Lisabonas līguma izmaiņu apstiprināšana.
„Kas gaida, tas sagaida." Šis teiciens visai precīzi ir attiecināms uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Ātri vien atguvušies pēc nepārliecinošajiem 11. Saeimas rezultātiem, zaļzemnieki ar savu jauniegūto „spitālīgo", atvainojos - oligarhu, zīmogu nolīda Saeimas kaktā laizīt brūces un cilvēkos rādījās pēc iespējas mazāk. Veidojot valdību, ar viņiem tāpat neviens nerunāja, un arī plašsaziņas līdzekļi ievainoto mežazvēru tramdīja mazāk, jo bija citas, daudz saistošākas lietas, par ko interesēties, kā, piemēram, reformu un tiesiskuma koalīcijas veidošana. Koalīcija ar daiļskanīgo nosaukumu jau pirms tās izveidošanās sāka šķelties un buksēt. ZZS nogaidoši klusēja, jo vēl nebija īstais mirklis runāt.
Savu iespēju ZZS sagaidīja nesen, un tā nāca no negaidītas puses. Tradicionāli ir pierasts, ka parlamentā lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams vienkāršais vairākums, piemēram, vismaz 51 deputāta atbalsts, ja sēdē piedalās visi 100 deputāti. Kaut arī no četrām frakcijām sastiķētais vairākums Saeimā valdošajai koalīcijai sniedz 56 deputātu atbalstu (un arī to ir grūti nosaukt par stabilu), ir reizes, kad lēmumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Viena no šādām reizēm ir visai tuvu, un šie nav balsojumi, kurus Latvija vēlētos vai varētu atļauties izgāzt. Divu trešdaļu atbalsts būs nepieciešams balsojumos par vairākiem svarīgiem Eiropas finanšu stabilizācijas jautājumiem. Valdošā koalīcija, kurā ietilpst partija „Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! TB/LNNK", nevar nodrošināt nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu, lai ratificētu Lisabonas līguma izmaiņas, kas paredz Eiropas finanšu instrumenta radīšanu eirozonas krīzes risināšanai, kā arī pieņemtu valdības iniciētos „fiskālās disciplīnas" grozījumus Satversmē. Šajā situācijā savu iespēju ir saskatījusi gan ZZS, gan „Saskaņas centrs". ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nekavējās atklāt tirgošanos un nosauca arī savu sākumcenu - ZZS Saeimas frakcija būtu gatava atbalstīt valdošās koalīcijas iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei tikai tad, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem. Šāda vēlme tika pamatota ar to, ka, ja reiz ZZS atbalsta tik svarīgus lēmumus, tā arī vēlas uzņemties atbildību par valdības darbu, lai varētu ietekmēt valsts budžeta veidošanu un citus svarīgus lēmumus.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.01.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
