Šī ziema meža iemītniekiem sagādājusi lielus pārbaudījumus.
Šī ziema ir sevišķi barga un rada grūtības ne tikai cilvēkiem, bet arī meža iemītniekiem. Biezā sniega sega apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos, līdz ar to tie kļūst par vieglu medījumu brīvsolī palaistiem suņiem. Tāpat dziļā sniega dēļ meža dzīvnieku uzvedībā novērojamas dažādas izmaiņas. Jāpiemin arī, ka šādos apstākļos dzīvniekiem ir kļuvis daudz grūtāk sagādāt sev barību, taču, ja vēlaties tiem palīdzēt, ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti.
Meža dzīvnieki ceļu tuvumā
Pēdējā laikā novērotas situācijas, ka uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā biežāk nekā parasti uzturas meža dzīvnieki, kas no automašīnām nebaidās un nebēg. Visbiežāk tie ir staltbrieži un stirnas. Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri aizvien biežāk izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk. Pašreizējos apstākļos tie ir tīrīti, izbraukāti ceļi un teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā. Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš stāsta: „Krustkalnu dabas rezervātā, kad pabraucam pa meža ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Pat aļņi, lai gan ir lieli dzīvnieki, izmanto tīrītos ceļus." Tāpat iespējamais iemesls zālēdāju sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā ir uz ceļa izkaisītais sāls, kas dzīvniekiem garšo.
Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina autobraucējus būt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem.
Suņi - stirnu bieds
Ik gadu klejojoši vai brīvsolī palaisti suņi apdraud apkārtnē mītošās stirnas. Vissliktāk stirnām klājas tad, kad laukus klāj bieza sniega sega un nereti veidojas sērsna, kas apgrūtina pārvietošanos. Šādos apstākļos suņi tās spēj viegli panākt un saplosīt. Apgalvojums, ka suns tiek labi barots un nav izsalcis, līdz ar to nevar uzbrukt šim meža dzīvniekam, nav pamatots. Suņi stirnām pakaļ skrien, ne jau izsalkuma vadīti, tie šādi rīkojas sava dabiskā medību instinkta dēļ. Diemžēl, tāpat kā katru gadu, arī šogad konstatēti vairāki gadījumi, kad suņi meža dzīvniekus saplosījuši līdz nāvei.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina visus suņu īpašniekus, īpaši mazpilsētās un lauku teritorijās, turēt suņus pavadā, nelaist brīvsolī un neļaut tiem dzenāt meža zvērus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.02.2010.
Autore: RITA JAKOVĻEVA,
Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
OĻĢERTA SKUJAS foto
Pēdējā laikā novērotas situācijas, ka uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā biežāk nekā parasti uzturas meža dzīvnieki, kas no automašīnām nebaidās un nebēg. Visbiežāk tie ir staltbrieži un stirnas. Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri aizvien biežāk izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk. Pašreizējos apstākļos tie ir tīrīti, izbraukāti ceļi un teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā. Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš stāsta: „Krustkalnu dabas rezervātā, kad pabraucam pa meža ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Pat aļņi, lai gan ir lieli dzīvnieki, izmanto tīrītos ceļus." Tāpat iespējamais iemesls zālēdāju sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā ir uz ceļa izkaisītais sāls, kas dzīvniekiem garšo.
Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina autobraucējus būt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem.
Suņi - stirnu bieds
Ik gadu klejojoši vai brīvsolī palaisti suņi apdraud apkārtnē mītošās stirnas. Vissliktāk stirnām klājas tad, kad laukus klāj bieza sniega sega un nereti veidojas sērsna, kas apgrūtina pārvietošanos. Šādos apstākļos suņi tās spēj viegli panākt un saplosīt. Apgalvojums, ka suns tiek labi barots un nav izsalcis, līdz ar to nevar uzbrukt šim meža dzīvniekam, nav pamatots. Suņi stirnām pakaļ skrien, ne jau izsalkuma vadīti, tie šādi rīkojas sava dabiskā medību instinkta dēļ. Diemžēl, tāpat kā katru gadu, arī šogad konstatēti vairāki gadījumi, kad suņi meža dzīvniekus saplosījuši līdz nāvei.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina visus suņu īpašniekus, īpaši mazpilsētās un lauku teritorijās, turēt suņus pavadā, nelaist brīvsolī un neļaut tiem dzenāt meža zvērus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.02.2010.
Autore: RITA JAKOVĻEVA,
Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
OĻĢERTA SKUJAS foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
