasti izvēlas klajākas vietas, kur apakšā ir līdzens pamats.
Obligāts nosacījums - jābūt ugunskuram, kam visi sanes pa sausam zaram, pa iekuram, pa nolauztam kokam, un beigās tas izdodas tik liels, ka pietiek siltuma ilgam laikam. Kādam ir jāpadomā arī par sērkociņiem. Izvēloties vietu ugunskuram, jāizpēta vēja virziens, lai dūmi neietu iekšā teltī. Sporta tūristiem parasti ir līdzi kompass, bet vēja virzienu var noteikt arī pēc koku lapām, pēc virziena, kādā kustas zāle.
Ugunskurs tiek kurināts ne tikai siltumam, bet arī kā pavards ēst gatavošanai. Lauka virtuvi noorganizējam uz vietas, sameklējot dabā divus koka ķīļus, kam pārliek pāri izturīgu balstu, kur novietot katlu. Atceros, kad sāku nodarboties ar sporta tūrismu, aizbraucām uz vairāku dienu sacensībām, to vien darījām, kā starplaikos gatavojām uz ugunskura ēdienu, - pastāsta Liene. Viņasprāt, īsts pārgājiens ir tad, kad arī ēdienu vāra paši, nevis grauž līdzpaņemtos čipsus vai cepumus. Protams, našķus jau arī gribas, un par tiem parasti gādā katrs pēc saviem ieskatiem. Ja tuvumā ir kāds veikals, tad vajadzīgo var nopirkt, bet, ja līdz tam jāmēro 10-15 km, par visu nepieciešamo jāpadomā iepriekš vai arī jāiztiek ar to, kas ir.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS 12.06.2010.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

OĻĢERTA SKUJAS foto