LPKS “Barkavas arodi” nākotnes vīzijās ieklausās “Sējēja” komisija — Indulis Jansons, Edgars Griķītis, Linda Bille, Ņina Rakstiņa, uz jautājumiem atbild barkavieši Andris Ģērmanis un Alberts Gailums.
Populārajā lauksaimnieku konkursā "Sējējs" vērtēšanai grupā "Lauksaimnieku kooperācija" šogad no Madonas novada piedalās Barkavas pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) "Barkavas arodi". Aizvakar Barkavā ieradās konkursa 1. kārtas vērtēšanas komisija, tikās ar "Barkavas arodu" valdes priekšsēdētāju Andri Ģērmani, izpilddirektoru Albertu Gailumu un iepazinās ar kooperatīva darbību.
Ar lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Barkavas arodi" izveidoto graudu iepirkšanas un pirmapstrādes bāzi 20. jūlijā iepazinās komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, komisijas priekšsēdētāja vietniece, Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Ņina Rakstiņa, kā arī komisijas dalībnieki - LLKA biroja vadītāja Linda Bille un Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis, Viduslatvijas Lauku attīstības biroja lauku attīstības speciāliste Anita Briška.
"Barkavas arodus" konkursam "Sējējs 2010" izvirzījusi Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija. Grupā "Lauksaimnieku kooperācija" šogad izvirzīti četri kooperatīvi - LPKS "Pienene KT" Limbažu novada Katvaru pagastā, LPKS "Braslava" Alojas novadā, LPKS "Aknīste" Aknīstes novadā un "Barkavas arodi" Madonas novadā.
- Dalībnieki "Sējējam" paši nepieteicās, jo piedalīties konkursā īsti nav stimula. Viens ir finanses, otrs - pašlepnums, - atklāja LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
- Bija svarīgi lai kooperatīvi, piedaloties vērtēšanā, redz no malas gan savas priekšrocības, gan kļūdas. Ir kooperatīvi, kas strauji attīstās, un tāds, manuprāt, ir arī "Barkavas arodi", bet ir arī tādi, kas gadiem ilgi sēž uz vecajiem resursiem, nekas nemainās attīstības virzienā. Te, Barkavā, kur darbojas kooperatīvs "Barkavas arodi", kādreiz bija tukša vieta, tagad te ir bāze, ko redz jau pa gabalu, jo uzmanību piesaista spožie labības uzglabāšanas torņi, ir graudi, un tas ir tikai apsveicami, ka zemnieki necīnās pa vienam, bet apvienojas, - uzskatu pauda komisijas priekšsēdētājs un LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, LPKS "Vidzemes agroekonomiskā apvienība" direktors. Pēc kooperatīva apmeklējuma Barkavā viņš tālāk devās uz Varakļānu novadu, kur darbojas LPKS "Vidzemes agroekonomiskā apvienība" graudu iepirkšanas un uzglabāšanas punkts "Grozās". Arī šeit ir piemērs zemnieku kooperācijai laukos.
Valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmanis, pakavējoties vēsturē, uzsvēra, ka "Barkavas arodus" izveidoja nevis kāds gudrais no augšas, bet vietējie Barkavas zemnieki, graudaudzētāji pēc savas iniciatīvas. Sākumā sanāca kopā tikai zemnieku saujiņa, saliekot kopā prātus un idejas, bet to, ka virziens ir bijis pareizs, apliecina kooperatīvu biedru skaita pieaugums, kas nu jau pārsniedz 80. Biedru vidū ir saimniecības ne tikai no bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem, arī no Gulbenes, Preiļiem. Kooperatīva biedru vidū ir pat trīs ārzemnieki - dāņu uzņēmēji. Arī kooperatīva materiālās bāzes attīstība un modernizācija liecina, ka izvēlētais kurss ir pareizs, un zemnieki jūtas kā kooperatīva saimnieki.
Barkavieši atceras, ka sākumā kooperatīva rīcībā bija vien liels laukums, ko izmantoja, vienojoties ar Barkavas arodvidusskolu. Tolaik ražas novākšanas sezonā iepirktos graudus izbēra pat zemē. Labi, ka paveicās ar laika apstākļiem, jo citādi ciestu graudu kvalitāte.
- Tas ir simtprocentu zemnieku kooperatīvs. "Barkavas arodi" ir salīdzinoši jauns, jo dibināts 2006. gadā. Patiesībā mums rit tikai ceturtais darba gads, bet attīstība bijusi ļoti dinamiska. 2006. gadā kooperatīvā bija apvienojušās 32 saimniecības, pēc gada ar "Barkavas arodiem" sadarbojās 55 zemnieku saimniecības, pagājušajā gadā - 66 saimniecības, bet šogad - 82, - raksturoja Andris Ģērmanis. "Barkavas arodu" sadarbības partneris joprojām ir SIA "Latraps".
Komisija interesējās arī par ES fondu naudas piesaisti attīstībā. "Barkavas arodu" pārstāvji iepazīstināja ar trim projektiem, kas guvuši atbalstu Lauku attīstības plāna programmā "Lauku saimniecību modernizācija", to īstenošana turpinājusies vairākās kārtās. Pirmais projekts, ko iesāka kooperatīvs, bija mitro graudu uzglabāšanas bunkura būvniecība, kam pievienojās arī nākamie bunkuri. Modernā ražošanas bāze tapusi ar ES finansējuma atbalstu graudu pirmapstrādes kompleksa celtniecībai ar jaudu līdz 20 000 t. Patlaban tiek īstenots projekts "Produkcijas pieņemšanas un uzglabāšanas noliktavas ar ventilācijas un transportēšanas iekārtām būvniecība". Līdz ar to tiks palielināta graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jauda. Lai varētu kvalitatīvi strādāt, vēl būtu nepieciešama mitrās produkcijas paralēlās zonas izbūve, jaunu tīrītāju uzstādīšana, moderna kalte u. c. Interesējoties, kā kooperatīvā nodrošina projektu finansēšanu, Alberts Gailums atklāja: - Dibinājām kooperatīvu ar mērķi, ka nepieciešams izveidot lielu, modernu, jaudīgu graudu iepirkšanas un pieņemšanas punktu. Loģiski, ka mums pastāvēja jautājums par finansēšanu, un diemžēl daļa gulstas uz īpašnieku pleciem. Ja dažas saimniecības būvniecību tik lielā mērogā nevarētu realizēt, tad, iesaistot visas biedru saimniecības, ir iespēja izvirzīto mērķi īstenot. Vienā no kopsapulcēm prezentējām projektu - nākotnes vīziju, kāds varētu izskatīties komplekss un kas būtu nepieciešams. Runājām arī par aptuvenajām izmaksām, nolēmām, kāds varētu būt ieguldījums no kooperatīva dalībnieku puses. Rezultātā ikviena saimniecība katru gadu veic savu finansu ieguldījumu pēc līguma. Protams, ka ir nedaudz sāpīgi saimniecībām, kas veic finansu ieguldījumu, bet, redzot, kā komplekss attīstās, katrs jūtas kā līdzīpašnieks.
Kooperatīvās sabiedrības izpilddirektors Alberts Gailums iepazīstināja arī ar atvieglojumiem, kas paredzēti kooperatīva biedriem. Pavasarī tā ir minerālmēslu un ķimikāliju iegāde, kad saimniecības centralizēti pasūta un sarūpē nepieciešamo. Tā ir dalītā maksa, kad daļu izdevumu var samaksāt rudenī, ir arī citādāka samaksas sistēma. Ķēdē, kad zemnieks pārdod graudus "Barkavas arodiem", "arodi" - k/s "Latraps", kas tālāk produkciju pārdod trešajai personai par cenu, kāda ir pasaules tirgū, kooperatīva biedri saņem piemaksu. Protams, noslēgumā tiek atskaitīti parādi par minerālmēsliem, ķimikālijām un citiem pakalpojumiem.
Kad Ņina Rakstiņa vaicāja par īpašiem sasniegumiem, Andris Ģērmanis minēja: - Lielīties negribas, bet šajā īsajā laikā esam spējuši pārliecināt zemniekus par apvienošanās nepieciešamību. Kooperatīvu veido gan lielākas, gan mazākas saimniecības, un kooperatīvs pat vairāk ir nepieciešams mazajiem. Tas, ka ir, kur likt graudus, mudina arī strādāt. Laukos ar katru gadu rodas arvien kvalitatīvāki sējumi, palielinās ražība. Ja pagājušajā sezonā iepirkām ap 15 000 t graudu, tad šā gada prognoze pēc noslēgtajiem līgumiem jau ir pie 20 000 t.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto
"Barkavas arodus" konkursam "Sējējs 2010" izvirzījusi Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija. Grupā "Lauksaimnieku kooperācija" šogad izvirzīti četri kooperatīvi - LPKS "Pienene KT" Limbažu novada Katvaru pagastā, LPKS "Braslava" Alojas novadā, LPKS "Aknīste" Aknīstes novadā un "Barkavas arodi" Madonas novadā.
- Dalībnieki "Sējējam" paši nepieteicās, jo piedalīties konkursā īsti nav stimula. Viens ir finanses, otrs - pašlepnums, - atklāja LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
- Bija svarīgi lai kooperatīvi, piedaloties vērtēšanā, redz no malas gan savas priekšrocības, gan kļūdas. Ir kooperatīvi, kas strauji attīstās, un tāds, manuprāt, ir arī "Barkavas arodi", bet ir arī tādi, kas gadiem ilgi sēž uz vecajiem resursiem, nekas nemainās attīstības virzienā. Te, Barkavā, kur darbojas kooperatīvs "Barkavas arodi", kādreiz bija tukša vieta, tagad te ir bāze, ko redz jau pa gabalu, jo uzmanību piesaista spožie labības uzglabāšanas torņi, ir graudi, un tas ir tikai apsveicami, ka zemnieki necīnās pa vienam, bet apvienojas, - uzskatu pauda komisijas priekšsēdētājs un LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, LPKS "Vidzemes agroekonomiskā apvienība" direktors. Pēc kooperatīva apmeklējuma Barkavā viņš tālāk devās uz Varakļānu novadu, kur darbojas LPKS "Vidzemes agroekonomiskā apvienība" graudu iepirkšanas un uzglabāšanas punkts "Grozās". Arī šeit ir piemērs zemnieku kooperācijai laukos.
Valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmanis, pakavējoties vēsturē, uzsvēra, ka "Barkavas arodus" izveidoja nevis kāds gudrais no augšas, bet vietējie Barkavas zemnieki, graudaudzētāji pēc savas iniciatīvas. Sākumā sanāca kopā tikai zemnieku saujiņa, saliekot kopā prātus un idejas, bet to, ka virziens ir bijis pareizs, apliecina kooperatīvu biedru skaita pieaugums, kas nu jau pārsniedz 80. Biedru vidū ir saimniecības ne tikai no bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem, arī no Gulbenes, Preiļiem. Kooperatīva biedru vidū ir pat trīs ārzemnieki - dāņu uzņēmēji. Arī kooperatīva materiālās bāzes attīstība un modernizācija liecina, ka izvēlētais kurss ir pareizs, un zemnieki jūtas kā kooperatīva saimnieki.
Barkavieši atceras, ka sākumā kooperatīva rīcībā bija vien liels laukums, ko izmantoja, vienojoties ar Barkavas arodvidusskolu. Tolaik ražas novākšanas sezonā iepirktos graudus izbēra pat zemē. Labi, ka paveicās ar laika apstākļiem, jo citādi ciestu graudu kvalitāte.
- Tas ir simtprocentu zemnieku kooperatīvs. "Barkavas arodi" ir salīdzinoši jauns, jo dibināts 2006. gadā. Patiesībā mums rit tikai ceturtais darba gads, bet attīstība bijusi ļoti dinamiska. 2006. gadā kooperatīvā bija apvienojušās 32 saimniecības, pēc gada ar "Barkavas arodiem" sadarbojās 55 zemnieku saimniecības, pagājušajā gadā - 66 saimniecības, bet šogad - 82, - raksturoja Andris Ģērmanis. "Barkavas arodu" sadarbības partneris joprojām ir SIA "Latraps".
Komisija interesējās arī par ES fondu naudas piesaisti attīstībā. "Barkavas arodu" pārstāvji iepazīstināja ar trim projektiem, kas guvuši atbalstu Lauku attīstības plāna programmā "Lauku saimniecību modernizācija", to īstenošana turpinājusies vairākās kārtās. Pirmais projekts, ko iesāka kooperatīvs, bija mitro graudu uzglabāšanas bunkura būvniecība, kam pievienojās arī nākamie bunkuri. Modernā ražošanas bāze tapusi ar ES finansējuma atbalstu graudu pirmapstrādes kompleksa celtniecībai ar jaudu līdz 20 000 t. Patlaban tiek īstenots projekts "Produkcijas pieņemšanas un uzglabāšanas noliktavas ar ventilācijas un transportēšanas iekārtām būvniecība". Līdz ar to tiks palielināta graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jauda. Lai varētu kvalitatīvi strādāt, vēl būtu nepieciešama mitrās produkcijas paralēlās zonas izbūve, jaunu tīrītāju uzstādīšana, moderna kalte u. c. Interesējoties, kā kooperatīvā nodrošina projektu finansēšanu, Alberts Gailums atklāja: - Dibinājām kooperatīvu ar mērķi, ka nepieciešams izveidot lielu, modernu, jaudīgu graudu iepirkšanas un pieņemšanas punktu. Loģiski, ka mums pastāvēja jautājums par finansēšanu, un diemžēl daļa gulstas uz īpašnieku pleciem. Ja dažas saimniecības būvniecību tik lielā mērogā nevarētu realizēt, tad, iesaistot visas biedru saimniecības, ir iespēja izvirzīto mērķi īstenot. Vienā no kopsapulcēm prezentējām projektu - nākotnes vīziju, kāds varētu izskatīties komplekss un kas būtu nepieciešams. Runājām arī par aptuvenajām izmaksām, nolēmām, kāds varētu būt ieguldījums no kooperatīva dalībnieku puses. Rezultātā ikviena saimniecība katru gadu veic savu finansu ieguldījumu pēc līguma. Protams, ka ir nedaudz sāpīgi saimniecībām, kas veic finansu ieguldījumu, bet, redzot, kā komplekss attīstās, katrs jūtas kā līdzīpašnieks.
Kooperatīvās sabiedrības izpilddirektors Alberts Gailums iepazīstināja arī ar atvieglojumiem, kas paredzēti kooperatīva biedriem. Pavasarī tā ir minerālmēslu un ķimikāliju iegāde, kad saimniecības centralizēti pasūta un sarūpē nepieciešamo. Tā ir dalītā maksa, kad daļu izdevumu var samaksāt rudenī, ir arī citādāka samaksas sistēma. Ķēdē, kad zemnieks pārdod graudus "Barkavas arodiem", "arodi" - k/s "Latraps", kas tālāk produkciju pārdod trešajai personai par cenu, kāda ir pasaules tirgū, kooperatīva biedri saņem piemaksu. Protams, noslēgumā tiek atskaitīti parādi par minerālmēsliem, ķimikālijām un citiem pakalpojumiem.
Kad Ņina Rakstiņa vaicāja par īpašiem sasniegumiem, Andris Ģērmanis minēja: - Lielīties negribas, bet šajā īsajā laikā esam spējuši pārliecināt zemniekus par apvienošanās nepieciešamību. Kooperatīvu veido gan lielākas, gan mazākas saimniecības, un kooperatīvs pat vairāk ir nepieciešams mazajiem. Tas, ka ir, kur likt graudus, mudina arī strādāt. Laukos ar katru gadu rodas arvien kvalitatīvāki sējumi, palielinās ražība. Ja pagājušajā sezonā iepirkām ap 15 000 t graudu, tad šā gada prognoze pēc noslēgtajiem līgumiem jau ir pie 20 000 t.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto
