Pie Džvari klostera tūristu netrūkst.
(Turpinājums no 24. jūlija numura)
Mcheta un Gori
Pārdesmit kilometrus no Tbilisi atrodas senā Gruzijas galvaspilsēta Mcheta. Vispirms uz to noraugāmies no Ivari jeb Džvari (Krusta) klostera baznīcas apkārtnes. Leģenda vēsta, ka tieši te Svētā Nino nolikusi krustu par zīmi, ka Gruzija ir pieņēmusi kristietību. Tālu lejā saplūst Aragvas un Kūras upes un paveras skats uz Mchetu.
Gori pilsētiņā, kur pasaulē nācis Josifs Džugašvili (Staļins), laiks, šķiet, apstājies. Te centrā piemineklis Staļinam, un profesionāla interese ievelk arī viņam veltītajā muzejā. Rodas sajūta, ka ekskursijas vadītāja savu tekstu nevienai grupai nemaina pat ne par palīgvārda tiesu. Ne bez lepnuma tiek stāstīts par novadnieku, kas jaunās dienās rakstījis dzeju, mācījies garīgajā seminārā. Apskatām arī mājiņu, kur zēnībā lielā šaurībā ar māti dalīta gulta, un Staļina vilciena vagonu ar vannu. Uz jautājumu, kad veidota ekspozīcija, saņemu atbildi, ka tūlīt pēc Staļina nāves. Bet uzreiz tiek piebilsts, ka lekcija, kā savu stāstījumu nosauc muzeja darbiniece, esot citādāka kā tajā laikā. Saņemu arī pretjautājumu - no kurienes esmu. Kopumā sajūta omulīga nav, bet vēl neomulīgāka ir, piemēram, Liepājā, ļaujoties Karaostas cietuma programmai.
Upliscihe jeb Dievu cietoksnis
Kādus padsmit kilometrus no Gori atrodas Upliscihe jeb Dievu cietoksnis, kas ir viena no pirmajām alu pilsētām Gruzijā, izkalta klintīs 2. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Savdabīgi, pakājē plūstot upei, te ritējusi dzīve, un pilsēta pavisam pamesta tikai aizpagājušajā gadsimtā. Uzplaukuma periodā te bijušas vairāk kā 700 alas un alu sistēmas, līdz mūsdienām saglabājušās ap 170. Šobrīd tas ir viens no nozīmīgākajiem Gruzijas kultūras pieminekļiem. To apmeklējot, vajag puslīdz sportisku formu un apavus, kā arī labu laiku, lai varētu veiksmīgi izstaigāt eksotiskās pilsētas kādreizējās ieliņas.
Boržomi pilsēta
Boržomi pilsētā, protams, meklējam minerālūdens parku un baudām pārsteidzoši silto slaveno minerālūdeni. 2005. gadā parks atjaunots, te var lieliski pavadīt laiku, atpūsties. Pagājušajā gadā Tbilisi atklāja gruzīnu mākslinieka Gero Zakaraijas veidoto memoriālo plāksni izcilajam latviešu izcelsmes zinātniekam Robertam Kupcim (1881-1954), kas 47 gadus dzīvoja un strādāja Gruzijā un ir veicis vairāk kā 1000 minerālūdens avotu ūdens sastāva ķīmisko analīzi, paverot ceļu pie daudziem Gruzijas kūrortiem, tai skaitā arī Boržomi. Kalnu ieskautā Boržomi ieleja ir viena no Gruzijas pērlēm, un ir skaidrs, ka tai būtu jāvelta atsevišķs brauciens. Ziemā te vilinošs varētu būt Bakuriani kalnu kūrorts, kas ir nozīmīgs kalnu slēpošanas sporta centrs.
Lobio, khinkali, hačapuri
Ceļojuma laikā tika izbaudīta brīnišķīgā virtuve - daudz zaļumu, garšvielu, protams, arī šašliks. Jāteic, ka to gan nemarinē nekādos šķidrumos, gaļas garšu vien pastiprina ar garšvielām. Neatņemama pusdienu sastāvdaļa ir khinkali - ar rokām gatavoti mīklas sainīši, kas pildīti ar gaļu un zaļumiem. Khinkali tur aiz sainīša galiņa, uzmanīgi nokož, lai neiztecētu šķidrums, un tad ēd, bet galiņu pēc tam atstāj uz šķīvja. Esot tāds ticējums, ka tukšu šķīvi izēdot tikai nabagi. Tad nu vismaz tas galiņš paliek uz šķīvja pēc gardajām pusdienām.
Hačapuri ir kaut kas līdzīgs picai vai siera pīrāgam - karsta baltmaize ar sieru. Īsts pārsteigums ir lobio - pupiņu zupa, bet sastapām arī salātu variantu. Garšu tai piedod īpaša garšviela, ko atvedu un mājās arī pagatavoju variāciju par lobio tēmu. Pupiņas izmērcē, tad vāra kopā ar krietnu daudzumu sīpolu, ķiploku, mazliet pieliek rīvētu burkānu, garšvielas, var gatavot arī kā biezzupu. Un vēl varu padalīties ar kādu vienkāršu recepti - lieliski garšo tomāti un gurķi kopā ar sasmalcinātiem vai samaltiem valriekstiem. Brīnišķīgi daudzveidīgi ir Gruzijas vīni, un tiek nobaudīts arī vietējais degvīns jeb čača, kas tiek fasēts arī rūpnieciski un ir ar dažādām garšas niansēm.
Gruzijas spēks
Klimats, skaistie kalni, saule, tradīcijas, nesabojātais autentiskums un patiesā viesmīlība šo zemi padara īpašu. Ir iznācis diezgan daudz ceļot, bet nezinu, kur vēl citur kā Gruzijā, uzzinot, no kurienes esam, teic, ka ciena mūsu zemi un novēl mums visu to labāko. Abpusēji.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
AUTORES foto
Pārdesmit kilometrus no Tbilisi atrodas senā Gruzijas galvaspilsēta Mcheta. Vispirms uz to noraugāmies no Ivari jeb Džvari (Krusta) klostera baznīcas apkārtnes. Leģenda vēsta, ka tieši te Svētā Nino nolikusi krustu par zīmi, ka Gruzija ir pieņēmusi kristietību. Tālu lejā saplūst Aragvas un Kūras upes un paveras skats uz Mchetu.
Gori pilsētiņā, kur pasaulē nācis Josifs Džugašvili (Staļins), laiks, šķiet, apstājies. Te centrā piemineklis Staļinam, un profesionāla interese ievelk arī viņam veltītajā muzejā. Rodas sajūta, ka ekskursijas vadītāja savu tekstu nevienai grupai nemaina pat ne par palīgvārda tiesu. Ne bez lepnuma tiek stāstīts par novadnieku, kas jaunās dienās rakstījis dzeju, mācījies garīgajā seminārā. Apskatām arī mājiņu, kur zēnībā lielā šaurībā ar māti dalīta gulta, un Staļina vilciena vagonu ar vannu. Uz jautājumu, kad veidota ekspozīcija, saņemu atbildi, ka tūlīt pēc Staļina nāves. Bet uzreiz tiek piebilsts, ka lekcija, kā savu stāstījumu nosauc muzeja darbiniece, esot citādāka kā tajā laikā. Saņemu arī pretjautājumu - no kurienes esmu. Kopumā sajūta omulīga nav, bet vēl neomulīgāka ir, piemēram, Liepājā, ļaujoties Karaostas cietuma programmai.
Upliscihe jeb Dievu cietoksnis
Kādus padsmit kilometrus no Gori atrodas Upliscihe jeb Dievu cietoksnis, kas ir viena no pirmajām alu pilsētām Gruzijā, izkalta klintīs 2. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Savdabīgi, pakājē plūstot upei, te ritējusi dzīve, un pilsēta pavisam pamesta tikai aizpagājušajā gadsimtā. Uzplaukuma periodā te bijušas vairāk kā 700 alas un alu sistēmas, līdz mūsdienām saglabājušās ap 170. Šobrīd tas ir viens no nozīmīgākajiem Gruzijas kultūras pieminekļiem. To apmeklējot, vajag puslīdz sportisku formu un apavus, kā arī labu laiku, lai varētu veiksmīgi izstaigāt eksotiskās pilsētas kādreizējās ieliņas.
Boržomi pilsēta
Boržomi pilsētā, protams, meklējam minerālūdens parku un baudām pārsteidzoši silto slaveno minerālūdeni. 2005. gadā parks atjaunots, te var lieliski pavadīt laiku, atpūsties. Pagājušajā gadā Tbilisi atklāja gruzīnu mākslinieka Gero Zakaraijas veidoto memoriālo plāksni izcilajam latviešu izcelsmes zinātniekam Robertam Kupcim (1881-1954), kas 47 gadus dzīvoja un strādāja Gruzijā un ir veicis vairāk kā 1000 minerālūdens avotu ūdens sastāva ķīmisko analīzi, paverot ceļu pie daudziem Gruzijas kūrortiem, tai skaitā arī Boržomi. Kalnu ieskautā Boržomi ieleja ir viena no Gruzijas pērlēm, un ir skaidrs, ka tai būtu jāvelta atsevišķs brauciens. Ziemā te vilinošs varētu būt Bakuriani kalnu kūrorts, kas ir nozīmīgs kalnu slēpošanas sporta centrs.
Lobio, khinkali, hačapuri
Ceļojuma laikā tika izbaudīta brīnišķīgā virtuve - daudz zaļumu, garšvielu, protams, arī šašliks. Jāteic, ka to gan nemarinē nekādos šķidrumos, gaļas garšu vien pastiprina ar garšvielām. Neatņemama pusdienu sastāvdaļa ir khinkali - ar rokām gatavoti mīklas sainīši, kas pildīti ar gaļu un zaļumiem. Khinkali tur aiz sainīša galiņa, uzmanīgi nokož, lai neiztecētu šķidrums, un tad ēd, bet galiņu pēc tam atstāj uz šķīvja. Esot tāds ticējums, ka tukšu šķīvi izēdot tikai nabagi. Tad nu vismaz tas galiņš paliek uz šķīvja pēc gardajām pusdienām.
Hačapuri ir kaut kas līdzīgs picai vai siera pīrāgam - karsta baltmaize ar sieru. Īsts pārsteigums ir lobio - pupiņu zupa, bet sastapām arī salātu variantu. Garšu tai piedod īpaša garšviela, ko atvedu un mājās arī pagatavoju variāciju par lobio tēmu. Pupiņas izmērcē, tad vāra kopā ar krietnu daudzumu sīpolu, ķiploku, mazliet pieliek rīvētu burkānu, garšvielas, var gatavot arī kā biezzupu. Un vēl varu padalīties ar kādu vienkāršu recepti - lieliski garšo tomāti un gurķi kopā ar sasmalcinātiem vai samaltiem valriekstiem. Brīnišķīgi daudzveidīgi ir Gruzijas vīni, un tiek nobaudīts arī vietējais degvīns jeb čača, kas tiek fasēts arī rūpnieciski un ir ar dažādām garšas niansēm.
Gruzijas spēks
Klimats, skaistie kalni, saule, tradīcijas, nesabojātais autentiskums un patiesā viesmīlība šo zemi padara īpašu. Ir iznācis diezgan daudz ceļot, bet nezinu, kur vēl citur kā Gruzijā, uzzinot, no kurienes esam, teic, ka ciena mūsu zemi un novēl mums visu to labāko. Abpusēji.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
AUTORES foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
