"Stars" jau rakstīja, ka šogad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic apjomīgāko lauksaimniecības statistisko apsekojumu - lauksaimniecības skaitīšanu, kas tiek veikta reizi 10 gados visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Lauksaimniecības skaitīšanas informācijas ieguves pirmais posms noritēja šā gada aprīlī un maijā, kad CSP intervētāji aptaujāja ES platībmaksājumu pretendentus. Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Madonas sektorā, kur pieņēma lauksaimnieku atbalsta maksājumu pieteikumus, to veica Maija Gusare un Aija Mežale. Pirmajā lauksaimniecības skaitīšanas posmā Latvijā kopumā iegūta informācija no 38,3 tūkstošiem lauku saimniecību.

Ar 1. jūliju CSP sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) uzsāka lauksaimniecības skaitīšanas informācijas ieguves otro posmu. Šī posma ietvaros LLKC intervētāji jūlijā un augustā veica intervijas saimniecībās, par kurām pavasarī netika iegūta informācija. Darbā tika iesaistīti arī novadu lauku attīstības speciālisti.

Cesvaines novada lauku attīstības speciālists Māris Rauda, vaicāts par lauksaimniecības skaitīšanas gaitu, pastāstīja: - Tā ir kampaņa, kas tomēr reiz beidzas, lai arī cik daudz darba un pūļu prasītu. Man bija jāiegūst informācija par 120 novada saimniecībām. Statistikas aptauju veicu arī pa tālruni. Jāteic, ka ne visi saimnieki bija tik atsaucīgi, jo aptauju uztvēra pārāk personīgi, nevēlējās paust atklātībai atsevišķus faktus. Nezinu, kāpēc cilvēkiem ir neticība, ka dati netiks izpausti, bet gan izmantoti tikai statistiskiem nolūkiem kopsavilkumu veidošanai, datu grupēšanai un lauksaimniecībā notiekošo procesu analīzei Latvijā un reģionos. Atbilstoši Valsts statistikas likumam lauksaimniecības skaitīšanas laikā iegūtajai informācijai tiks nodrošināta individuālo statistisko datu konfidencialitāte par katru personu un saimniecību. Tomēr bija atsevišķi gadījumi, kad vispār atteicās sniegt jebkādu informāciju.

Varakļānu novada lauku attīstības speciāliste Janīna Grudule ieguva informāciju no 209 novada lauku saimniecībām: - Vasara ir aizņemts laiks visiem, un, lai iegūtu informāciju statistikas vajadzībām, izmantoju dažādas iespējas - gan tālruni, gan devos uz mājām, gan aicināju iegriezties pieņemšanas dienās kabinetā. Lielo lauksaimniecības skaitīšanu visiem ieteicu uztvert kā obligātu pasākumu, jo no datiem būs atkarīgs ES naudas atbalsta apjoms. Lauku atbalsta speciālisti bija tikai palīgs anketu aizpildīšanā. Anketas varēja aizpildīt arī elektroniski, tomēr, tā kā laukos dzīvo daudz cilvēku gados, šis veids netika izmantots. Paldies visiem novada saimniekiem par atsaucību un sapratni.

Arī CSP pateicas par atsaucību lauksaimniekiem, kuri jau ir snieguši informāciju, Lauku atbalsta dienestam un LLKC par sadarbību un atbalstu, kā arī cer uz turpmāku atsaucību un sapratni lauksaimniecības skaitīšanas norisē.

Mazākās lauku saimniecības (kopumā apmēram 8 tūkstoši) līdz septembra beigām tiks aptaujātas pa tālruni ar CSP telefoninterviju centra starpniecību.

Lauksaimniecības skaitīšanā kopumā ir paredzēts aptaujāt 90 tūkstošus lauku saimniecību, tai skaitā no 20 tūkstošiem saimniecību iegūt informāciju par pielietotajām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm.

Lauksaimniecības skaitīšanas rezultātā statistiskās informācijas lietotāji tiks nodrošināti ar informāciju par situāciju Latvijas lauksaimniecībā kopumā: zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām, izmantotajām lauksaimniecības būvēm un saimniecības tehnisko aprīkojumu, lauksaimniecībā nodarbinātajiem, kā arī citām saimnieciskās darbības aktivitātēm. Iegūtie dati tiks izmantoti situācijas analīzei Latvijā un turpmākās ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanai un īstenošanai.

Autore: IVETA ŠMUGĀ