Ruta Šēnberga: — Šobrīd Vides ministrijā ir iesniegti ūdenssaimniecības un ūdensvadu rekonstrukcijas projekti Jāņukalnā un Jaunkalsnavā, kuru apstiprināšana būtu liels ieguvums iedzīvotājiem.
Par tikšanos ar Madonas novada pašvaldības aģentūras „Kalsnava" direktori Rutu Šēnbergu vienojāmies 8. jūnijā - 100. dienā, kopš viņa uzsāka darbu jaunajā amatā, bet tikāmies dažas dienas vēlāk.
Pirmās 100 dienas jaunajam vadītājam parasti ir tāds kā saudzēšanas laiks. Uz Rutu Šēnbergu gan to attiecināt nevar, jo viņa uzreiz tika ierauta notikumu virpulī, gan uzklausot un risinot Aiviekstes ciema iedzīvotāju sūdzības par lielajiem apkures rēķiniem un nepareizi piemērotajiem nodokļiem, gan pieņemot citus, tai skaitā arī nepopulārus, lēmumus.
- Viens no pirmajiem lēmumiem diemžēl pozitīvas emocijas neraisīja. No darba bija jāatbrīvo daiļdārzniece, jo šā gada budžetā šim amatam nebija iedalīts finansējums. Tā ir ļoti nepatīkama izjūta, kad, stājoties amatā, tev kāds ir jāatlaiž no darba. Tagad tas, ko līdz šim veica daiļdārzniece, jādara vien pašai. Līdzekļu trūkuma dēļ, iesējot zālienus, esam samazinājuši puķu dobes. Mums Kalsnavā ir gan liela pagastmāja, gan lielas teritorijas, kuras ir jāappļauj, - vienas dienas ir par maz, lai to paspētu. Bet tas nav vienīgais darbs, kas aģentūrai jādara un ko no tās gaida iedzīvotāji. Diemžēl mūsu iespējas ir visai ierobežotas. Ja par māju apsaimniekošanu iedzīvotāji maksā tikai 10 santīmu par kvadrātmetru, nekādus lielus uzkrājumus izveidot nav iespējams. Ar to nepietiek, lai veiktu ēku rekonstrukciju vai mainītu logus un jumtus. Varam vien veikt kārtējo remontu, sakopt māju apkārtni un appļaut teritorijas.
Šopavasar zālienus appļāvām arī visā Aiviekstes ciemā, apzāģējām lielos kokus un šajos darbos iesaistījām arī ES stipendiātus jeb „simtlatniekus". Vienā dienā tur strādāja visi pļāvēji. Aiviekstieši pēc tam teica, ka Aiviekste nekad nav bijusi tā appļauta. Savukārt kalsnavieši pārmeta: nu, jā, tu jau tikai Aivieksti pucē, kaut gan līdz tam Jaunkalsnava jau divas reizes bija appļauta.
Bet attiecībā uz „simtlatniekiem" varu piebilst, ka diemžēl viņu vidū ir ļoti maz kārtīgu vīrieša darbaroku. Lai kā tiek runāts par bezdarbu, daļa no tiem, kas bezdarbnieki ir jau ilgstoši, ir atrofējušies un to vien gaida, lai saņemtu kādu pabalstu tāpat vien, nestrādājot un sevi lieki nenopūlot. Kā nupat: viens vispirms piekrita strādāt, bet tad jau pirmajā dienā, pārliecinājies, ka jāstrādā astoņas stundas, no piedāvātā darba un 100 latiem atteicās. Mums ir arī tādi, kas grib strādāt un saņemt 100 latu, bet, kad tos vēlamies novirzīt komunālo maksājumu parādu segšanai, tad vairs nav ar mieru.
- Kā varat raksturot pirmās 100 dienas šajā amatā, vai ir izdevies izveidot savu komandu?
- Ļoti saspringtas, bet to, ka man būtu izdevies izveidot savu komandu, gan nevaru teikt. Tās vēl nav, bet, protams, tam ir liela nozīme. Ja katrs velk uz savu pusi, tad arī rezultāta parasti nav.
To, ka komandas vēl nav, varbūt var skaidrot arī ar to, ka esmu, kā saka, ielēkusi ejošā vilcienā un daudzās lietās vēl neesmu paguvusi iedziļināties. Daudz kas jāmācās un jāapgūst no jauna, bet man ir vēlme visu izzināt un par visu pārliecināties pašai.
Piemēram, man sūdzējās, ka atkritumu izgāztuvē vairs neesot vietas. Skatos, pēc papīriem tā aizņem lielu teritoriju - 2,5 hektārus. Vienā dienā uzvilku zābakus, apstaigāju visu izgāztuves teritoriju, sameklēju kupicas un atklāju, ka vietas atkritumiem tur vēl ir ļoti daudz - vismaz viena trešdaļa teritorijas nav piepildīta. Tagad automašīnu kravas brauc līdz galam, bet, protams, atkritumu kaudzes regulāri ir jāizlīdzina.
- Kā nāca piedāvājums kļūt par aģentūras vadītāju?
- Man šādu priekšlikumu izteica iepriekšējais Kalsnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Bartušauskis. Viņš jau bija mans tiešais priekšnieks arī tad, kad strādāju MPS „Kalsnava" par krautuves priekšnieci. Žēl, ka ar viņu neiznāca pastrādāt kopā arī tagad pēc stāšanās aģentūras direktores amatā. Tā nu ir sagadījies, ka Kalsnavā vienlaikus ir mainījusies gan pagasta pārvaldes, gan aģentūras vadība. Man varbūt ir nedaudz vieglāk, jo Kalsnavā esmu jau strādājusi un visu šo laiku dzīvojusi, zinu cilvēkus, zinu ceļus un mājas, kur tās atrodas.
Pēc profesijas esmu kokapstrādes tehnoloģe. Biju MPS „Kalsnava" stipendiāte. Toreizējais MPS „Kalsnava" vadītājs Antons Kažemaks nosūtīja mani studēt uz akadēmiju Jelgavā. Pēc tam ilgus gadus biju krautuves, tad mežizstrādes priekšniece. Ja MPS „Kalsnava" būtu pastāvējusi un to vadītu Antons Kažemaks, būtu tur strādājusi un nekur projām neietu. Bet tā pēc 14 MPS „Kalsnava" nostrādātiem gadiem devos uz „Nelsu", kur strādāju Madonas pieņemšanas punktā par vadītāju, un arī tur esmu nostrādājusi 14 gadu. Taču, redzot, ka aizbrauc mašīna ar baļķu kravu, vēl joprojām nosāp sirds, jo viss, kas saistīts ar kokiem, ir mana sirdslieta, tā ir mana dzīve, un koku smaržu jau nevar aizmirst.
Man gan ir tuvi ne tikai meži un koki. Patīk arī darbs ar cilvēkiem, patīk viņus „izregulēt", netīk sēdēt tikai darba kabinetā pie galda. Man svarīgi būt kustībā.
Turklāt esmu tāds cilvēks, kas cenšas iedziļināties katrā sīkumā. Lūk, izvilkums par degvielas izlietojumu pagājušajā mēnesī. Skaitļi ir dramatiski. Izrādās, ka traktori kopā patērē gandrīz mazāk nekā viens zāles pļāvējs. Kad es saku - veiksim kontrolpļāvumu, tad ir neizpratne un lielas acis. Treknajos gados līdzekļu bija vairāk, to pietika un varbūt tik sīkumainas kontroles no vadītāja puses varēja arī nebūt. Toties tagad, kad, kā saka, jāskaita katra kapeiciņa, tā rīkoties nedrīkst un arī degvielu nevar norakstīt atbilstoši noteiktajiem normatīviem, bet gan saskaņā ar reālo patēriņu. Iespējams, tādās detaļās aģentūras direktoram nebūtu jāiedziļinās un jāuzskaita padarītais un nepadarītais, bet, ja pats neaizbrauksi un nepārliecināsies, bieži vien pēc tam atklājas, ka šis un tas ir palicis nepadarīts.
Jāņem vērā, ka aģentūrai tomēr ir ierobežoti līdzekļi. Iedzīvotāji par saņemtajiem pakalpojumiem ir parādā 29 000 latu. Ja šī summa būtu mūsu rīcībā, mēs daudz ko varētu paveikt.
- Kādā veidā mēģināt cīnīties ar parādniekiem?
- Esam tiesā iesnieguši vairākas prasības, bet tas ir mazefektīvi. Tagad iesniedzam prasības tikai pret tiem parādniekiem, par kuriem zinām, ka viņi strādā, bet nedara neko, lai samazinātu parādu. Arī tad, ja tiesa apmierina mūsu prasību, visu piespriesto summu katru mēnesi jau mēs nesaņemam - daļa paliek tiesu izpildītāju rīcībā. Izdevīgāk būtu gan mums, gan iedzīvotājiem noslēgt savstarpēju vienošanos par parāda nomaksu.
Starp parādniekiem ir gan tādi, kas varētu maksāt, bet to nedara, gan tādi, kam finansiālā situācija ir ļoti smaga, nav darba un nav arī līdzekļu, ko maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Katra situācija ir atšķirīga, bet, iespējams, kopējā parādu summa būtu ievērojami mazāka, ja mēs līdzīgi kā „Latvenergo" varētu atslēgt ļaunprātīgajiem nemaksātājiem siltumu, ūdeni, varbūt tad mainītos arī attieksme. Bet tā - cilvēks dzīvo trīsistabu dzīvoklī un par lielajiem parādiem neliekas ne zinis.
- Vai uz aģentūru nāk daudz cilvēku?
- Jā, pie mums nāk samērā daudz cilvēku. Bieži vien tā problēma nav nemaz tik liela, bet liela daļa vienkārši grib izrunāties un kādam izteikt savu sāpi. Lai atrisinātu kādu samilzušu problēmu, bieži vien lielu līdzekļu nemaz nevajag, daudzos gadījumos to var izdarīt samērā ātri. Katrā ziņā es cenšos vismaz novērst un atrisināt tās mazās problēmiņas, lai tomēr cilvēki redz, ka iespēju robežās kaut kas tiek darīts.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto
- Viens no pirmajiem lēmumiem diemžēl pozitīvas emocijas neraisīja. No darba bija jāatbrīvo daiļdārzniece, jo šā gada budžetā šim amatam nebija iedalīts finansējums. Tā ir ļoti nepatīkama izjūta, kad, stājoties amatā, tev kāds ir jāatlaiž no darba. Tagad tas, ko līdz šim veica daiļdārzniece, jādara vien pašai. Līdzekļu trūkuma dēļ, iesējot zālienus, esam samazinājuši puķu dobes. Mums Kalsnavā ir gan liela pagastmāja, gan lielas teritorijas, kuras ir jāappļauj, - vienas dienas ir par maz, lai to paspētu. Bet tas nav vienīgais darbs, kas aģentūrai jādara un ko no tās gaida iedzīvotāji. Diemžēl mūsu iespējas ir visai ierobežotas. Ja par māju apsaimniekošanu iedzīvotāji maksā tikai 10 santīmu par kvadrātmetru, nekādus lielus uzkrājumus izveidot nav iespējams. Ar to nepietiek, lai veiktu ēku rekonstrukciju vai mainītu logus un jumtus. Varam vien veikt kārtējo remontu, sakopt māju apkārtni un appļaut teritorijas.
Šopavasar zālienus appļāvām arī visā Aiviekstes ciemā, apzāģējām lielos kokus un šajos darbos iesaistījām arī ES stipendiātus jeb „simtlatniekus". Vienā dienā tur strādāja visi pļāvēji. Aiviekstieši pēc tam teica, ka Aiviekste nekad nav bijusi tā appļauta. Savukārt kalsnavieši pārmeta: nu, jā, tu jau tikai Aivieksti pucē, kaut gan līdz tam Jaunkalsnava jau divas reizes bija appļauta.
Bet attiecībā uz „simtlatniekiem" varu piebilst, ka diemžēl viņu vidū ir ļoti maz kārtīgu vīrieša darbaroku. Lai kā tiek runāts par bezdarbu, daļa no tiem, kas bezdarbnieki ir jau ilgstoši, ir atrofējušies un to vien gaida, lai saņemtu kādu pabalstu tāpat vien, nestrādājot un sevi lieki nenopūlot. Kā nupat: viens vispirms piekrita strādāt, bet tad jau pirmajā dienā, pārliecinājies, ka jāstrādā astoņas stundas, no piedāvātā darba un 100 latiem atteicās. Mums ir arī tādi, kas grib strādāt un saņemt 100 latu, bet, kad tos vēlamies novirzīt komunālo maksājumu parādu segšanai, tad vairs nav ar mieru.
- Kā varat raksturot pirmās 100 dienas šajā amatā, vai ir izdevies izveidot savu komandu?
- Ļoti saspringtas, bet to, ka man būtu izdevies izveidot savu komandu, gan nevaru teikt. Tās vēl nav, bet, protams, tam ir liela nozīme. Ja katrs velk uz savu pusi, tad arī rezultāta parasti nav.
To, ka komandas vēl nav, varbūt var skaidrot arī ar to, ka esmu, kā saka, ielēkusi ejošā vilcienā un daudzās lietās vēl neesmu paguvusi iedziļināties. Daudz kas jāmācās un jāapgūst no jauna, bet man ir vēlme visu izzināt un par visu pārliecināties pašai.
Piemēram, man sūdzējās, ka atkritumu izgāztuvē vairs neesot vietas. Skatos, pēc papīriem tā aizņem lielu teritoriju - 2,5 hektārus. Vienā dienā uzvilku zābakus, apstaigāju visu izgāztuves teritoriju, sameklēju kupicas un atklāju, ka vietas atkritumiem tur vēl ir ļoti daudz - vismaz viena trešdaļa teritorijas nav piepildīta. Tagad automašīnu kravas brauc līdz galam, bet, protams, atkritumu kaudzes regulāri ir jāizlīdzina.
- Kā nāca piedāvājums kļūt par aģentūras vadītāju?
- Man šādu priekšlikumu izteica iepriekšējais Kalsnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Bartušauskis. Viņš jau bija mans tiešais priekšnieks arī tad, kad strādāju MPS „Kalsnava" par krautuves priekšnieci. Žēl, ka ar viņu neiznāca pastrādāt kopā arī tagad pēc stāšanās aģentūras direktores amatā. Tā nu ir sagadījies, ka Kalsnavā vienlaikus ir mainījusies gan pagasta pārvaldes, gan aģentūras vadība. Man varbūt ir nedaudz vieglāk, jo Kalsnavā esmu jau strādājusi un visu šo laiku dzīvojusi, zinu cilvēkus, zinu ceļus un mājas, kur tās atrodas.
Pēc profesijas esmu kokapstrādes tehnoloģe. Biju MPS „Kalsnava" stipendiāte. Toreizējais MPS „Kalsnava" vadītājs Antons Kažemaks nosūtīja mani studēt uz akadēmiju Jelgavā. Pēc tam ilgus gadus biju krautuves, tad mežizstrādes priekšniece. Ja MPS „Kalsnava" būtu pastāvējusi un to vadītu Antons Kažemaks, būtu tur strādājusi un nekur projām neietu. Bet tā pēc 14 MPS „Kalsnava" nostrādātiem gadiem devos uz „Nelsu", kur strādāju Madonas pieņemšanas punktā par vadītāju, un arī tur esmu nostrādājusi 14 gadu. Taču, redzot, ka aizbrauc mašīna ar baļķu kravu, vēl joprojām nosāp sirds, jo viss, kas saistīts ar kokiem, ir mana sirdslieta, tā ir mana dzīve, un koku smaržu jau nevar aizmirst.
Man gan ir tuvi ne tikai meži un koki. Patīk arī darbs ar cilvēkiem, patīk viņus „izregulēt", netīk sēdēt tikai darba kabinetā pie galda. Man svarīgi būt kustībā.
Turklāt esmu tāds cilvēks, kas cenšas iedziļināties katrā sīkumā. Lūk, izvilkums par degvielas izlietojumu pagājušajā mēnesī. Skaitļi ir dramatiski. Izrādās, ka traktori kopā patērē gandrīz mazāk nekā viens zāles pļāvējs. Kad es saku - veiksim kontrolpļāvumu, tad ir neizpratne un lielas acis. Treknajos gados līdzekļu bija vairāk, to pietika un varbūt tik sīkumainas kontroles no vadītāja puses varēja arī nebūt. Toties tagad, kad, kā saka, jāskaita katra kapeiciņa, tā rīkoties nedrīkst un arī degvielu nevar norakstīt atbilstoši noteiktajiem normatīviem, bet gan saskaņā ar reālo patēriņu. Iespējams, tādās detaļās aģentūras direktoram nebūtu jāiedziļinās un jāuzskaita padarītais un nepadarītais, bet, ja pats neaizbrauksi un nepārliecināsies, bieži vien pēc tam atklājas, ka šis un tas ir palicis nepadarīts.
Jāņem vērā, ka aģentūrai tomēr ir ierobežoti līdzekļi. Iedzīvotāji par saņemtajiem pakalpojumiem ir parādā 29 000 latu. Ja šī summa būtu mūsu rīcībā, mēs daudz ko varētu paveikt.
- Kādā veidā mēģināt cīnīties ar parādniekiem?
- Esam tiesā iesnieguši vairākas prasības, bet tas ir mazefektīvi. Tagad iesniedzam prasības tikai pret tiem parādniekiem, par kuriem zinām, ka viņi strādā, bet nedara neko, lai samazinātu parādu. Arī tad, ja tiesa apmierina mūsu prasību, visu piespriesto summu katru mēnesi jau mēs nesaņemam - daļa paliek tiesu izpildītāju rīcībā. Izdevīgāk būtu gan mums, gan iedzīvotājiem noslēgt savstarpēju vienošanos par parāda nomaksu.
Starp parādniekiem ir gan tādi, kas varētu maksāt, bet to nedara, gan tādi, kam finansiālā situācija ir ļoti smaga, nav darba un nav arī līdzekļu, ko maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Katra situācija ir atšķirīga, bet, iespējams, kopējā parādu summa būtu ievērojami mazāka, ja mēs līdzīgi kā „Latvenergo" varētu atslēgt ļaunprātīgajiem nemaksātājiem siltumu, ūdeni, varbūt tad mainītos arī attieksme. Bet tā - cilvēks dzīvo trīsistabu dzīvoklī un par lielajiem parādiem neliekas ne zinis.
- Vai uz aģentūru nāk daudz cilvēku?
- Jā, pie mums nāk samērā daudz cilvēku. Bieži vien tā problēma nav nemaz tik liela, bet liela daļa vienkārši grib izrunāties un kādam izteikt savu sāpi. Lai atrisinātu kādu samilzušu problēmu, bieži vien lielu līdzekļu nemaz nevajag, daudzos gadījumos to var izdarīt samērā ātri. Katrā ziņā es cenšos vismaz novērst un atrisināt tās mazās problēmiņas, lai tomēr cilvēki redz, ka iespēju robežās kaut kas tiek darīts.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
