Ināra Mālniece.
Iepriekš iesākto rubriku „Laikraksts iepazīstina" papildināsim ar viedokļiem no pārvaldēm, kuru vadītāji pēc pašvaldību vēlēšanām nemainījās. Tā kā pagastos notiekošos procesus spēcīgi ietekmē dižķibeles un reformas „veiksmīgā" sakritība, vienlīdz interesantas ir aktualitātes visās bijušā Madonas rajona teritorijā esošajās pārvaldēs. Šajā numurā - saruna ar Mārcienas pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Darbu iepriekšējā sasaukumā Ināra vērtē kā godprātīgi veiktu un veiksmīgu, ļoti no svara bijis komandas darbs. Deputāti, tai skaitā priekšsēdētāja, darbu bijušajā Mārcienas pagasta padomē uzskatīja par iespēju paveikt ko labu. Šī attieksme jaunizveidotās Mārcienas pārvaldes vadītāju nav pametusi.
- Man vienmēr ir bijis darbs ar cilvēkiem, vairāk vai mazāk vadošos amatos. Tādā ziņā darbs pašvaldībā nebija nekāds jaunums. Atnācu gan kā vienkārša strādniece no „Puķu sētas". Tas nebija šķērslis - ja cilvēks grib godīgi strādāt, viņš to arī dara. Ir ļoti apsveicami tas, ka gan vecuma, gan pieredzes ziņā dažās pārvaldēs sāka strādāt jauni cilvēki. Neapšaubāmi, viņiem ir svaigāks skatījums uz notiekošajiem procesiem. Attīstībai ir jābūt. Arī pieredze ir laba lieta, taču daudzas no šīm lietām balstās uz jau novecojušiem uzskatiem, kas mūsdienām vairs neder, - Ināra Mālniece atklāja.
- Pie kādiem darbiem pašlaik tiek strādāts Mārcienas pusē?
- Par laimi, arī pie mums ir Eiropas stipendiāta vietas darbaspēkam, un interese ir ļoti liela. Domāju, dažam tas būs atspaids, lai pārlaistu ziemu, kas, rādās, būs diezgan drūma Latvijas iedzīvotājiem. Ziemas vidū būs 37 vietas; tas ir daudz. Ir daļa jauno, kas šajos grūtajos laikos nevar atļauties studēt, bet gan paliek tepat un meklē darbu. Piemēram, Eiropas stipendiju projekta ietvaros strādā divi nesenie skolas absolventi. Prieks, ka vismaz daļa nebrauc prom.
Nupat noslēgsies un tiks pieņemts Lauku atbalsta dienesta projekts. To pieteicām par maksimālo summu un rekonstruējām divus lielākos ceļus pagastā. Rezultāts ir ļoti labs. Tā kā projekts tika pieteikts treknajos gados, kad izmaksas bija augstākas, pāri palika samērā daudz līdzekļu. Savu pilnvaru pēdējā dienā iesniedzu vēl vienu projektu, kurā varētu izmantot pāri palikušās finanses, un ceru, ka drīzumā tas tiks apstiprināts: trešā stāva rekonstrukcija bērnudārza ēkai. Tur ir viesnīcas tipa istabiņas, ja tās būs rekonstruētas, tad varbūt tās varēs izmantot kā internātskolu vai pansionātu. Ņemot vērā to, ka arī Mārcienā samazinās dzimstība un nevar zināt, kā nākotnē būs ar skolām pēc reformas, vismaz ēkas būs rekonstruētas. Taču problēmas sociālajā jomā vienmēr pastāvēs, un iedzīvotāji tikai iegūs, ja būs šādas telpas. Ir pieteikts arī atkritumu izgāztuves rekultivācijas projekts. Novada dome ir izsludinājusi iepirkumu, un drīzumā sāksies būvdarbi. Galarezultātā arī Mārcienā atkritumus varēs izmest konteineros; līdz šim apsaimniekoja komunālais uzņēmums. Ir arī mazāki projektiņi, piemēram, skolas informatizācija. Bijām pieteikuši arī projektu "Madonas novada fondam", taču Mārcienas sabiedriskās organizācijas projekts nav apstiprināts. Šajā sakarā ir neliela neizpratne, pēc kādiem kritērijiem lemj par apstiprināšanu vai noraidīšanu. Projekts paredzēja, ka varētu ievietot iepriekš sporta nodarbību vajadzībām renovētā telpā, piemēram, trenažierus, lai arī jaunieši varētu aktīvi pavadīt brīvo laiku, taču tas tika noraidīts. Tajā pašā laikā apstiprināja divus projektus, kas saistīti ar mednieku apmācībām šaušanā. Arī tas ir vajadzīgs, vīrieši dodas medībās, jo daudziem tā ir aizraušanās, taču Mārcienā brīvā laika pavadīšana jauniešiem, nedaudz arī pieaugušajiem, ir ļoti problemātisks jautājums.
- Vai jau ir idejas, kā risināt šo problēmu?
- Visticamāk, rakstīsim jaunus projektus. Telpas pārvaldei ir, taču iniciatīvai jānāk arī no iedzīvotāju puses, pašiem jauniešiem. Iepriekš jau mudinājām un piedāvājām atsevišķiem cilvēkiem uzņemties aizsākt kādu ideju un pulcēt ap sevi līdzīgi domājošos, taču kaut kā viņiem tas neizdevās. Varbūt pie vainas tas, ka cilvēkiem nepiemīt līdera īpašības, jo vajag jau kādu, kas visu aizsāk un aizrauj sev līdzi. Bijām pat piešķīruši telpas, taču neviena interešu grupa, pirmkārt, nenonāca līdz sabiedriskas organizācijas nodibināšanai. Ir jābūt attiecīgam raksturam, lai izdotos kādu ideju realizēt, pulcināt ap sevi citus. Vienalga, vai tā būtu jauniešu interešu grupa vai sabiedrības daļa, kas vēlas tikties un pavērties uz lietām no plašāka skatpunkta. Tas ir vajadzīgs, lai ne tikai apkopotu sabiedrības intereses un vēlmes, bet arī formulētu kopīgo domu, ko var tālāk virzīt jau augstākā līmenī, uz novadu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāiesaistās valsts pārvaldē caur sabiedriskajām organizācijām. Ir jābūt aktīvai sabiedrības daļai, kas veido mikroklimatu pagastā. Īpaši šajā brīdī ir ļoti viegli atsvešināties citam no cita un domāt tikai par sevi, taču ir svarīgi būt vienotiem. No svara ir ne tikai tas, ka mums nav personību - līderu, bet arī vēsturiskais aspekts, veidojoties iedzīvotāju kopienai. Pie mums ir iespaidīga tautību buķete, ir arī liels krievu tautības cilvēku īpatsvars. Kaut arī viņi ir integrējušies sabiedrībā, līdz galam šīs dažādās mentalitātes nerod kopīgas intereses. Protams, mēs mēģināsim kustināt sabiedrības domu, stimulēt darbībai. Situāciju valstī lielā mērā ir radījusi pašas sabiedrības neorientēšanās elementāros ekonomiskos un politiskos procesos, vienaldzība un sasalums. Izglītota sabiedrība, ne akadēmiskā nozīmē, uz to visu raudzītos citām acīm un varbūt pat laicīgāk pamanītu visas absurdās lietas, kas pie mums notiek. Bet minētā vērtību skala pie mums ir apgriezta kājām gaisā. Tiek cienītas pseidovērtības, piemēram, dzeltenā prese. Ja tas tiek popularizēts un tajā pašā laikā svarīgais pastumts malā, tad vērtības patiešām sakārtojas nepareizi, un tas jau ir nožēlojami.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.09.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
- Man vienmēr ir bijis darbs ar cilvēkiem, vairāk vai mazāk vadošos amatos. Tādā ziņā darbs pašvaldībā nebija nekāds jaunums. Atnācu gan kā vienkārša strādniece no „Puķu sētas". Tas nebija šķērslis - ja cilvēks grib godīgi strādāt, viņš to arī dara. Ir ļoti apsveicami tas, ka gan vecuma, gan pieredzes ziņā dažās pārvaldēs sāka strādāt jauni cilvēki. Neapšaubāmi, viņiem ir svaigāks skatījums uz notiekošajiem procesiem. Attīstībai ir jābūt. Arī pieredze ir laba lieta, taču daudzas no šīm lietām balstās uz jau novecojušiem uzskatiem, kas mūsdienām vairs neder, - Ināra Mālniece atklāja.
- Pie kādiem darbiem pašlaik tiek strādāts Mārcienas pusē?
- Par laimi, arī pie mums ir Eiropas stipendiāta vietas darbaspēkam, un interese ir ļoti liela. Domāju, dažam tas būs atspaids, lai pārlaistu ziemu, kas, rādās, būs diezgan drūma Latvijas iedzīvotājiem. Ziemas vidū būs 37 vietas; tas ir daudz. Ir daļa jauno, kas šajos grūtajos laikos nevar atļauties studēt, bet gan paliek tepat un meklē darbu. Piemēram, Eiropas stipendiju projekta ietvaros strādā divi nesenie skolas absolventi. Prieks, ka vismaz daļa nebrauc prom.
Nupat noslēgsies un tiks pieņemts Lauku atbalsta dienesta projekts. To pieteicām par maksimālo summu un rekonstruējām divus lielākos ceļus pagastā. Rezultāts ir ļoti labs. Tā kā projekts tika pieteikts treknajos gados, kad izmaksas bija augstākas, pāri palika samērā daudz līdzekļu. Savu pilnvaru pēdējā dienā iesniedzu vēl vienu projektu, kurā varētu izmantot pāri palikušās finanses, un ceru, ka drīzumā tas tiks apstiprināts: trešā stāva rekonstrukcija bērnudārza ēkai. Tur ir viesnīcas tipa istabiņas, ja tās būs rekonstruētas, tad varbūt tās varēs izmantot kā internātskolu vai pansionātu. Ņemot vērā to, ka arī Mārcienā samazinās dzimstība un nevar zināt, kā nākotnē būs ar skolām pēc reformas, vismaz ēkas būs rekonstruētas. Taču problēmas sociālajā jomā vienmēr pastāvēs, un iedzīvotāji tikai iegūs, ja būs šādas telpas. Ir pieteikts arī atkritumu izgāztuves rekultivācijas projekts. Novada dome ir izsludinājusi iepirkumu, un drīzumā sāksies būvdarbi. Galarezultātā arī Mārcienā atkritumus varēs izmest konteineros; līdz šim apsaimniekoja komunālais uzņēmums. Ir arī mazāki projektiņi, piemēram, skolas informatizācija. Bijām pieteikuši arī projektu "Madonas novada fondam", taču Mārcienas sabiedriskās organizācijas projekts nav apstiprināts. Šajā sakarā ir neliela neizpratne, pēc kādiem kritērijiem lemj par apstiprināšanu vai noraidīšanu. Projekts paredzēja, ka varētu ievietot iepriekš sporta nodarbību vajadzībām renovētā telpā, piemēram, trenažierus, lai arī jaunieši varētu aktīvi pavadīt brīvo laiku, taču tas tika noraidīts. Tajā pašā laikā apstiprināja divus projektus, kas saistīti ar mednieku apmācībām šaušanā. Arī tas ir vajadzīgs, vīrieši dodas medībās, jo daudziem tā ir aizraušanās, taču Mārcienā brīvā laika pavadīšana jauniešiem, nedaudz arī pieaugušajiem, ir ļoti problemātisks jautājums.
- Vai jau ir idejas, kā risināt šo problēmu?
- Visticamāk, rakstīsim jaunus projektus. Telpas pārvaldei ir, taču iniciatīvai jānāk arī no iedzīvotāju puses, pašiem jauniešiem. Iepriekš jau mudinājām un piedāvājām atsevišķiem cilvēkiem uzņemties aizsākt kādu ideju un pulcēt ap sevi līdzīgi domājošos, taču kaut kā viņiem tas neizdevās. Varbūt pie vainas tas, ka cilvēkiem nepiemīt līdera īpašības, jo vajag jau kādu, kas visu aizsāk un aizrauj sev līdzi. Bijām pat piešķīruši telpas, taču neviena interešu grupa, pirmkārt, nenonāca līdz sabiedriskas organizācijas nodibināšanai. Ir jābūt attiecīgam raksturam, lai izdotos kādu ideju realizēt, pulcināt ap sevi citus. Vienalga, vai tā būtu jauniešu interešu grupa vai sabiedrības daļa, kas vēlas tikties un pavērties uz lietām no plašāka skatpunkta. Tas ir vajadzīgs, lai ne tikai apkopotu sabiedrības intereses un vēlmes, bet arī formulētu kopīgo domu, ko var tālāk virzīt jau augstākā līmenī, uz novadu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāiesaistās valsts pārvaldē caur sabiedriskajām organizācijām. Ir jābūt aktīvai sabiedrības daļai, kas veido mikroklimatu pagastā. Īpaši šajā brīdī ir ļoti viegli atsvešināties citam no cita un domāt tikai par sevi, taču ir svarīgi būt vienotiem. No svara ir ne tikai tas, ka mums nav personību - līderu, bet arī vēsturiskais aspekts, veidojoties iedzīvotāju kopienai. Pie mums ir iespaidīga tautību buķete, ir arī liels krievu tautības cilvēku īpatsvars. Kaut arī viņi ir integrējušies sabiedrībā, līdz galam šīs dažādās mentalitātes nerod kopīgas intereses. Protams, mēs mēģināsim kustināt sabiedrības domu, stimulēt darbībai. Situāciju valstī lielā mērā ir radījusi pašas sabiedrības neorientēšanās elementāros ekonomiskos un politiskos procesos, vienaldzība un sasalums. Izglītota sabiedrība, ne akadēmiskā nozīmē, uz to visu raudzītos citām acīm un varbūt pat laicīgāk pamanītu visas absurdās lietas, kas pie mums notiek. Bet minētā vērtību skala pie mums ir apgriezta kājām gaisā. Tiek cienītas pseidovērtības, piemēram, dzeltenā prese. Ja tas tiek popularizēts un tajā pašā laikā svarīgais pastumts malā, tad vērtības patiešām sakārtojas nepareizi, un tas jau ir nožēlojami.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.09.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
