“Dzenīšu” saimniece Rita Dzenovska vakar piedalījās Varakļānu vidusskolas 1. septembra pasākumā, jo lielie palīgi saimniecībā — dēls Gundars uzsāk mācības 5. klasē, mazmeita Madara — 6. klasē.
Varakļānu pagasta zemnieku saimniecībā "Dzenīši" kartupeļus šogad audzē 5 ha platībā. Nostiprinoties sadarbībai ar SIA "Aloja Starkelsen", ir garantija, ka pēc noslēgtā līguma pārstrādes uzņēmums nopirks gan ražu, gan būs vajadzīgas cietes ražošanai piemērotas šķirnes, sertificēti sēklas kartupeļi.
Z/s "Dzenīši" saimnieki Rita Dzenovska un Jānis Vīgulis ar kombainu jau ir novākuši apmēram pushektāru tīruma, un par ražu var teikt tikai to labāko. - Šogad kartupeļi ir ļoti labi izauguši, daudz lielu bumbuļu. Sākām ar šķirni ‘Maret', jo esam uzņēmušies šīs cietei piemērotās šķirnes sēklas materiāla pavairošanu. ‘Maret' ir vidēji agrīna šķirne, ļoti ražīga. Arī kolorādo vaboles to tik ļoti nav iecienījušas. Jau pagājušajā gadā mums bija šķirnes ‘Maret' izmēģinājuma lauks, un, ja vidēji šīs šķirnes cietes saturs ir ap 17%, mūsu atvestie kartupeļi uzrādīja 19,5%. Varbūt ietekmēja tas, ka laikus norakām un tupeņi pastāvēja kaudzē. Saimniekojam ar bioloģiskajām metodēm, jo audzējam kartupeļus bioloģiskās cietes ražošanai, un, ja nelieto nekādu ķīmiju, tikai agrotehniskos pasākumus, visu dabisko, par rezultātu varam būt gandarīti - tupeņi ir labi izauguši, esam jau norakuši ap 15 t, bet novākts ir tikai salīdzinoši mazs zemes stūrītis. Augusta beigās darbus patraucēja lietus, kad varēja sēņot, nevis tupeņus rakt. Tagad gan - kā tikai laika apstākļi atļaus, kartupeļi ir jārok, nav vairs ko gaidīt, jo laiks kļūst arvien rudenīgāks. Kartupeļi ir iestādīti 11.-12. maijā, jau nobrieduši, - pastāstīja saimniece Rita Dzenovska.
Latgales pusē z/s "Dzenīši" ir viena no atbalsta saimniecībām, kas izmēģina cietes ražošanai piemērotas šķirnes. Arī Renāra Eiduka piemājas saimniecībā un Ilgas Mesteres z/s "Liepsalnieki" sadarbībā ar SIA "Aloja Starkelsen" izvēlētās kartupeļu šķirnes audzē pārstrādei cietē. - "Dzenīšos" izmēģinājuma laukā šogad audzējam 11 cietes kartupeļu šķirņu. Jau dīgšanas stadijā varēja redzēt, ka visas šķirnes nav vienādas. Arī augot bija vērojamas atšķirības. Piemēram, šķirnei ‘Ando', kas ir vēlīni kartupeļi, vēl tagad ir zaļi laksti, tātad šī šķirne ir izturīga pret lakstu puvi, turklāt vēl arī ļoti garšīga. Cietes ražošanai ir daudz piemērotu šķirņu: ‘Eurostarch', ‘Europrim', ‘Suzanna', ‘Anti', ‘Maret', ‘Kuras', ‘Ando', ‘Tomensa', ‘Terana', ‘Magnat', ‘Juku', arī mūsu ‘Brasla' un citas, atliek vien izvēlēties to, kura labāk padodas un ir vietējiem apstākļiem piemērotāka.
Zemniekiem, kas kartupeļus audzē cietei, ir noteikts laiks - oktobra pirmā nedēļa, kad raža ir jāaizved uz Aloju bioloģiskās cietes ražošanai. - Uzņēmums vispirms pieņem konvencionāli audzētos kartupeļus, bet pēc tam, kad konvencionālās cietes ražošana ir pabeigta, izmazgā iekārtas un sāk bioloģiski audzēto cietes kartupeļu pārstrādi. Tas nav tikai tā "pa jokam", jo bioloģiskās cietes ražošanai pieņem kartupeļus tikai no bioloģiskajām saimniecībām.
"Dzenīšos" saimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm jau astoņus gadus un, kā apgalvo Rita, nekad šo izvēli nav nožēlojusi, jo ir ar zaļo domāšanu. Laikā rokās nonācis arī izdevums "Praktiskais Latvietis", kur izlasījusi, ka SIA "Aloja Starkelsen" meklē zemnieku saimniecības, kas saimnieko bioloģiski un būtu ar mieru uzņemties kartupeļu bioloģiskā sēklas materiāla pavairošanu. Latvijā bija vajadzīgs cietes ražošanai piemērotas sertificētas sēklas materiāls tādā daudzumā, lai apstādītu 25% no platībām ar sertificētu sēklu. Līdz ar to atbalsts tika meklēts kartupeļu sēklaudzēšanā ieinteresētajās saimniecībās.
- Žurnālā izlasīju par vienu puisi, kas 4,5 hektāros bija iestādījis šķirni ‘Kuras', un nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt ko līdzīgu savā reģionā. Aizbraucām uz uzņēmumu "Aloja Starkelsen", izrunājāmies ar vadību, ar agronomi, un tā arī sākām cietes kartupeļu sēklaudzēšanu savā saimniecībā. Sēklas materiāls nāca no Igaunijas, iesākām ar sertificētu kartupeļu šķirni ‘Maret'.
Tagad šīs šķirnes sēklas kartupeļus "Dzenīšos" jau laikus atlasa, lai būtu, ko pavasarī stādīt ne tikai pašiem, bet arī citiem interesentiem.
Uz vaicājumu par to, vai ražas lielums, ko piegādā uzņēmumam "Aloja Starkelsen", ar katru gadu palielinās, Rita Dzenovska sacīja:
- Sadarbību nosaka līgums. Uzņēmuma pārstāvji ir ieinteresēti, lai palielinātos platības, bet ražu no bioloģisko saimniecību zemniekiem, kas nelieto minerālmēslus, nevar prasīt. Vienu gadu kartupeļi izaug, citu - nepadodas, jo zemnieki jau zina, kā ražu ietekmē laika apstākļi. Viena no uzņēmuma prasībām - lai būtu noteiktais cietes saturs, un tas arī ir galvenais. Neviens nespiež uz kvantitāti, bet gan uz kvalitāti.
Par izveidojušos sadarbību ar uzņēmumu "Aloja Starkelsen" viņa stāstīja: - Esmu ļoti pateicīga, ka šāda sadarbība ir izveidojusies, jo zemnieki, kas audzē kartupeļus, grib arī ko nopelnīt. Nav jau māksla izaudzēt, bet gan - pārdot. Ja zini, kam audzēt, un vari būt drošs, ka ražu nopirks un vēl laikus - mēneša laikā - samaksās, tad ir stimuls strādāt. Ar pārtikas kartupeļiem ir gājis visādi. Kartupeļu noiets ir jāmeklē, un tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā iecerēts. Ir ēdināšanas uzņēmumi, kas mums vēl joprojām nav samaksājuši. Tāpēc esmu priecīga, ka to kartupeļu kaudzi, ko šoruden noraksim, būs, kur likt.
Augusta sākumā Varakļānu pagasta "Dzenīšos" notika lauka diena - seminārs, novērtējot cietes ražošanai piemērotās šķirnes, kas aug izmēģinājuma tīrumā. Lai arī todien lija, Rita Dzenovska un Jānis Vīgulis savā sētā uzņēma ap 30 interesentu, ko uz sadarbību iedrošināja SIA "Aloja Starkelsen" mārketinga menedžere un agronome Aiga Kraukle. Kartupeļu cietes ražošanas uzņēmums jau šogad plāno dubultot cietes ražošanas apjomus, savukārt, bioloģiskās cietes daļu plānots nākamo divu gadu laikā pat trīskāršot. Tātad būs nepieciešami bioloģiski audzēti kartupeļi cietei. "Aloja Starkelsen" ar katru gadu plāno palielināt bioloģiskās cietes apjomu. Pērn uzņēmums saražoja 1853 t kartupeļu cietes, šogad plānots saražot divreiz vairāk. No kopējā cietes apjoma ap 100 t ir bioloģiskā ciete, kas, pateicoties Zviedrijas sadarbības partnerim, pārsvarā tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs. Iecerēts ar katru gadu palielināt arī bioloģiskās cietes apjomu - nākamajā gadā saražot 250 t, bet 2012. gadā - 300 t cietes.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto
Latgales pusē z/s "Dzenīši" ir viena no atbalsta saimniecībām, kas izmēģina cietes ražošanai piemērotas šķirnes. Arī Renāra Eiduka piemājas saimniecībā un Ilgas Mesteres z/s "Liepsalnieki" sadarbībā ar SIA "Aloja Starkelsen" izvēlētās kartupeļu šķirnes audzē pārstrādei cietē. - "Dzenīšos" izmēģinājuma laukā šogad audzējam 11 cietes kartupeļu šķirņu. Jau dīgšanas stadijā varēja redzēt, ka visas šķirnes nav vienādas. Arī augot bija vērojamas atšķirības. Piemēram, šķirnei ‘Ando', kas ir vēlīni kartupeļi, vēl tagad ir zaļi laksti, tātad šī šķirne ir izturīga pret lakstu puvi, turklāt vēl arī ļoti garšīga. Cietes ražošanai ir daudz piemērotu šķirņu: ‘Eurostarch', ‘Europrim', ‘Suzanna', ‘Anti', ‘Maret', ‘Kuras', ‘Ando', ‘Tomensa', ‘Terana', ‘Magnat', ‘Juku', arī mūsu ‘Brasla' un citas, atliek vien izvēlēties to, kura labāk padodas un ir vietējiem apstākļiem piemērotāka.
Zemniekiem, kas kartupeļus audzē cietei, ir noteikts laiks - oktobra pirmā nedēļa, kad raža ir jāaizved uz Aloju bioloģiskās cietes ražošanai. - Uzņēmums vispirms pieņem konvencionāli audzētos kartupeļus, bet pēc tam, kad konvencionālās cietes ražošana ir pabeigta, izmazgā iekārtas un sāk bioloģiski audzēto cietes kartupeļu pārstrādi. Tas nav tikai tā "pa jokam", jo bioloģiskās cietes ražošanai pieņem kartupeļus tikai no bioloģiskajām saimniecībām.
"Dzenīšos" saimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm jau astoņus gadus un, kā apgalvo Rita, nekad šo izvēli nav nožēlojusi, jo ir ar zaļo domāšanu. Laikā rokās nonācis arī izdevums "Praktiskais Latvietis", kur izlasījusi, ka SIA "Aloja Starkelsen" meklē zemnieku saimniecības, kas saimnieko bioloģiski un būtu ar mieru uzņemties kartupeļu bioloģiskā sēklas materiāla pavairošanu. Latvijā bija vajadzīgs cietes ražošanai piemērotas sertificētas sēklas materiāls tādā daudzumā, lai apstādītu 25% no platībām ar sertificētu sēklu. Līdz ar to atbalsts tika meklēts kartupeļu sēklaudzēšanā ieinteresētajās saimniecībās.
- Žurnālā izlasīju par vienu puisi, kas 4,5 hektāros bija iestādījis šķirni ‘Kuras', un nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt ko līdzīgu savā reģionā. Aizbraucām uz uzņēmumu "Aloja Starkelsen", izrunājāmies ar vadību, ar agronomi, un tā arī sākām cietes kartupeļu sēklaudzēšanu savā saimniecībā. Sēklas materiāls nāca no Igaunijas, iesākām ar sertificētu kartupeļu šķirni ‘Maret'.
Tagad šīs šķirnes sēklas kartupeļus "Dzenīšos" jau laikus atlasa, lai būtu, ko pavasarī stādīt ne tikai pašiem, bet arī citiem interesentiem.
Uz vaicājumu par to, vai ražas lielums, ko piegādā uzņēmumam "Aloja Starkelsen", ar katru gadu palielinās, Rita Dzenovska sacīja:
- Sadarbību nosaka līgums. Uzņēmuma pārstāvji ir ieinteresēti, lai palielinātos platības, bet ražu no bioloģisko saimniecību zemniekiem, kas nelieto minerālmēslus, nevar prasīt. Vienu gadu kartupeļi izaug, citu - nepadodas, jo zemnieki jau zina, kā ražu ietekmē laika apstākļi. Viena no uzņēmuma prasībām - lai būtu noteiktais cietes saturs, un tas arī ir galvenais. Neviens nespiež uz kvantitāti, bet gan uz kvalitāti.
Par izveidojušos sadarbību ar uzņēmumu "Aloja Starkelsen" viņa stāstīja: - Esmu ļoti pateicīga, ka šāda sadarbība ir izveidojusies, jo zemnieki, kas audzē kartupeļus, grib arī ko nopelnīt. Nav jau māksla izaudzēt, bet gan - pārdot. Ja zini, kam audzēt, un vari būt drošs, ka ražu nopirks un vēl laikus - mēneša laikā - samaksās, tad ir stimuls strādāt. Ar pārtikas kartupeļiem ir gājis visādi. Kartupeļu noiets ir jāmeklē, un tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā iecerēts. Ir ēdināšanas uzņēmumi, kas mums vēl joprojām nav samaksājuši. Tāpēc esmu priecīga, ka to kartupeļu kaudzi, ko šoruden noraksim, būs, kur likt.
Augusta sākumā Varakļānu pagasta "Dzenīšos" notika lauka diena - seminārs, novērtējot cietes ražošanai piemērotās šķirnes, kas aug izmēģinājuma tīrumā. Lai arī todien lija, Rita Dzenovska un Jānis Vīgulis savā sētā uzņēma ap 30 interesentu, ko uz sadarbību iedrošināja SIA "Aloja Starkelsen" mārketinga menedžere un agronome Aiga Kraukle. Kartupeļu cietes ražošanas uzņēmums jau šogad plāno dubultot cietes ražošanas apjomus, savukārt, bioloģiskās cietes daļu plānots nākamo divu gadu laikā pat trīskāršot. Tātad būs nepieciešami bioloģiski audzēti kartupeļi cietei. "Aloja Starkelsen" ar katru gadu plāno palielināt bioloģiskās cietes apjomu. Pērn uzņēmums saražoja 1853 t kartupeļu cietes, šogad plānots saražot divreiz vairāk. No kopējā cietes apjoma ap 100 t ir bioloģiskā ciete, kas, pateicoties Zviedrijas sadarbības partnerim, pārsvarā tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs. Iecerēts ar katru gadu palielināt arī bioloģiskās cietes apjomu - nākamajā gadā saražot 250 t, bet 2012. gadā - 300 t cietes.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
