- Kādas ir jūsu domas par vilcienu reisu samazināšanu, tai skaitā maršrutā Gulbene-Madona-Rīga, kas, sākot ar 15. februāri, kursēs tikai dažas reizes nedēļā? - vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.

Edgars no Bērzaunes pagasta: - Es tagad ar vilcienu tikpat kā nebraucu, un droši vien tāds neesmu viens. Tā ka „Latvijas dzelzceļu", no vienas puses, var saprast - nav braucēju, nav vilciena, bet, protams, ir ļoti žēl, ka dzelzceļš tiek izputināts, jo, ja vilciens vairs nekursēs katru dienu, agri vai vēlu dzelzceļa satiksme tiks slēgta vispār.

Madoniete Dace: - Es ar vilcienu nebraucu. Ja vajag nokļūt Rīgā, braucu ar autobusu. No rīta vilciens uz Rīgu atiet pārāk agri, bet vakarā, braucot atpakaļ uz mājām, to gan var izmantot.

Madoniete Alda: - Uz Rīgu tagad es parasti braucu ar mašīnu, bet es esmu par to, lai dzelzceļa satiksme tiktu saglabāta. Daļai, it īpaši studentiem, tas ir ļoti svarīgi, un arī mēs, pārējie, pie tā esam ļoti pieraduši. No rīta, dzirdot, ka aiziet vilciens, zini, ka ir jāceļas.

Kaspars no Liezēres:
- Man ar vilcienu nesanāk braukt, jo dzīvoju Liezērē, līdz ar to braucu ar autobusiem. Taču nekas labs tas nav, ja tiek samazināta vilcienu satiksme.

Madoniete Lilija: - Vilciens daudziem ir ļoti vajadzīgs. Ar to brauc gan studenti, gan skolēni, gan citi, tai skaitā arī uz darbu. Līdz šim vilciens tomēr bija lētāks nekā autobuss. Ja cilvēkiem nebūs, ar ko braukt uz darbu vai braukt ar autobusu neatmaksāsies, tad arī bezdarbnieku būs vēl vairāk. Daudzi bērni nevarēs braukt uz skolu, acīmredzot, būs jādzīvo kā tādā Sūnu ciemā... Vēl ne pārāk sen svinējām Madonas dzelzceļa simtgadi, skumji, ja dzelzceļš kļūs par vēsturi.

Madoniete Anita:
- Dzelzceļa satiksme ir jāsaglabā, kaut vai palielinot valsts dotāciju. Lai nesanāk tā, kā ar cukurfabrikām. Vispirms slēdz, bet pēc tam sāk domāt, ka cukurrūpniecības nozari Latvijā tomēr vajag atjaunot.

Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA