8. augusta vētra, kuras atskaņas vēl daudzviet ir jūtamas Madonas novadā, redzamākos postījumus sarūpēja pilsētā, taču savu spēku tā demonstrēja arī citviet. Skarto teritoriju sarakstā ir arī Barkavas pagasts, kur vētra postu nodarīja gan pagasta centram, gan vairākām zemnieku saimniecībām, tai skaitā z/s „Mālnieki".

Saimniecības īpašnieks Vitālijs Kokars gan norādīja, ka savam īpašumam nodarītos zaudējumus, piemēram, uz daudzdzīvokļu ēkas norautā jumta fona neuzskata par ļoti ievērojamiem, taču dabas nelaime zemnieku saimniecību nav saudzējusi.

- Vētra noplēsa ēkai, kurā tiek glabāta tehnika, 360 m2 jumta. Par laimi, dzīvojamo ēku postījumi neskāra. Pēc sertificēta būvnieka aplēsēm, jumta atjaunošanas vērtība sastāda Ls 12 000. Vētrā tika arī nolauzti vairāki koki. Protams, pēc šīs nelaimes arī pašam nākas izvērtēt savas kļūdas, kas, iespējams, tika pieļautas celtniecības procesā, - pastāstīja Vitālijs Kokars.

Vaicāts par zemniekiem daudzkārt veltītajiem pārmetumiem, ka tie savu īpašumu neapdrošinot, par ko, apmeklējot Madonas novadu, tai skaitā arī z/s „Mālnieki", runāja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, V. Kokars atzina, ka šis jautājums nav vienkāršs, jo zemnieki apdrošinātājiem nav tie pievilcīgākie klienti, ko var skaidrot ar diezgan problemātisko procesu, aprēķinot zaudējumu.

- Arī zemniekiem bieži vien apdrošināšana nav finansiāli izdevīga, jo apdrošināšanas izmaksas nav proporcionālas zaudējumu kompensācijas izmaksām. Konkrētajā gadījumā es ēku biju apdrošinājis par nepilnu summu, taču par spīti atsaucībai un pretimnākšanai tika saņemts kompensācijas izmaksas noraidījums, ko es daļēji arī varu izprast, - norādīja z/s „Mālnieki" īpašnieks.

Iepirkuma cenas apmierina

Vētra gan nebija vienīgā dabas izpausme, kas šovasar pārsteidza daudzus valsts iedzīvotājus. Tika sasniegti arī jauni karstuma rekordi. Vitālijs Kokars gan atzina, ka lauksaimniekus un labības ražu tas būtiski ietekmējis nav.

- Ar laika apstākļiem, tai skaitā karstumu un sausumu, ir jāsamierinās. Protams, vērtējot ražu, mums ir bijuši veiksmīgāki gadi, taču arī sausam laikam ir savi plusi, piemēram, labību ir vieglāk novākt un transportēt. Daba katru gadu ienes savas korekcijas zemnieku plānos, un ar to mums ir jārēķinās, - uzsvēra Vitālijs Kokars.
Viņa saimniecībā tiek audzēti galvenokārt kvieši un rapsis. Produkcija tiek realizēta vietējā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā „Barkavas arodi".

Vaicāts, vai ziņas par slikto labības ražu Krievijā un pasaulē valdošo pārtikas trūkumu neatstāj ietekmi arī uz mūsu labības audzētājiem, V. Kokars sacīja, ka Latvijas zemniekiem, kuru saražotais pārtikā izmantojamās labības īpatsvars kopējā globālajā tirgū ir niecīgs, neļauj īpaši diktēt savas cenas, un nebūtu arī īsti pareizi izmantot citas valsts nelaimi, uz tās rēķina nopelnot, lai gan zināmu ietekmi uz graudu iepirkuma cenām tas noteikti ir atstājis.

- Šis laiks lauksaimniekiem noteikti ir labvēlīgs. Tās graudu iepirkuma „supercenas", kas bija pirms trim gadiem, vēl nav sasniegtas, taču 120 latu par tonnu ir ļoti pieņemama summa, it īpaši, ja atminas, ka vēl salīdzinoši nesen graudi tika iepirkti par divtik zemāku cenu, - pašreizējo situāciju labības graudu tirgū komentēja Vitālijs Kokars.

Jākooperējas

Komentējot situāciju mūsu valstī lauksaimniecībā kopumā, viņš minēja, ka pats sāpīgākais ir jau vairākkārt minētie netaisnīgie platībmaksājumi.

Z/s „Mālnieki" īpašnieks gan norādīja, ka, pirms vainot kādu citu, problēmu un vainu vispirms cenšas saskatīt sevī un tikt skaidrībā, vai pats ir izdarījis visu iespējamo.
- Viegli ir otru kritizēt - ministru, valdību, apdrošinātājus - un viegli ir pateikt, ka tas viss ir slikti un nepieņemami. Taču jāpavērtē arī sava rīcība un tas, ko konkrēti pats varētu darīt, - savu viedokli pauda lauksaimnieks.

Viņaprāt, Latvijā daudzviet zemnieki vēl līdz galam nav apjautuši savstarpējās kooperācijas priekšrocības. Iespējams, kādu atbaida padomju laika pieredze ar kolhoziem, kas gan bija pavisam cits saimniekošanas modelis.

- „Barkavas arodu" pastāvēšana man sniedz stabilitātes izjūtu, ka izaudzēto varēšu 100% realizēt. Man jau šķiet, ka dzīve pati cilvēkus piespiež kooperēties un lauksaimnieki nav izņēmums. Lielas saimniecības vēl spēj nodibināt kontaktus un atrast noieta tirgu, taču nelielām saimniecībām šādu iespēju tikpat kā nav.

Bieži dzirdētajām žēlabām, ka Latvijā ir iznīcināta lauksaimniecība, ražošana u. c. lietas, viņš piekrīt tikai daļēji, jo katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi.

- Kad tiek runāts par „graušanu", mani vairāk uztrauc gadījumi, kad dzirdu, ka kādu lauku skolu grasās likvidēt vai ka, karstajā laikā peldoties, daudzi jaunieši bezjēdzīgi zaudē dzīvību, - nošķirt tukšu gaušanos no nopietnām problēmām aicināja Vitālijs Kokars.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS

OĻĢERTA SKUJAS foto