Vairāk nekā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aktivitāti reformu veikšanā vērtē negatīvi - tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktā aptauja.

Nereti gan aptaujātie nav īsti informēti par piedāvāto reformu būtību. Tā kā janvārī uz sarunu ar izglītības un zinātnes ministru tika aicināti novadu izglītības nodaļu vadītāji un speciālisti, plašāku ieskatu šajos jautājumos lūdzu sniegt Madonas novada domes izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni.

Idejiski piedāvājumi bez aprēķiniem

- Tiklīdz kļuva zināms, ka Roberts Ķīlis kandidēs par Saeimas deputātu un vēlāk par ministru, kļuva skaidrs, ka viņš sevi pieteiks ar reformām izglītības jomā, - iesāka Solvita Seržāne. - Ministra aktivitāte līdz ar to nav pārsteigums, un patīkami, ka šobrīd tiek piedāvātas konkrētas reformas. Tie gan pagaidām ir tikai idejiski piedāvājumi, jo prasās pēc pētījumiem un praktiskiem aprēķiniem, lai šīs idejas varētu piepildīt. Janvārī izglītības pārvalžu un nodaļu vadītāji tika aicināti uz tikšanos ar ministru, kur gaidāmās pārmaiņas tika iezīmētas četrās lielās sadaļās. Viena no tām - nauda seko skolēnam līdz skolai, ieviešot vaučerus - valsts galvojumus vispārējā izglītībā. Vaučeru vērtība tiktu segta no budžeta, un šādā veidā vecāki norēķinātos par bērna izglītošanos. Skolas savā starpā sacenstos par vaučeriem un būtībā funkcionētu kā konkurējoši uzņēmumi.
Otra reforma attiecas uz mazo skolu (bērnu skaits no 50 līdz 100) atbalsta programmu, trešā paredz izmaiņas mācību saturā un organizācijā, ceturtā - jaunu profesionālās izglītības sadarbības modeli.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.01.2012.

Autore: INESE ELSIŅA


AUTORES foto