Līdzās galerijai ir Ilmāra vadītais dizaina birojs. Tās nav atrautas vietas, jo telpas atrodas blakus. Darbs pasūtījumu veidā Ilmāram vairāk nāk no Rīgas, bet sēdeklis un izpildījums top Jelgavā.
Ilmārs Drīliņš: - Mēs strādājam uz visu Latviju. Lai galerijai dabūtu uzrāvienu, piesaistām populāru mākslinieku darbus no Rīgas. Savus apmeklētājus izglītojam pamazām, ar laiku autoru loku paplašināsim, iesim tālāk un daudzveidīgāk.
Ilona Drīliņa: - Sadarbosimies arī ar Madonas māksliniekiem. Jau esmu uzrunājusi tekstilmākslinieci Inesi Jakobi, viņai nesen bija personālizstāde Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Rīgā, kaut ko no tā varētu parādīt Jelgavā. Mūsu telpas ir nelielas: 25 kvadrātmetri, bet izstādē bijuši gan 5 milzīgi darbi, gan 60 nelielas gleznas. Šobrīd galerijā „Suņa taka" skatāma ekspozīcija „Pup-art II" jeb erotika mākslā, izstāde būs apskatāma līdz 29. martam.
Ilmārs: - Jūlijā galerijai apritēs divi gadi, tad telpu palielināsim. Rīkosim plašākas izstādes, ar divām zālēm varēsim piesaistīt lietuviešus, igauņus, citus ārzemniekus; tāpat uzrīkot kādu plenēru, jo attīstībai jābūt. Līdz šim smējāmies, ka galerija ir tik liela, cik Jelgavā ir mākslas mīļotāju. Uz izstāžu atklāšanu nāk ap 30-50 cilvēku. Jelgavā šī ir vienīgā galerija, ieejas maksas nav, varam izdzīvot, jo mums ir dizaina birojs. Zāle nav liela, bet tai ir šarms, visi, kas atbrauc, priecājas un paliek: telpai ir augsti griesti, skaisti logi, tā ir saules pusē.
Ilona: - Nesen apciemojām māksliniekus Edvardu Grūbi un Intu Celmiņu, bijām darbnīcā un ieguvām Intas Celmiņas skici „Princese". Sadarbojamies arī ar Jāni Roni, bijušo novadnieku no Lubānas, un viņa vadīto porcelāna galeriju. Kad „Suņa takā" iekārtojām Ziemassvētku tirdziņu, ņēmām izstrādājumus no Jāņa Roņa.
Ilmārs: - Ķīna ar savu produkciju mums kaklā uzmetusi cilpu, ir jādod iespēja savām lietām un saviem māksliniekiem. Turklāt ir cilvēki, kas mākslas priekšmetus joprojām pērk, ne jau visiem situācija ir tik bezcerīga. Novērojumi gan rāda vienu: neraugoties uz to, ka esam 40 km no Rīgas, izpratne par gleznām, cenām un mākslu ir samērā vāja.
Ilona: - Uztaisīju bilanci, gada laikā galerija iztērējusi tik, cik ieguvusi, tā ka pagaidām turamies.
Ilmārs: - Rezultātus analizēsim pēc 5 gadiem, jo galeristu darbs ir ilglaicīga lieta. Ietekmē taču absolūti viss: krīze ekonomikā, meteoroloģiskais laiks: uznāk 22 grādu sals, un galerijā neienāk neviens cilvēks.
Ilona: - Ēkā, kurā esam, atrodas arī bērnu un jauniešu mūzikas klubs un rokskola. Māja burtiski skan, notiek mēģinājumi, dažādi projekti, ir viesnīciņa. Jelgavai tā ir neparasta vieta.
Ilmārs: - Viens puisis pat teica, ka visa Jelgava ir mirusi, izņemot šo māju.
Analizējot paveikto, varu teikt, ka mēs mēģinām darīt tur, kur esam. Var jau ērti dzīvot tikai savā mikrovidē, var paņemt koferus un braukt tur, kur ir labāk, pēc gada saprast, ka citur ir vēl labāk, un atkal pārcelties, bet var strādāt un darīt tur, kur esi. Mēs izvēlējāmies trešo variantu: uztaisījām galeriju un tagad ar savu vēstījumu ejam pilsētā.
Ilona: - Uz galeriju nāk interesanti cilvēki, tā atnāca vairāki citādāk domājošie, un mēs apvienojāmies neformālā kustībā „Liesma". Galvenais mērķis ir radīt platformu ar mākslu saistītu cilvēku diskusijām un idejām. Kultūras pasākumu programma pēdējos gados Jelgavā veidojusies, balstoties uz vēlmi izklaidēt, un vairums pasākumu iezīmējās kā masu patēriņa produkti. Neformālā apvienība „Liesma" sevī apvieno ar mākslas un kultūras dzīvi saistītus cilvēkus - dizainerus, fotogrāfus, mūziķus, teātra cilvēkus, brīvmāksliniekus, kuri vēlas papildināt pilsētas kultūras telpu ar augstu māksliniecisko vērtību.
Novembrī Jelgavā organizējām kultūras forumu, tas bija kā aicinājums pašvaldības aģentūrai „Kultūra" sadarboties ar visiem, kas kaut ko dara ārpus šīs aģentūras ietvariem. Citādi 1,5 gadus galerija popularizē Jelgavas tēlu, bet pašvaldība par mums neko ne zina, ne grib zināt.
Šobrīd galerijas darbs ieguvis atpazīstamību: par mums regulāri raksta žurnāls „Studija", laikraksts „Kultūras Forums", vietējā avīze.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.02.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto
