Agris Lungevičs.
Jauni cilvēki laukos mūsdienās ir retums. Jauni cilvēki pašvaldībās - vēl lielāks. Šajā Latvijas ainā visai netipiski izceļas Madonas novads, jo tajā domes priekšsēdētāja vietnieka amatā pašlaik atrodas 26 gadus vecais AGRIS LUNGEVIČS, kura CV ir arī Kalsnavas pagasta padomes projektu vadītāja un izpilddirektora amats.
- Sevi šobrīd vairāk izjūti kā kalsnavieti vai kā madonieti?
- Esmu kalsnavietis un tāds droši vien arī palikšu. Vienlaikus jāsaka, ka darba gaitā, pavadot aizvien vairāk laika Madonā, kā arī iepazīstot pagastu pārvaldes un to problemātiku, aizvien vairāk sāku justies kā vienota Madonas novada iedzīvotājs.
- Būt otrajam cilvēkam novadā ir viegls vai smags darbs?
- Melotu, ja teiktu, ka viegli. It īpaši novada izveides sākumposmā. Ļoti daudzas jomas, kur nācās strādāt, tik labi vēl nepārzināju. Iesākumā, droši vien vecuma dēļ, daži uz mani skatījās ar bažām un zināmu neuzticēšanos, tādēļ laika gaitā bija sevi jāpierāda. Vai tas ir izdevies, droši vien jājautā citiem, taču katrā ziņā pats pēc šī gada jūtos labāk un pārliecinātāk nekā pirms, jo ir nākusi klāt gan praktiskā darba pieredze, gan zināšanu bagāža. Pirms izšķiršanās kandidēt uz domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, ilgi domāju, vai uzņemties šo izaicinājumu un reizē arī risku, taču šobrīd sperto soli nenožēloju.
- Kādi ir Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka darba pienākumi?
- Mana darba specifika saistās ar pagastu pārvalžu jautājumiem un sportu. Vadu teritoriālo un vides jautājumu komiteju, kā arī darbojos Sporta un veselības komitejā. Lielākoties darbs saistās ar attīstības projektiem. Bieži tiekos ar pārvalžu vadītājiem, izrunājam aktuālos jautājumus, identificējam problēmas un cenšamies tās atrisināt. Jāatzīst, ka ar pārvaldniekiem strādāt ir ļoti interesanti - katrs ir ļoti atšķirīgs.
Pārvalžu vadītāju vidū ir gan jauni, gan gados vecāki cilvēki, viņu vidū ir tie, kas jau līdz šim ir darbojušies kā pagasta padomju priekšsēdētāji, gan tādi, kam pārvaldnieka amats ir kas jauns. Šīs atšķirības uzreiz var pamanīt. Kopīgi tiekoties, pārvaldniekiem vienmēr ir daudz jautājumu un arī prasību pret novadu, kas ir pamatotas. Reizēm var sajust arī to, ka viņiem ir grūti samierināties ar jauno situāciju, jo iepriekš pagasta padomes priekšsēdētājam bija plašākas pilnvaras un viņš darbojās arī kā lēmējvaras pārstāvis, turpretī šobrīd pārvaldnieks darbojas tikai izpildvarā. Tiesa, tagad šis pretspars ir mazinājies, un strādāt ar pārvaldniekiem ir kļuvis vieglāk.
- Neraugoties uz to, ik pa brīdim iedzīvotāju sarunās parādās šis pretstatījums - Madona un lauku pagastu teritorijas.
- Ja runā par to, kas kuram tiek, tad liela daļa pagastu projektu investīciju ziņā saņem daudz vairāk, nekā tie varēja saņemt un saņēma pirmsreformas laikā. Pagastu teritorijās tiek īstenots daudz attīstības projektu, un iedzīvotājiem nav iemesla justies apdalītiem. Es izprotu pagastu sāpi jautājumā par funkciju un pakalpojumu sadali, kas šķiet par labu Madonai, taču jāsaprot, ka novada administrācija un pārvaldes administrācija nav viens un tas pats, jo darba apjoms ir atšķirīgs, līdz ar to gluži dabiski, ka darbinieku vairāk būs tieši novadā. Neapmierinātība būs vienmēr, jo nekad nebūs tā, ka visi visu uztvers pozitīvi, taču man šķiet, ka novadā ir izdevies daudzas lietas atrisināt racionāli un pareizi.
- Pirms reformas, strādājot Kalsnavas pagasta padomē, nācās piedalīties diskusijās par pagasta turpmāko likteni - pievienoties Madonas novadam, apvienoties ar kādu citu vai palikt pašiem par sevi. Cik smaga bija izšķiršanās par pirmo variantu?
- Lēmums nebija viegls. Pats piedalījos sēdē, kur deputāti pieņēma galīgo lēmumu. Manuprāt, šis bija racionāls un pareizs solis. Ja mums būtu vidusskola, tad, iespējams, varētu veidot savu novadu. Tāpat bija vēlme apvienoties ar Ļaudonu, un vēl citi varianti, taču beigās tika pieņemts vienīgais pareizais lēmums. Protams, bažas un neziņa bija lielākās problēmas, kas daudzus iedzīvotājus noskaņoja pret apvienošanos. Tobrīd neviens vēl skaidri nevarēja pateikt, kā novads darbosies, kā tajā tiks pārdalīts finansējums un funkcijas. Kopumā viedoklis Kalsnavā par apvienošanos nebija pārāk pozitīvs. Arī šobrīd ikdienā es saskaros ar dažādu attieksmi: ir gan par, gan pret. Novada domes galvenais uzstādījums bija, ka pēc apvienošanās novadā iedzīvotājiem nedrīkst pasliktināties sniegto pakalpojumu kvalitāte un pakalpojumiem jābūt pieejamiem. Šo mērķi lielākoties arī ir izdevies sasniegt, lai gan vienlaikus jāsecina, ka zināmā mērā centralizācija tomēr ir notikusi. Mēs priecātos, ja novadā visi iedzīvotāji būtu apmierināti, taču ir gadījumi, kad cilvēks saskaras ar situāciju, kad kaut ko no tā, ko viņš agrāk varēja izdarīt savā pagastā, šobrīd vairs nevar, un tas kalpo par pamatu neapmierinātībai.
- Kāds kopumā ir tavs viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu?
- Reforma ir neveiksmīga viena iemesla dēļ. Tās rezultātā gan pēc teritorijas lieluma, gan iedzīvotāju skaita ir izveidojušies pārāk atšķirīgi novadi. Manuprāt, tā ir lielākā problēma. Reformas ideja varbūt arī ir pareiza, jo lielāks novads ir racionālāks veidojums par bijušajiem pagastiem, taču novadi ir pārāk atšķirīgi, kas nav labi.
Īstermiņā ieguvēji būs mazie novadi, jo reformas rezultātā tajos veicamās administratīvās pārmaiņas ir nelielas, ko nevarētu teikt par lielajiem. Taču, ja raugās ilgtermiņā, tad ieguvēji būt lielie novadi, jo tiem būs plašākas iespējas piesaistīt attīstības projektus un apgūt investīcijas. Arī spēja nodrošināt iedzīvotājus ar pašvaldības pakalpojumiem būs labāka.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 31.07.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto
- Esmu kalsnavietis un tāds droši vien arī palikšu. Vienlaikus jāsaka, ka darba gaitā, pavadot aizvien vairāk laika Madonā, kā arī iepazīstot pagastu pārvaldes un to problemātiku, aizvien vairāk sāku justies kā vienota Madonas novada iedzīvotājs.
- Būt otrajam cilvēkam novadā ir viegls vai smags darbs?
- Melotu, ja teiktu, ka viegli. It īpaši novada izveides sākumposmā. Ļoti daudzas jomas, kur nācās strādāt, tik labi vēl nepārzināju. Iesākumā, droši vien vecuma dēļ, daži uz mani skatījās ar bažām un zināmu neuzticēšanos, tādēļ laika gaitā bija sevi jāpierāda. Vai tas ir izdevies, droši vien jājautā citiem, taču katrā ziņā pats pēc šī gada jūtos labāk un pārliecinātāk nekā pirms, jo ir nākusi klāt gan praktiskā darba pieredze, gan zināšanu bagāža. Pirms izšķiršanās kandidēt uz domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, ilgi domāju, vai uzņemties šo izaicinājumu un reizē arī risku, taču šobrīd sperto soli nenožēloju.
- Kādi ir Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka darba pienākumi?
- Mana darba specifika saistās ar pagastu pārvalžu jautājumiem un sportu. Vadu teritoriālo un vides jautājumu komiteju, kā arī darbojos Sporta un veselības komitejā. Lielākoties darbs saistās ar attīstības projektiem. Bieži tiekos ar pārvalžu vadītājiem, izrunājam aktuālos jautājumus, identificējam problēmas un cenšamies tās atrisināt. Jāatzīst, ka ar pārvaldniekiem strādāt ir ļoti interesanti - katrs ir ļoti atšķirīgs.
Pārvalžu vadītāju vidū ir gan jauni, gan gados vecāki cilvēki, viņu vidū ir tie, kas jau līdz šim ir darbojušies kā pagasta padomju priekšsēdētāji, gan tādi, kam pārvaldnieka amats ir kas jauns. Šīs atšķirības uzreiz var pamanīt. Kopīgi tiekoties, pārvaldniekiem vienmēr ir daudz jautājumu un arī prasību pret novadu, kas ir pamatotas. Reizēm var sajust arī to, ka viņiem ir grūti samierināties ar jauno situāciju, jo iepriekš pagasta padomes priekšsēdētājam bija plašākas pilnvaras un viņš darbojās arī kā lēmējvaras pārstāvis, turpretī šobrīd pārvaldnieks darbojas tikai izpildvarā. Tiesa, tagad šis pretspars ir mazinājies, un strādāt ar pārvaldniekiem ir kļuvis vieglāk.
- Neraugoties uz to, ik pa brīdim iedzīvotāju sarunās parādās šis pretstatījums - Madona un lauku pagastu teritorijas.
- Ja runā par to, kas kuram tiek, tad liela daļa pagastu projektu investīciju ziņā saņem daudz vairāk, nekā tie varēja saņemt un saņēma pirmsreformas laikā. Pagastu teritorijās tiek īstenots daudz attīstības projektu, un iedzīvotājiem nav iemesla justies apdalītiem. Es izprotu pagastu sāpi jautājumā par funkciju un pakalpojumu sadali, kas šķiet par labu Madonai, taču jāsaprot, ka novada administrācija un pārvaldes administrācija nav viens un tas pats, jo darba apjoms ir atšķirīgs, līdz ar to gluži dabiski, ka darbinieku vairāk būs tieši novadā. Neapmierinātība būs vienmēr, jo nekad nebūs tā, ka visi visu uztvers pozitīvi, taču man šķiet, ka novadā ir izdevies daudzas lietas atrisināt racionāli un pareizi.
- Pirms reformas, strādājot Kalsnavas pagasta padomē, nācās piedalīties diskusijās par pagasta turpmāko likteni - pievienoties Madonas novadam, apvienoties ar kādu citu vai palikt pašiem par sevi. Cik smaga bija izšķiršanās par pirmo variantu?
- Lēmums nebija viegls. Pats piedalījos sēdē, kur deputāti pieņēma galīgo lēmumu. Manuprāt, šis bija racionāls un pareizs solis. Ja mums būtu vidusskola, tad, iespējams, varētu veidot savu novadu. Tāpat bija vēlme apvienoties ar Ļaudonu, un vēl citi varianti, taču beigās tika pieņemts vienīgais pareizais lēmums. Protams, bažas un neziņa bija lielākās problēmas, kas daudzus iedzīvotājus noskaņoja pret apvienošanos. Tobrīd neviens vēl skaidri nevarēja pateikt, kā novads darbosies, kā tajā tiks pārdalīts finansējums un funkcijas. Kopumā viedoklis Kalsnavā par apvienošanos nebija pārāk pozitīvs. Arī šobrīd ikdienā es saskaros ar dažādu attieksmi: ir gan par, gan pret. Novada domes galvenais uzstādījums bija, ka pēc apvienošanās novadā iedzīvotājiem nedrīkst pasliktināties sniegto pakalpojumu kvalitāte un pakalpojumiem jābūt pieejamiem. Šo mērķi lielākoties arī ir izdevies sasniegt, lai gan vienlaikus jāsecina, ka zināmā mērā centralizācija tomēr ir notikusi. Mēs priecātos, ja novadā visi iedzīvotāji būtu apmierināti, taču ir gadījumi, kad cilvēks saskaras ar situāciju, kad kaut ko no tā, ko viņš agrāk varēja izdarīt savā pagastā, šobrīd vairs nevar, un tas kalpo par pamatu neapmierinātībai.
- Kāds kopumā ir tavs viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu?
- Reforma ir neveiksmīga viena iemesla dēļ. Tās rezultātā gan pēc teritorijas lieluma, gan iedzīvotāju skaita ir izveidojušies pārāk atšķirīgi novadi. Manuprāt, tā ir lielākā problēma. Reformas ideja varbūt arī ir pareiza, jo lielāks novads ir racionālāks veidojums par bijušajiem pagastiem, taču novadi ir pārāk atšķirīgi, kas nav labi.
Īstermiņā ieguvēji būs mazie novadi, jo reformas rezultātā tajos veicamās administratīvās pārmaiņas ir nelielas, ko nevarētu teikt par lielajiem. Taču, ja raugās ilgtermiņā, tad ieguvēji būt lielie novadi, jo tiem būs plašākas iespējas piesaistīt attīstības projektus un apgūt investīcijas. Arī spēja nodrošināt iedzīvotājus ar pašvaldības pakalpojumiem būs labāka.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 31.07.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
