Septembrī 70 Latvijas skolās pilotprojekta veidā tiek uzsākta jauna  fakultatīva mācību priekšmeta „Radošā domāšana" ieviešana vai radošuma principu pielietošana mācību stundās.

Skolu, kur notiks pilotprojekts, sarakstā ir arī Madonas, Lubānas un Ērgļu novada izglītības iestādes. Konkrēto mācību priekšmetu katra izglītības iestāde projekta sagatavošanās procesā varēja piedāvāt pati pēc savas izvēles. Un tā - Lubānas vidusskolā skolotājas Daces Kočānes vadībā radoši tiks apgūta vēsture, ekonomika un komerczinības, Ērgļu vidusskolā skolotājas Ineses Zlaugotnes vadībā - ekonomika un informātika, Madonas Valsts ģimnāzijā skolotājas Ivetas Vabules vadībā radošuma principi ienāks ekonomikas un komerczinību apguvē, Madonas novada Kalsnavas pamatskolā Guntas Lapsas vadībā skolēni pa jaunam mācīsies latviešu valodu.

Ideja par šādu iniciatīvu pieder ideju grupai „Radošuma pils", kas jau šā gada sākumā to apsprieda ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, attiecīgās ministrijas un VISC speciālistiem. Šobrīd ir uzsākta pilotprojekta īstenošana ar plašu brīvprātīgo atbalstu un Sorosa fonda - Latvija finansiālu palīdzību.

Katras pilotprojekta skolas pedagogi augusta vidū piedalījās divu dienu apmācības seminārā Rīgā. Jaunā fakultatīvā priekšmeta mācīšanu pirmajā gadā kopumā apguva 100 dažādu priekšmetu skolotāji. Iesaistītie pedagogi atzinuši, ka iepazītā metode ir universāla, jo radošums, strukturēta domāšana un vispusīga situācijas analīze ir pielietojama jebkurā dzīves jomā. Šī pieeja veicinās skolēnu potenciāla atraisīšanu. Aptaujātie skolotāji pieļauj, ka, apgūstot priekšmetu radoši, iegūs visi: gan skolas un skolēni, gan sabiedrība.

- Šis gan ir tikai projekta sākums, - aicināta dalīties pārdomās, atzina Madonas Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Iveta Vabule. - Fakultatīvi priekšmetu pirmajā projekta gadā mēs, Madonas Valsts ģimnāzijā, nemācīsim, radošuma principus pielietošu ikdienā stundās, strādājot ar skolēnu mācību firmām un darbā ar klašu audzinātājiem. Tā kā apmācību seminārā piedalījās arī mūsu skolas floristikas pulciņa skolotāja Agrita Aivare, ir doma, ka ar radošumu viņa nākotnē, iespējams, strādās pusaudžu vecuma skolēnu klasēs.

25. oktobrī Rīgā pilotprojekta skolotāji tiks aicināti uz otru apmācību semināru.
Šobrīd svarīgi, ka skolotājiem elektroniski ir pieejami mācību metodiskie materiāli, kas izskaidro domāšanas pamatprincipus, aptverot gan kritisko un analītisko, gan radošo domāšanu. Tas ietver plašu dažādu metožu un vingrinājumu klāstu, ar kā palīdzību iespējams strukturēt domāšanas procesu, radīt jaunas idejas. Labāk zināmā no programmā iekļautajām metodēm ir tā sauktā „Sešu cepuru domāšana".

„Sešas domāšanas cepures" ir Edvarda de Bono radīta domāšanas efektivitātes uzlabošanas metode. Zinātnieks uzskata, ka galvenās grūtības, ar ko cilvēks saskaras domāšanas procesā, ir apjukums, jo vienlaicīgi tiek iesaistītas emocijas, informācija, loģika, cerības, radošais gars. Šo sadursmes procesu var pielīdzināt žonglēšanai ar pārāk daudz bumbiņām. Edvards de Bono šai sakarā piedāvā vienkāršu risinājumu: cilvēks vienlaicīgi nevar darīt vairākas lietas, tāpēc jāiemācās tās nošķirt. Šajā sistēmā domāšana ir sadalīta sešās kategorijās, un katra no tām tiek identificēta ar savas krāsas metaforisku domāšanas cepuri.

Dr. Edvards de Bono ir pasaulē atzīts līderis kreatīvu domāšanas virzienu radīšanas un pasniegšanas jomā. Viņš ir 62 grāmatu autors, kas tulkotas 37 pasaules valodās.

Autore: INESE ELSIŅA