Ivars Miķelsons uzskata, ka darba tirgus nostabilizēšana un pretimnākšana uzņēmējiem patlaban ir prioritāte.
Tagadējais Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Ivars Miķelsons Bērzaunes pagasta iedzīvotājiem nav svešs, jo pirms pagasta pārvaldes izveidošanas sešus gadus viņš ir bijis deputāts un arī priekšsēdētājas vietnieks. Taču pārvaldes vadītāja amats ir nedaudz atšķirīgs no iepriekš veiktajiem pienākumiem priekšsēdētājas prombūtnē, jo lēmēja funkciju tagad pilda novada deputāti.
- Kā esat iejutušies jaunizveidotajā novadā?
- Kādam varbūt šķiet, ka patlaban ir izteiktāka centralizācija, kādam, iespējams, šīs pārmaiņas atvieglo darbu. Varbūt lēmumus „tur augšā" ir grūtāk pieņemt, ja viņi nav liecinieki reālajai situācijai „uz vietas". Taču process ir tikai iesācies, vēl viss veidojas. Domes darbinieki ir pietiekami elastīgi un saprot šos jauninājumus struktūrā. Laika gaitā tas noskaidrosies.
- Rādās, ka nākotne vispār daudzās pozīcijās ir neskaidra. Kā izskatās jūsu pagasts uz novada fona?
- Piekrītu, ka nākotne ir neskaidra. Nedaudz vieglāk varbūt ir tiem pagastiem, kam ir līdzekļu uzkrājums un stabilāks darbavietu skaits, taču visus skar krīze un nedrošība par nākotni. Uzskatu, ka visu noteiks tas, cik katrā pagastā pārvaldes vadība kopā ar novada deputātiem spēs radīt darbavietu. Ne bērnudārza, ne skolas izveidošana neietekmē pagasta izdzīvošanu. Jebkāda iestāde ir pakārtots jēdziens, jo cilvēkam svarīgi būs sākumā atrast darbu, tikai tad sāks domāt, kura ir tuvākā skola, kurā laist bērnu mācīties.
Ja atdzims kokrūpniecība un valsts beidzot sāks reāli palīdzēt, nevis televīzijā bārstīs tukšus solījumus, tad izķepurosimies. Šobrīd visiem ražotājiem iet grūti, piemēram, kokrūpniecībā ir problēmas ar izejvielu sagādi: trūkst koka, un izejvielu eksports no Krievijas ir apstādināts. Lauksaimniekiem realizācijas cenas ir niecīgas salīdzinājumā ar izmaksām un ieguldīto darbu. Man šķiet, ir milzīga diference starp vidējo reālo, nevis statistisko, algu biznesā un vidējo valsts sektorā strādājošo algu: mēs nemākam pa ceļa vidu iet - esam vai nu vienā, vai otrā grāvī. Gada sākumā saskāros ar secinājumu, ka tābrīža skolotāju algas bija neadekvātas skolēnu skaitam skolā. Es nerunāju par lielām klasēm, kur skolotājiem ir liela slodze, piemēram, Madonas skolās, bet gan mazu skoliņu. Tāda bija tarifikācija, un domāju, ka skolotāji pie tiem pierada. Nepilna pusgada laikā iebraucām vēl vienā grāvī - valdība pieņēma kardinālu lēmumu, jo pēkšņi attapās, ka atalgojums bijis nesamērīgs, tāpēc algas samazināja nevis saprāta robežās, bet tā, ka šobrīd skolotājiem nemaz negribas iet uz skolu strādāt. Milzīgs paldies Bērzaunes pamatskolas skolotājiem, kas apņēmušies darīt arī ārpusskolas darbu. Saprotu, ka valsts to acīmredzot nefinansēs, taču skolotāji turpinās strādāt pagarinātajās grupās - tas patiešām ir patriotisms, cepuri nost. Nezinu, uz kādiem aprēķiniem valsts balstās, taču tāda rīcība, ka vienā brīdī problēmas nerisina, bet nākamajā ievieš drastisku „risinājumu", ir nekorekta. Šobrīd tiek ieteikts budžetu samazināt vēl par 10-20%, sākot ar 1. janvāri, taču es neredzu iespēju mūsu 600 tūkstošu lielajā „izdzīvošanas budžetā" veikt šādas izmaiņas. Šāda summa ietaupītos, piemēram, aizslēdzot bērnudārzu, kas pagaidām patērē visvairāk līdzekļu. Taču ar to viss nebeidzas - ja bērnudārza nav, par to netiek maksāta apkure, respektīvi, cieš arī komunālais uzņēmums, kas jau tā knapi turas virs ūdens. Ja bankrotē komunālais uzņēmums, tad siltuma nav ne iedzīvotājiem, ne iestādēm. Mēs visi esam saistīti kopā. Vienmēr var kaut kur ieekonomēt, tāpēc sīki un skrupulozi tiek veidoti aprēķini jaunajam budžetam, taču 10-20% ieekonomēšana no esošā Bērzaunes pagasta budžeta, vismaz mums ar grāmatvedi, pašlaik nešķiet reāla.
Šā gada sākumā mums bija uzkrājums, kaut arī līdz šim bijām dzīvojuši, manā skatījumā, diezgan labi. Katru gadu būtu varējuši ieekonomēt vismaz 50 tūkstošu, jo uzskatu, ka nav jāekonomē tikai krīzes brīdī, bet gan ikdienā. Noteikti citi bijušo pašvaldību vadītāji oponēs, taču tas ir mans, arī biznesa pārstāvja, viedoklis. Gada sākumā uzkrājums Bērzaunes pagastam bija, taču mums bija tāda, ja var tā nosaukt, problēma, ka mēs maksājam darbiniekiem pēc biznesa shēmas: alga tiek saņemta par iepriekšējo mēnesi, citur maksā mēneša beigās par kārtējo mēnesi. Tad nu janvārī, lai Bērzaune iekļautos kopējā algu izmaksāšanas shēmā, bijām spiesti darbiniekiem samaksāt gan par decembri, gan janvāri. Tur faktiski tas uzkrājums arī aizgāja.
- Ko no Bērzaunes pagasta pašreizējā veikuma varētu vērtēt ar plusa zīmi?
- No pozitīviem piemēriem - top 3 pārvaldes ēku siltināšanas projekts. Ir pieteiktas trīs ēkas projektam, ar cerību, ka nākotnē tas ļautu ieekonomēt uz siltuma izmaksām. Vēl ļoti nozīmīgs ir siltumtrašu renovācijas projekts, siltummezglu uzstādīšana mājās, lai cilvēku skaidri redzētu, cik siltumenerģijas tiek patērēts. Visas vecās caurules būtu jānomaina un jānosiltina, kas būtu liels atspaids. Ar komunālā uzņēmuma vadītāju jau spriedām, ka vajadzētu atrast iespēju iedzīvotājiem samazināt komunālos maksājumus, faktiski izmaksas par 1 kvadrātmetru komunālajam dienestam šobrīd ir lielākas par piestādītajiem rēķiniem. Tātad ir jāmeklē iespējas subsidēt. Ja izdotos iecerētie projekti, tad pašizmaksas par siltumapgādi kristos, kā arī varētu samazināties maksājums par kvadrātmetru. Ja komunālais dienests šobrīd samazinātu tarifus, tad tas drīzāk būtu psiholoģisku iemeslu dēļ, pretimnākšana iedzīvotājiem. Ceram arī uz koģenerācijas projektu, jo tas arī būtu atspaids siltumapgādes jautājumā, tarifi noteikti kristos. Paralēli šis uzņēmums varētu attīstīt ražotni saistībā ar kokmateriāliem. Citu būtisku ražotņu šeit diemžēl nav.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.10.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
- Kādam varbūt šķiet, ka patlaban ir izteiktāka centralizācija, kādam, iespējams, šīs pārmaiņas atvieglo darbu. Varbūt lēmumus „tur augšā" ir grūtāk pieņemt, ja viņi nav liecinieki reālajai situācijai „uz vietas". Taču process ir tikai iesācies, vēl viss veidojas. Domes darbinieki ir pietiekami elastīgi un saprot šos jauninājumus struktūrā. Laika gaitā tas noskaidrosies.
- Rādās, ka nākotne vispār daudzās pozīcijās ir neskaidra. Kā izskatās jūsu pagasts uz novada fona?
- Piekrītu, ka nākotne ir neskaidra. Nedaudz vieglāk varbūt ir tiem pagastiem, kam ir līdzekļu uzkrājums un stabilāks darbavietu skaits, taču visus skar krīze un nedrošība par nākotni. Uzskatu, ka visu noteiks tas, cik katrā pagastā pārvaldes vadība kopā ar novada deputātiem spēs radīt darbavietu. Ne bērnudārza, ne skolas izveidošana neietekmē pagasta izdzīvošanu. Jebkāda iestāde ir pakārtots jēdziens, jo cilvēkam svarīgi būs sākumā atrast darbu, tikai tad sāks domāt, kura ir tuvākā skola, kurā laist bērnu mācīties.
Ja atdzims kokrūpniecība un valsts beidzot sāks reāli palīdzēt, nevis televīzijā bārstīs tukšus solījumus, tad izķepurosimies. Šobrīd visiem ražotājiem iet grūti, piemēram, kokrūpniecībā ir problēmas ar izejvielu sagādi: trūkst koka, un izejvielu eksports no Krievijas ir apstādināts. Lauksaimniekiem realizācijas cenas ir niecīgas salīdzinājumā ar izmaksām un ieguldīto darbu. Man šķiet, ir milzīga diference starp vidējo reālo, nevis statistisko, algu biznesā un vidējo valsts sektorā strādājošo algu: mēs nemākam pa ceļa vidu iet - esam vai nu vienā, vai otrā grāvī. Gada sākumā saskāros ar secinājumu, ka tābrīža skolotāju algas bija neadekvātas skolēnu skaitam skolā. Es nerunāju par lielām klasēm, kur skolotājiem ir liela slodze, piemēram, Madonas skolās, bet gan mazu skoliņu. Tāda bija tarifikācija, un domāju, ka skolotāji pie tiem pierada. Nepilna pusgada laikā iebraucām vēl vienā grāvī - valdība pieņēma kardinālu lēmumu, jo pēkšņi attapās, ka atalgojums bijis nesamērīgs, tāpēc algas samazināja nevis saprāta robežās, bet tā, ka šobrīd skolotājiem nemaz negribas iet uz skolu strādāt. Milzīgs paldies Bērzaunes pamatskolas skolotājiem, kas apņēmušies darīt arī ārpusskolas darbu. Saprotu, ka valsts to acīmredzot nefinansēs, taču skolotāji turpinās strādāt pagarinātajās grupās - tas patiešām ir patriotisms, cepuri nost. Nezinu, uz kādiem aprēķiniem valsts balstās, taču tāda rīcība, ka vienā brīdī problēmas nerisina, bet nākamajā ievieš drastisku „risinājumu", ir nekorekta. Šobrīd tiek ieteikts budžetu samazināt vēl par 10-20%, sākot ar 1. janvāri, taču es neredzu iespēju mūsu 600 tūkstošu lielajā „izdzīvošanas budžetā" veikt šādas izmaiņas. Šāda summa ietaupītos, piemēram, aizslēdzot bērnudārzu, kas pagaidām patērē visvairāk līdzekļu. Taču ar to viss nebeidzas - ja bērnudārza nav, par to netiek maksāta apkure, respektīvi, cieš arī komunālais uzņēmums, kas jau tā knapi turas virs ūdens. Ja bankrotē komunālais uzņēmums, tad siltuma nav ne iedzīvotājiem, ne iestādēm. Mēs visi esam saistīti kopā. Vienmēr var kaut kur ieekonomēt, tāpēc sīki un skrupulozi tiek veidoti aprēķini jaunajam budžetam, taču 10-20% ieekonomēšana no esošā Bērzaunes pagasta budžeta, vismaz mums ar grāmatvedi, pašlaik nešķiet reāla.
Šā gada sākumā mums bija uzkrājums, kaut arī līdz šim bijām dzīvojuši, manā skatījumā, diezgan labi. Katru gadu būtu varējuši ieekonomēt vismaz 50 tūkstošu, jo uzskatu, ka nav jāekonomē tikai krīzes brīdī, bet gan ikdienā. Noteikti citi bijušo pašvaldību vadītāji oponēs, taču tas ir mans, arī biznesa pārstāvja, viedoklis. Gada sākumā uzkrājums Bērzaunes pagastam bija, taču mums bija tāda, ja var tā nosaukt, problēma, ka mēs maksājam darbiniekiem pēc biznesa shēmas: alga tiek saņemta par iepriekšējo mēnesi, citur maksā mēneša beigās par kārtējo mēnesi. Tad nu janvārī, lai Bērzaune iekļautos kopējā algu izmaksāšanas shēmā, bijām spiesti darbiniekiem samaksāt gan par decembri, gan janvāri. Tur faktiski tas uzkrājums arī aizgāja.
- Ko no Bērzaunes pagasta pašreizējā veikuma varētu vērtēt ar plusa zīmi?
- No pozitīviem piemēriem - top 3 pārvaldes ēku siltināšanas projekts. Ir pieteiktas trīs ēkas projektam, ar cerību, ka nākotnē tas ļautu ieekonomēt uz siltuma izmaksām. Vēl ļoti nozīmīgs ir siltumtrašu renovācijas projekts, siltummezglu uzstādīšana mājās, lai cilvēku skaidri redzētu, cik siltumenerģijas tiek patērēts. Visas vecās caurules būtu jānomaina un jānosiltina, kas būtu liels atspaids. Ar komunālā uzņēmuma vadītāju jau spriedām, ka vajadzētu atrast iespēju iedzīvotājiem samazināt komunālos maksājumus, faktiski izmaksas par 1 kvadrātmetru komunālajam dienestam šobrīd ir lielākas par piestādītajiem rēķiniem. Tātad ir jāmeklē iespējas subsidēt. Ja izdotos iecerētie projekti, tad pašizmaksas par siltumapgādi kristos, kā arī varētu samazināties maksājums par kvadrātmetru. Ja komunālais dienests šobrīd samazinātu tarifus, tad tas drīzāk būtu psiholoģisku iemeslu dēļ, pretimnākšana iedzīvotājiem. Ceram arī uz koģenerācijas projektu, jo tas arī būtu atspaids siltumapgādes jautājumā, tarifi noteikti kristos. Paralēli šis uzņēmums varētu attīstīt ražotni saistībā ar kokmateriāliem. Citu būtisku ražotņu šeit diemžēl nav.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.10.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
