Baiba Pētersone Sarkaņu pamatskolā strādā jau ceturto gadu desmitu un joprojām savā darbā gan rod gandarījumu, gan nezaudē optimismu arī attiecībā uz lauku skolu nākotni.
Šogad mācības Sarkaņu pamatskolā ir uzsākuši 48 skolēni, bet izglītības iestādi apmeklē arī 12 trīsgadīgie un četrgadīgie, 10 piecgadīgie un sešgadīgie bērni jeb kopā 70 izglītojamie. 1. klasē skolas gaitas uzsāka pieci pirmklasnieki, līdz ar to nelielā skolēnu skaita dēļ 1. un 2. ir apvienotās klases.
- Tik liels pirmsskolas vecuma audzēkņu skaits mums sen nav bijis. Pēdējos gados labi, ja izglītības iestādi apmeklēja 8-9 bērni, bet tagad to skaits jau pārsniedz divdesmit, - uzsver Sarkaņu pamatskolas direktore Baiba Pētersone.
Direktore to gan vairāk skaidro nevis ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, bet ar vecāku maksātspējas samazināšanos, jo bērnu uzturēšanās skolā Sarkaņos tomēr sanākot nedaudz lētāk nekā pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Otrs, kas ietekmē vecāku izvēli par labu Sarkaņiem, esot tas, ka bērni katru rītu tiek atvesti uz skolu un vakarā tiek aizvesti mājup. Nav tā, kā Madonā, kur vecākiem tas ir jādara katram pašam. Audzinātāja bērnus aizved līdz mikroautobusam, kur ir pieaugušais, kas raugās un seko līdzi, lai mazie atgrieztos mājās sveiki un veseli.
- Tas, ka daudzi Sarkaņu pagasta bērni joprojām mācībām izvēlas skolu Madonā vai Cesvainē, ir izveidojies vēsturiski, un tā jau ir sava veida ģimenes tradīcija. Katrā ziņā nav tā, ka kāds speciāli bēgtu no mūsu skolas. Kāds varbūt domā arī citādāk, taču es tādu tendenci 34 gados, kopš te strādāju, neesmu novērojusi. Daļai vecāku darbs ir pilsētā un viņiem varbūt arī ir vienkāršāk, braucot uz darbu, savus bērnus aizvest uz skolu vai bērnudārzu. Daļa kādu no Madonas skolām izvēlas jau no paaudzes paaudzē un pie šīs tradīcijas pieturas joprojām, kaut gan tagad ir visas iespējas mācīties pie mums. Daļa bērnu, visticamāk, tikai iegūtu, ja vismaz jaunākajās klasēs mācītos Sarkaņos, un skaitliski nelielajā skolēnu kolektīvā viņi justos pat labāk, nekā lielajos mācību kombinātos. Kā rāda līdzšinējā pieredze, mazajās lauku skolās skolēni iegūst ļoti labas pamatzināšanas. Salīdzinoši mazā skolēnu skaita dēļ skolotāji katram bērnam var veltīt pat lielāku uzmanību, - situāciju skaidro direktore. - Taču visos laikos apmēram puse Sarkaņu pagasta bērnu ir mācījušies vai nu Madonā, vai Cesvainē, bet pārējie - Sarkaņos. Tas, kā jau iepriekš uzsvēru, nebija tāpēc, ka skolēni vairītos no mūsu skolas. Bija laiks, kad visus pagasta bērnus savā mazajā skolā mēs nemaz nevarējām uzņemt, daļai gribot negribot apgūt zinības vajadzēja citur. Bija laiks, kad mūsu skolā mācījās 180 audzēkņu un bija paralēlklases. Optimālais skaits, kas pie mums varētu mācīties, ir ap 150.
Sarkaņu pamatskolā strādā 21 skolotājs, bet ne visiem ir pilna slodze. Ir skolotāji, kam ir tikai četras, sešas stundas nedēļā un nesanāk pat trešdaļa slodzes.
Daudzi laukos dzīvo ar domu, ka tiks saglabātas skolas. Kā uz skolu nākotni raugās Sarkaņu pamatskolas direktore?
- Optimistiski, - īsi nosaka Baiba Pētersone, uzsverot, ka citādi nemaz nevar būt, īpaši tagad, kad skola pēc ēku siltināšanas piedzīvojusi tik patīkamas pārmaiņas.
- Arī bērnu skaits nākamajos gados nesamazināsies. Es pat domāju, ka to būs vairāk. Princips „Nauda seko skolēnam" gan daudz ko ir izkropļojis un sagrozījis, un ne jau par labu lauku skolām. Piemēram, Madonas pilsētas 1. vidusskola, ja līdzekļi tiek dalīti pēc šī principa, nemaz nevar iztērēt visu finansējumu, ja, protams, vadās pēc valsts noteiktajiem kritērijiem un ļoti augstu nepaceļ skolotājiem noteiktās algu likmes. Princips „Nauda seko skolēnam" pat veicina to, ka skolas cita citai „zog" bērnus, kā rezultātā rodas dubultā piederība. Audzēknis reāli mācās vienā skolā, bet skolēnu sarakstā ir iekļauts arī pēc dzīvesvietas deklarācijas. Arī mums tāds gadījums bija, kad skolēns mācījās pie mums, bet es nevarēju to ievadīt sarakstā, jo viņš, lai nezaudētu valsts piešķirto naudu viena audzēkņa izglītošanai, jau bija iekļauts citas skolas sarakstā. Tas gan neattiecas uz Madonas novadu, tomēr starp novadiem tādas lietas notiek. Mums jau ļoti nepatīk, kad saka, ka lauku skolas uztur donori - pilsētu lielās skolas. Taču arī to mēs varam pārdzīvot. Galvenais, lai tikai neslēdz lauku skolas, -
atzīmē Baiba Pētersone.
Skolas direktore atzīst, ka ļoti grūts bijis pagājušā mācību gada sākums. Bijusi liela neziņa par lauku skolu turpmāko pastāvēšanu. Arī algas tikušas samazinātas gandrīz uz pusi. Bet šā gada sākumā tika iedalīti papildu līdzekļi skolas uzturēšanai, un tad jau kaut kā varēja atsperties.
- Ar savu naudu jaunajā sistēmā mēs nevaram izdzīvot. Daudz ir atkarīgs no Madonas novada pašvaldības domes deputātiem, no tā, kādus lēmumus viņi pieņems. Labi, ka mūsu novada domnieki ir par lauku skolu saglabāšanu, - nosaka Baiba Pētersone.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto
Direktore to gan vairāk skaidro nevis ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, bet ar vecāku maksātspējas samazināšanos, jo bērnu uzturēšanās skolā Sarkaņos tomēr sanākot nedaudz lētāk nekā pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Otrs, kas ietekmē vecāku izvēli par labu Sarkaņiem, esot tas, ka bērni katru rītu tiek atvesti uz skolu un vakarā tiek aizvesti mājup. Nav tā, kā Madonā, kur vecākiem tas ir jādara katram pašam. Audzinātāja bērnus aizved līdz mikroautobusam, kur ir pieaugušais, kas raugās un seko līdzi, lai mazie atgrieztos mājās sveiki un veseli.
- Tas, ka daudzi Sarkaņu pagasta bērni joprojām mācībām izvēlas skolu Madonā vai Cesvainē, ir izveidojies vēsturiski, un tā jau ir sava veida ģimenes tradīcija. Katrā ziņā nav tā, ka kāds speciāli bēgtu no mūsu skolas. Kāds varbūt domā arī citādāk, taču es tādu tendenci 34 gados, kopš te strādāju, neesmu novērojusi. Daļai vecāku darbs ir pilsētā un viņiem varbūt arī ir vienkāršāk, braucot uz darbu, savus bērnus aizvest uz skolu vai bērnudārzu. Daļa kādu no Madonas skolām izvēlas jau no paaudzes paaudzē un pie šīs tradīcijas pieturas joprojām, kaut gan tagad ir visas iespējas mācīties pie mums. Daļa bērnu, visticamāk, tikai iegūtu, ja vismaz jaunākajās klasēs mācītos Sarkaņos, un skaitliski nelielajā skolēnu kolektīvā viņi justos pat labāk, nekā lielajos mācību kombinātos. Kā rāda līdzšinējā pieredze, mazajās lauku skolās skolēni iegūst ļoti labas pamatzināšanas. Salīdzinoši mazā skolēnu skaita dēļ skolotāji katram bērnam var veltīt pat lielāku uzmanību, - situāciju skaidro direktore. - Taču visos laikos apmēram puse Sarkaņu pagasta bērnu ir mācījušies vai nu Madonā, vai Cesvainē, bet pārējie - Sarkaņos. Tas, kā jau iepriekš uzsvēru, nebija tāpēc, ka skolēni vairītos no mūsu skolas. Bija laiks, kad visus pagasta bērnus savā mazajā skolā mēs nemaz nevarējām uzņemt, daļai gribot negribot apgūt zinības vajadzēja citur. Bija laiks, kad mūsu skolā mācījās 180 audzēkņu un bija paralēlklases. Optimālais skaits, kas pie mums varētu mācīties, ir ap 150.
Sarkaņu pamatskolā strādā 21 skolotājs, bet ne visiem ir pilna slodze. Ir skolotāji, kam ir tikai četras, sešas stundas nedēļā un nesanāk pat trešdaļa slodzes.
Daudzi laukos dzīvo ar domu, ka tiks saglabātas skolas. Kā uz skolu nākotni raugās Sarkaņu pamatskolas direktore?
- Optimistiski, - īsi nosaka Baiba Pētersone, uzsverot, ka citādi nemaz nevar būt, īpaši tagad, kad skola pēc ēku siltināšanas piedzīvojusi tik patīkamas pārmaiņas.
- Arī bērnu skaits nākamajos gados nesamazināsies. Es pat domāju, ka to būs vairāk. Princips „Nauda seko skolēnam" gan daudz ko ir izkropļojis un sagrozījis, un ne jau par labu lauku skolām. Piemēram, Madonas pilsētas 1. vidusskola, ja līdzekļi tiek dalīti pēc šī principa, nemaz nevar iztērēt visu finansējumu, ja, protams, vadās pēc valsts noteiktajiem kritērijiem un ļoti augstu nepaceļ skolotājiem noteiktās algu likmes. Princips „Nauda seko skolēnam" pat veicina to, ka skolas cita citai „zog" bērnus, kā rezultātā rodas dubultā piederība. Audzēknis reāli mācās vienā skolā, bet skolēnu sarakstā ir iekļauts arī pēc dzīvesvietas deklarācijas. Arī mums tāds gadījums bija, kad skolēns mācījās pie mums, bet es nevarēju to ievadīt sarakstā, jo viņš, lai nezaudētu valsts piešķirto naudu viena audzēkņa izglītošanai, jau bija iekļauts citas skolas sarakstā. Tas gan neattiecas uz Madonas novadu, tomēr starp novadiem tādas lietas notiek. Mums jau ļoti nepatīk, kad saka, ka lauku skolas uztur donori - pilsētu lielās skolas. Taču arī to mēs varam pārdzīvot. Galvenais, lai tikai neslēdz lauku skolas, -
atzīmē Baiba Pētersone.
Skolas direktore atzīst, ka ļoti grūts bijis pagājušā mācību gada sākums. Bijusi liela neziņa par lauku skolu turpmāko pastāvēšanu. Arī algas tikušas samazinātas gandrīz uz pusi. Bet šā gada sākumā tika iedalīti papildu līdzekļi skolas uzturēšanai, un tad jau kaut kā varēja atsperties.
- Ar savu naudu jaunajā sistēmā mēs nevaram izdzīvot. Daudz ir atkarīgs no Madonas novada pašvaldības domes deputātiem, no tā, kādus lēmumus viņi pieņems. Labi, ka mūsu novada domnieki ir par lauku skolu saglabāšanu, - nosaka Baiba Pētersone.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
