Latvāņi arī šogad aug griezdamies.
Redakcijai piezvanīja mūsu lasītāja Biruta Zariņa no Mētrienas pagasta, lai jautātu, kas šogad notiek ar latvāņu apkarošanu. Dažas dienas vēlāk par šo pašu jautājumu interesējās kāda Barkaviete.
- Iepriekšējos gados tika uzsākta cīņa ar latvāņiem. Taču šovasar redzam - latvāņi kā auguši, tā aug. Turklāt šķiet, ka par tiem neliekas ne zinis - ne pļauj, ne ar ķīmikālijām nīdē. Kad ienāksies sēklas, vējš tās izplatīs, un latvāņu audzes ies plašumā. Vai ir kāds sods tiem īpašniekiem, kas savu zemi neapsaimnieko, ļauj augt un vairoties latvāņiem? - jautā Biruta Zariņa.
Agronomijas zinātņu maģistrs Aigars Oļukalns savulaik izmēģinājuma laukā pie Švāna pētīja, kādas ir latvāņu apkarošanas metodes. Secinājums bija tāds, ka zeme ir jāapstrādā, tajā ir jāsēj un jāaudzē, piemēram, labība, un latvāņi pamazām izzudīs. Kā zemi aizlaiž, tā latvāņi ņem virsroku.
Uz vaicājumu, kā šogad tiek risināta latvāņu lieta, VAAD Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vadītājs Rūdis Romanovs komentēja: - 2006. gadā tika pieņemta Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.-2012. gadam, bet beidzamajos divos gados ekonomiskās lejupslīdes rezultātā pietrūkst naudas programmas izpildei.
Pašvaldības, kuru teritorijā aug latvāņi, ir atstātas šajā cīņā gandrīz bez palīdzības. Protams, ceļmalas tiek appļautas, bet īpašnieku zemēs nereti nenotiek nekāda darbība, kaut gan te par latvāņu apkarošanu ir atbildīgs īpašnieks. Ir iespēja pieteikties mūsu dienestā, lai kopīgi izvērtētu, kādas varētu būt piemērotākās metodes latvāņu apkarošanai. Par latvāņu apkarošanas metodēm var uzzināt, interesējoties pie VAAD vecākās inspektores Modras Bērziņas (64822541) vai dienesta mājas lapas sadaļā „Informācija sabiedrībai", izlasot rakstus „Par Latviju bez latvāniem", „Latvāņu ierobežošanas metodes". Iepriekš ir bijušas pārbaudes pāris cilvēkiem, kuru īpašumā kultivē latvāņus, esam izteikuši brīdinājumus, arī sodījuši. Par invazīvo sugu, tostarp latvāņu neapkarošanu, ko atklāj fiziskajās kontrolēs, draud vai nu ES platībmaksājumu samazinājums vai tās netiek piešķirtas. Fiziskās kontroles veic lauku atbalsta dienests, tās notiek izlases veidā.
Ja saimnieks netiek ar latvāņiem galā, var lūgt palīdzību pašvaldībām, kam ir pļaušanas tehnika. Ķīmisko līdzekļu pielietošana gan būtu jāveic pavasarī. Valsts ir pateikusi, ka lauksaimniecības zemē latvāņi nedrīkst augt, zeme jāuztur labā stāvoklī, bet diemžēl latvānis ir ļoti dzīvelīgs augs, turklāt gan degvielas iegādei, gan zemes apstrādei, gan ķimikāliju iegādei ir vajadzīga nauda.
AGRA VECKALNIŅA foto
Agronomijas zinātņu maģistrs Aigars Oļukalns savulaik izmēģinājuma laukā pie Švāna pētīja, kādas ir latvāņu apkarošanas metodes. Secinājums bija tāds, ka zeme ir jāapstrādā, tajā ir jāsēj un jāaudzē, piemēram, labība, un latvāņi pamazām izzudīs. Kā zemi aizlaiž, tā latvāņi ņem virsroku.
Uz vaicājumu, kā šogad tiek risināta latvāņu lieta, VAAD Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vadītājs Rūdis Romanovs komentēja: - 2006. gadā tika pieņemta Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.-2012. gadam, bet beidzamajos divos gados ekonomiskās lejupslīdes rezultātā pietrūkst naudas programmas izpildei.
Pašvaldības, kuru teritorijā aug latvāņi, ir atstātas šajā cīņā gandrīz bez palīdzības. Protams, ceļmalas tiek appļautas, bet īpašnieku zemēs nereti nenotiek nekāda darbība, kaut gan te par latvāņu apkarošanu ir atbildīgs īpašnieks. Ir iespēja pieteikties mūsu dienestā, lai kopīgi izvērtētu, kādas varētu būt piemērotākās metodes latvāņu apkarošanai. Par latvāņu apkarošanas metodēm var uzzināt, interesējoties pie VAAD vecākās inspektores Modras Bērziņas (64822541) vai dienesta mājas lapas sadaļā „Informācija sabiedrībai", izlasot rakstus „Par Latviju bez latvāniem", „Latvāņu ierobežošanas metodes". Iepriekš ir bijušas pārbaudes pāris cilvēkiem, kuru īpašumā kultivē latvāņus, esam izteikuši brīdinājumus, arī sodījuši. Par invazīvo sugu, tostarp latvāņu neapkarošanu, ko atklāj fiziskajās kontrolēs, draud vai nu ES platībmaksājumu samazinājums vai tās netiek piešķirtas. Fiziskās kontroles veic lauku atbalsta dienests, tās notiek izlases veidā.
Ja saimnieks netiek ar latvāņiem galā, var lūgt palīdzību pašvaldībām, kam ir pļaušanas tehnika. Ķīmisko līdzekļu pielietošana gan būtu jāveic pavasarī. Valsts ir pateikusi, ka lauksaimniecības zemē latvāņi nedrīkst augt, zeme jāuztur labā stāvoklī, bet diemžēl latvānis ir ļoti dzīvelīgs augs, turklāt gan degvielas iegādei, gan zemes apstrādei, gan ķimikāliju iegādei ir vajadzīga nauda.
AGRA VECKALNIŅA foto
