Šovasar Salu ezerā bojā gājuši daudz gliemju.
Šī fotogrāfija tapusi pagājušajā nedēļā pēc telefonzvana redakcijai. Pilsētniekiem labi zināmajā Salas ezerā, ko apciemo gan makšķernieki, gan karstajā laikā arī peldētāji, novērota masveida lielo gliemeņu bojāeja. Pat līdz tādiem apmēriem, ka gaisā jūtama puvuma smaka.
Braucām lūkot, un patiešām, zāļu josla ap ezeru pilna baltām bumbām - jau sadalīties sākušiem, ūdens virspusē uzpeldējušiem lielo gliemju ķermeņiem. Tie, kas nav atdalījušies no saviem vākiem, ar puspavērtiem guļ uz grunts.
Skats patiešām iespaidīgi bēdīgs. Ūdens, vizuāli vērtējot, šķiet gluži normāli gaišs. Arī bojā gājušas zivis, vismaz malā, nav redzamas. Tātad gliemji, bet - kāpēc?
Aprunājoties ar Madonas reģionālās vides pārvaldes priekšnieka vietnieku Jāni Lūkinu, saņēmu apliecinājumu, ka Salas ezerā nekādi iepludinājumi, kas saturētu kaitīgas vielas, nav reģistrēti. Lai varbūt rastu iespējamo precīzo atbildi, kāpēc tā notiek, vajadzētu pasūtīt ihtiologu izpēti, taču... tam nav līdzekļu.
Sarunu turpinot, atklājās neatbildētas līdzīga rakstura nelaimes arī citviet. Tā, maijā Sāvienas ezerā, kam ir gan ieinteresēti apsaimniekotāji, kas uzrauga, gan zināma kārtība, masveidā gājušas bojā sudrabkarūsas. Var sacīt, pilnīgi bez jebkāda objektīva iemesla.
Atgriežoties pie drūmās bildes - viena no versijām attiecas uz šīs vasaras ļoti ieilgušo karsto laiku, kad pat dziļos ezeros pašā dibenā konstatēts skābekļa bads. Pie zivju slāpšanas tas nav novedis, bet to izturēšanos attiecībā uz uzturēšanās vietām mainījis ļoti. Vai un kā tas varētu attiekties uz gliemju bojāeju, tas pagaidām paliek neatbildēts.
Nobeidzot nevaru atturēties no netīkamas piebildes: cik skaisti Salas ezers iekļaujas Madonai tuvējā ainavā, tik daudz neskaistu (uzvedības ziņā) tam viesu. Viņu atstātās izmētātās atkritumcūcības tam ir liecība vai ik uz soļa.
Autors: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto
Skats patiešām iespaidīgi bēdīgs. Ūdens, vizuāli vērtējot, šķiet gluži normāli gaišs. Arī bojā gājušas zivis, vismaz malā, nav redzamas. Tātad gliemji, bet - kāpēc?
Aprunājoties ar Madonas reģionālās vides pārvaldes priekšnieka vietnieku Jāni Lūkinu, saņēmu apliecinājumu, ka Salas ezerā nekādi iepludinājumi, kas saturētu kaitīgas vielas, nav reģistrēti. Lai varbūt rastu iespējamo precīzo atbildi, kāpēc tā notiek, vajadzētu pasūtīt ihtiologu izpēti, taču... tam nav līdzekļu.
Sarunu turpinot, atklājās neatbildētas līdzīga rakstura nelaimes arī citviet. Tā, maijā Sāvienas ezerā, kam ir gan ieinteresēti apsaimniekotāji, kas uzrauga, gan zināma kārtība, masveidā gājušas bojā sudrabkarūsas. Var sacīt, pilnīgi bez jebkāda objektīva iemesla.
Atgriežoties pie drūmās bildes - viena no versijām attiecas uz šīs vasaras ļoti ieilgušo karsto laiku, kad pat dziļos ezeros pašā dibenā konstatēts skābekļa bads. Pie zivju slāpšanas tas nav novedis, bet to izturēšanos attiecībā uz uzturēšanās vietām mainījis ļoti. Vai un kā tas varētu attiekties uz gliemju bojāeju, tas pagaidām paliek neatbildēts.
Nobeidzot nevaru atturēties no netīkamas piebildes: cik skaisti Salas ezers iekļaujas Madonai tuvējā ainavā, tik daudz neskaistu (uzvedības ziņā) tam viesu. Viņu atstātās izmētātās atkritumcūcības tam ir liecība vai ik uz soļa.
Autors: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.


