Līga Lieplapa ar dēlu Tomu un meitu Māru, kas ir čakla palīdze ārstniecības augu vākšanā.
Līga Lieplapa nebūt neatbilst tipiskas zāļu vācējas raksturojumam, jo pati ir jauna, ar pastarīti Tomu rokās. Arī tādu elpu aizraujošu stāstu viņa vēl nav izdomājusi, kāpēc individuālā komersanta uzņēmumam dots nosaukums "55 mārītes". Taču nosaukums radies ne bez pamata. To var tulkot kā saikni ar dabu, kā raksturojumu ekoloģiskam produktam - zāļu tējām, kā mērķi nākotnei. Patlaban uzņēmums var piedāvāt vairāk nekā 60 ārstniecības augu tēju nosaukumu ar piebildi, ka visas drogas nāk no Madonas novada, vāktas dabiskās, cilvēku saimnieciskās darbības neskartajās teritorijās, ir ekoloģiski tīras.
Pateicoties Hipotēku bankas Altum programmai jaunajiem uzņēmējiem, pagājušā gada augustā Līga Lieplapa reģistrēja individuālā komersanta uzņēmumu "55 mārītes". Pavasarī saņemts aizdevums ražotnes izveidošanai, kas atrodas Praulienas pagasta "Lejaszīlēs".
- Tas laikam ir stereotips, ka zāļu tēju vākšana ir vecmāmiņu rūpals. Man tas ir hobijs, sirdslieta. Dzīvojam taču tik zaļā novadā, kāpēc lai šo iespēju neizmantotu un nepiedāvātu ekoloģiskas tējas arī pilsētas ļaudīm, - atklāj Līga. - Kad visa ģimene braucām uz Slovākiju, skatījos, cik tur viss ir nokopts, lauki apstrādāti līdz pat pēdējam metram, nav nekā lieka. Iebraucot Latvijā, daba gavilē, viss ir pirmatnīgs, īstenībā - Dieva dota dabas pilnība. Atliek tikai paņemt no dabas to, kas ir vajadzīgs. Otrs, kas lika aizdomāties, ir nopērkamo augu izcelsme. Kad Tomiņam meklēju kumelītes, jo pērn tik daudz neizauga, izrādījās, ka kumelītes ievedam no Ķīnas, pētersīļus - no Krētas, dilles - no Ēģiptes... Iznāk, ka tam, kas aug pie mums, minam ar kāju virsū, bet esam gatavi maksāt par importu. Saprotams, ka lētāk ir iepirkt, bet būtībā viss, kas ir vajadzīgs veselībai, atrodas tepat dabā, ir tikai jāpaņem. Trešais - kliedzošās reklāmas televīzijā - pērciet zāles, uztura bagātinātājus! Mūsu ģimenē valda uzskats, ka zāles jālieto tikai tādā gadījumā, kad patiešām tas ir nepieciešams, nevis pie katra sīkuma. Manuprāt, savs organisms ir jāsaudzē, lietojot visu dabisko, - pamato Līga Lieplapa.
Auklējot Tomu un studējot Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektronikas fakultātē doktorantūrā vides zinātņu programmā, Līga ir atvērusi savu ģimenes uzņēmumu. Piedaloties Altum programmā, tapa biznesa plāns, kā īstenot loloto ideju par savu ārstniecības augu tēju uzņēmumu. Kopš pagājušā gada nogales "55 mārītes" darbojas arī biznesa inkubatora "Magnuss" paspārnē, kur pieejamas konsultācijas un atbalsts.
Šovasar ir paredzēts ierīkot nelielu ražotnīti, iegādāties augu žāvēšanas skapjus. Tikmēr savāktie ārstniecības augi uz sietiem tiek žāvēti speciāli atvēlētā un ierīkotā telpā.
Ārstniecības augu tēju gatavošana, kā pirmajā brīdī liktos, nebūt nav vienkārša. Drogām ir jābūt kvalitatīvām, jāzina, kad tās vākt, kā pareizi žāvēt - tas jādara caurvējā, nedrīkst augus kaltēt saulē, jo tad zūd vērtīgās īpašības. Turklāt zālītes ir jālasa, tikai domājot labas domas, tad to enerģētika ir visaugstākā. Bet galvenais - augi ir jāpazīst. Galvenā "55 mārīšu" vadlīnija ir augsta produkta kvalitāte, pie kā stingri jāpieturas. Kā vides projektu vadītāja ļoti labi zinu, kāda loma ilgtermiņā ir produkta kvalitātei un savstarpējai uzticībai (šajā gadījumā - mūsu un pircēju).
Uzņēmumā pārsvarā tiek vākti savvaļas ārstniecības augi, kaut nedaudz tiek audzētas arī kliņģerītes un kumelītes. Pašreiz izmantojam savu rokudarbu, un arī tuvākajā nākotnē vismaz augu vākšanas procesā mehanizācija nav paredzēta. Man pašai darbs ar ārstniecības augiem liek justies īpaši, meditatīvi. It kā pārceļos citā pasaulē. Vārdos tas skan ikdienišķi, bet sajūtās - neizstāstāmi.
Uz galda groziņā sabērti raspodiņi, un reti kurš nezina, ka raspodiņu tēja ir palīgs organisma attīrīšanā. Piemēram, tagad ir visu lapu vākšanas laiks. Jāvāc bērzu, lazdu, kastaņu, ceriņu lapas, māllēpju lapas, ceļmallapas... Tagad zinu, ka lazdu lapas un mizas noder sirds veselībai. Ceriņu lapas der pret nieru iekaisumiem, kastaņu ziedi - asinsvadu slimību profilaksei. Augstu vērtēju vībotni, kas ir laba gan pirtsslotām, gan tējai. Māra palīdz vākt mārpuķīšu ziedus - pret klepu. Drīz klāt būs liepziedu un vīgriežu laiks, un daudziem tās ir iecienītas tējas. Ikviens dabā var salasīt ārstniecības augu minimumu.
Līga smaidot stāsta, ka viņai ir ļoti grūti ravēt, jo daudzi augi, kas tiek uzskatīti par nezālēm, būtībā ir dabas zālītes. Piemēram, vārpatas saknes, ganu plikstiņi, trejkrāsu vijolītes, sētložņa...
"Lejaszīlēs" dabas zālīšu vākšanā ir iesaistījusies visa ģimene, jo zāļu tējas ir ļoti iecienītas vispirms jau pašu ģimenē.
- Mundrumam dzeram piparmētru, citronmelisas tēju, bet stresa noņemšanai - vīgriežu. Visiem zināma un arī mūsu ģimenē iecienīta ir asinszāļu, pelašķu, raudenes tēja, lietojam arī mazāk pazīstamo Īslandes ķērpi un bastarda tūsklapi. Visiecienītākā ir liepziedu, piparmētru un citronmelisas tēja, arī dažādi tējas maisījumi, kur gandrīz vienmēr klāt ir raspodiņi. Kad kādam ir klepus, savāru māllēpju lapu un pelašķu tēju, ja ir saaukstējies - aveņkaulu tēju, man pašai garšo vīgriezes. Nenovērtējami cīņā pret bronhītu ir priežu pumpuri, un vīramāte (Ilze Indrāne) sevi ir izārstējusi ar priežu pumpuru novilkumu spirtā, - pastāsta Līga Lieplapa. Viņa atklāj, ka ir dabas bērns, kam lielpilsētā pārāk ilgi nodzīvot grūti. Kad strādājusi Rīgā un piektdienu vakaros nogurusi atgriezusies no galvaspilsētas, novērtējusi savu laimīgo zemi, kas ir tepat - mājās.
Līga pateicas savai ģimenei - vīram Jurim Jātniekam, bērniem, vīramātei, jo visi ir iesaistījušies ārstniecības augu uzņēmumā kā palīgi un atbalstītāji.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto
- Tas laikam ir stereotips, ka zāļu tēju vākšana ir vecmāmiņu rūpals. Man tas ir hobijs, sirdslieta. Dzīvojam taču tik zaļā novadā, kāpēc lai šo iespēju neizmantotu un nepiedāvātu ekoloģiskas tējas arī pilsētas ļaudīm, - atklāj Līga. - Kad visa ģimene braucām uz Slovākiju, skatījos, cik tur viss ir nokopts, lauki apstrādāti līdz pat pēdējam metram, nav nekā lieka. Iebraucot Latvijā, daba gavilē, viss ir pirmatnīgs, īstenībā - Dieva dota dabas pilnība. Atliek tikai paņemt no dabas to, kas ir vajadzīgs. Otrs, kas lika aizdomāties, ir nopērkamo augu izcelsme. Kad Tomiņam meklēju kumelītes, jo pērn tik daudz neizauga, izrādījās, ka kumelītes ievedam no Ķīnas, pētersīļus - no Krētas, dilles - no Ēģiptes... Iznāk, ka tam, kas aug pie mums, minam ar kāju virsū, bet esam gatavi maksāt par importu. Saprotams, ka lētāk ir iepirkt, bet būtībā viss, kas ir vajadzīgs veselībai, atrodas tepat dabā, ir tikai jāpaņem. Trešais - kliedzošās reklāmas televīzijā - pērciet zāles, uztura bagātinātājus! Mūsu ģimenē valda uzskats, ka zāles jālieto tikai tādā gadījumā, kad patiešām tas ir nepieciešams, nevis pie katra sīkuma. Manuprāt, savs organisms ir jāsaudzē, lietojot visu dabisko, - pamato Līga Lieplapa.
Auklējot Tomu un studējot Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektronikas fakultātē doktorantūrā vides zinātņu programmā, Līga ir atvērusi savu ģimenes uzņēmumu. Piedaloties Altum programmā, tapa biznesa plāns, kā īstenot loloto ideju par savu ārstniecības augu tēju uzņēmumu. Kopš pagājušā gada nogales "55 mārītes" darbojas arī biznesa inkubatora "Magnuss" paspārnē, kur pieejamas konsultācijas un atbalsts.
Šovasar ir paredzēts ierīkot nelielu ražotnīti, iegādāties augu žāvēšanas skapjus. Tikmēr savāktie ārstniecības augi uz sietiem tiek žāvēti speciāli atvēlētā un ierīkotā telpā.
Ārstniecības augu tēju gatavošana, kā pirmajā brīdī liktos, nebūt nav vienkārša. Drogām ir jābūt kvalitatīvām, jāzina, kad tās vākt, kā pareizi žāvēt - tas jādara caurvējā, nedrīkst augus kaltēt saulē, jo tad zūd vērtīgās īpašības. Turklāt zālītes ir jālasa, tikai domājot labas domas, tad to enerģētika ir visaugstākā. Bet galvenais - augi ir jāpazīst. Galvenā "55 mārīšu" vadlīnija ir augsta produkta kvalitāte, pie kā stingri jāpieturas. Kā vides projektu vadītāja ļoti labi zinu, kāda loma ilgtermiņā ir produkta kvalitātei un savstarpējai uzticībai (šajā gadījumā - mūsu un pircēju).
Uzņēmumā pārsvarā tiek vākti savvaļas ārstniecības augi, kaut nedaudz tiek audzētas arī kliņģerītes un kumelītes. Pašreiz izmantojam savu rokudarbu, un arī tuvākajā nākotnē vismaz augu vākšanas procesā mehanizācija nav paredzēta. Man pašai darbs ar ārstniecības augiem liek justies īpaši, meditatīvi. It kā pārceļos citā pasaulē. Vārdos tas skan ikdienišķi, bet sajūtās - neizstāstāmi.
Uz galda groziņā sabērti raspodiņi, un reti kurš nezina, ka raspodiņu tēja ir palīgs organisma attīrīšanā. Piemēram, tagad ir visu lapu vākšanas laiks. Jāvāc bērzu, lazdu, kastaņu, ceriņu lapas, māllēpju lapas, ceļmallapas... Tagad zinu, ka lazdu lapas un mizas noder sirds veselībai. Ceriņu lapas der pret nieru iekaisumiem, kastaņu ziedi - asinsvadu slimību profilaksei. Augstu vērtēju vībotni, kas ir laba gan pirtsslotām, gan tējai. Māra palīdz vākt mārpuķīšu ziedus - pret klepu. Drīz klāt būs liepziedu un vīgriežu laiks, un daudziem tās ir iecienītas tējas. Ikviens dabā var salasīt ārstniecības augu minimumu.
Līga smaidot stāsta, ka viņai ir ļoti grūti ravēt, jo daudzi augi, kas tiek uzskatīti par nezālēm, būtībā ir dabas zālītes. Piemēram, vārpatas saknes, ganu plikstiņi, trejkrāsu vijolītes, sētložņa...
"Lejaszīlēs" dabas zālīšu vākšanā ir iesaistījusies visa ģimene, jo zāļu tējas ir ļoti iecienītas vispirms jau pašu ģimenē.
- Mundrumam dzeram piparmētru, citronmelisas tēju, bet stresa noņemšanai - vīgriežu. Visiem zināma un arī mūsu ģimenē iecienīta ir asinszāļu, pelašķu, raudenes tēja, lietojam arī mazāk pazīstamo Īslandes ķērpi un bastarda tūsklapi. Visiecienītākā ir liepziedu, piparmētru un citronmelisas tēja, arī dažādi tējas maisījumi, kur gandrīz vienmēr klāt ir raspodiņi. Kad kādam ir klepus, savāru māllēpju lapu un pelašķu tēju, ja ir saaukstējies - aveņkaulu tēju, man pašai garšo vīgriezes. Nenovērtējami cīņā pret bronhītu ir priežu pumpuri, un vīramāte (Ilze Indrāne) sevi ir izārstējusi ar priežu pumpuru novilkumu spirtā, - pastāsta Līga Lieplapa. Viņa atklāj, ka ir dabas bērns, kam lielpilsētā pārāk ilgi nodzīvot grūti. Kad strādājusi Rīgā un piektdienu vakaros nogurusi atgriezusies no galvaspilsētas, novērtējusi savu laimīgo zemi, kas ir tepat - mājās.
Līga pateicas savai ģimenei - vīram Jurim Jātniekam, bērniem, vīramātei, jo visi ir iesaistījušies ārstniecības augu uzņēmumā kā palīgi un atbalstītāji.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto
