Bargā ziema, kaut šķietami dabiska ierastajā latviešu gadalaiku ritumā, šogad ir pārsteigusi daudzus. Ne tikai iedzīvotājus, bet arī meža zvērus, kam pārziemot palīdz mednieku kolektīvi. Vietās, kur tiek piebarotas mežacūkas, mieloties ierodas arī brieži, aļņi, kazas un citi meža iemītnieki.

Latvijas mednieku kolektīvi ir aicināti attiecīgi reaģēt uz neparasti aukstajiem ziemas mēnešiem un sagādāt barības krājumus, jo daudzviet tie sāk izbeigties. Arī Mētrienas mednieku un makšķernieku kolektīva, kas ietilpst Madonas mednieku un makšķernieku biedrībā, valdes priekšsēdētājs Jānis Trops atklāja, ka rudenī iepirktie barības krājumi sāk beigties, tāpēc būs jāpērk jauni.

- Šobrīd ir septiņas barotavas, kurās galvenokārt piebarojam mežacūkas.
Lielu daļu barības iepērkam no zemniekiem, ne tikai no sava, bet arī citiem pagastiem. Skatāmies tomēr, kur sanāk lētāk. Finanses rodam no biedru naudas iemaksām biotehniskiem pasākumiem. Nauda nāk arī no viesmedniekiem, jo mums ir noteikta neliela samaksa, ir arī daži citi maksājumi no mednieku puses. Tad nu, summas apkopojot, varam iepirkt barību. Pārsvarā barotavās liekam graudus un kartupeļus. Rudenī nopirkām četras tonnas kartupeļu un četras - graudu. Sarūpētie krājumi jau ir beigušies, būs jāgādā jauni, jo ziema patlaban skarba un meža zvēri ēd vairāk, - atzina Jānis Trops. Mednieku un makšķernieku kolektīva sekretārs Ilmārs Grudulis piebilda, ka barotavas nereti izmanto arī citi zvēri, turklāt ir ne tikai kolektīva, bet arī atsevišķu mednieku individuāli ierīkotas barotavas, kurās meža zvēri tiek baroti ar pašu izaudzētu produkciju, piemēram, āboliem un kartupeļiem. Ilmārs Grudulis ir novērojis, ka stirnas atradušas sev privātu barotavu teju vai pagasta centrā: - Stirnas varam redzēt ikdienā, jo tās nevairās paciemoties arī pašā Mētrienas pagasta centrā. Tās apmeklē saimniecību ābeļudārzus - raža šogad bija ļoti bagātīga, tāpēc daudzviet āboli palika nenolasīti, un tos tagad stirnas meklē zem sniega. Mežacūkas nekur daudz negrib kustēt, tāpēc pārsvarā uzturas barotavu apkārtnē un centram tuvāk nemaz nenāk. Barotavas arī izveidotas ar tādu mērķi, lai lielākoties atrastos tur, kur ir lielāks mežacūku masīvs, un patālu no apdzīvotām vietām, mājām. Kādreiz cēlām arī nojumes, tādus kā šķūņus, bet secinājām, ka tas neatmaksājas. Meža zvēriem pietiek ar to, ka zināmā vietā izbērta barība.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.01.2010.

Autore: LAURA VOITIŅA

OĻĢERTA SKUJAS foto