Latvijas meža darbinieku saime allaž cienījusi Latvijas visdaudzinātākā valstsvīra Kārļa Ulmaņa piemiņu. Atceros, ka drīz pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā mežrūpsaimniecības ziedoja kokmateriālu kravas, lai veicinātu K. Ulmaņa dzimto māju sakārtošanu Bērzes pagasta „Pikšās" un ka šo procesu aktīvi atbalstīja toreizējais nozares ministrs Leons Vītols.

1993. gada pavasarī, kad strādāju mežu pētīšanas stacijā „Kalsnava", toreizējā direktora Antona Kažemaka vadībā tika organizēts „Pikšu" saimniecības teritorijas apzaļumošanas pasākums. Devāmies talkā ar Kalsnavas kokaudzētavā izaudzēto ozoliņu stādu kravu automašīnas piekabē, lai iestādītu 65 ozoliņus (atbilstoši K. Ulmaņa nodzīvoto gadu skaitam). Toreiz vēl neiekopto māju vidē ražīgi strādājām, stādiņu apliešanai ar spaiņiem nesdami ūdeni no „Pikšu" akas. Mūsu talkas norisi komentēja Latvijas Radio korespondente Baiba Šāberte.

Kārļa Ulmaņa memoriālais muzejs „Pikšās" bija vēl tikai iecerē. Tikāmies ar valstsvīra brāļa mazdēlu Gunāru Ulmani, kas dzimis 1935. gadā, 1941. gadā deportēts uz Sibīriju un no turienes atgriezies tikai 1991. gadā, pirms tam ilgus gadus nostrādājis Krasnojarskā par mākslas skolas direktoru. Viņš bija uzņēmies būt par topošā muzeja izveidotāju un vadītāju.

Kopš mūsu talkošanas „Pikšās" pagājuši 17 gadu. Cerams, ka mūsu stādītie ozoliņi pa šo laiku krietni sakuplojuši. Presē lasāms, ka K. Ulmaņa piemiņas muzejs darbojas, to apmeklē ļoti daudz patriotiski noskaņotu latviešu.

Žurnālā „Ievas Stāsti" tieši pirms gada bija izlasāmas vairākas pārdomu versijas sakarā ar muzikālās drāmas „Vadonis" izrādi Latvijas Nacionālajā teātrī. Līdztekus izrādes režisora Edmunda Freiberga, libreta autora Kaspara Dimitera, akadēmiķa Jāņa Stradiņa versijām bija lasāms Gunāra Ulmaņa viedoklis. Par to, ka, diemžēl, Kārļa Ulmaņa ideāli mūsdienās ir degradēti, politiķu atbildība par saviem pienākumiem tautas priekšā kļuvusi par tukšiem vārdiem, pazaudēta valsts nākotnes vīzija, kāda vienmēr bijusi Kārlim Ulmanim. Ar rūgtumu konstatēts, ka Latvijas augstākie politiķi, arī brīvās Latvijas līdzšinējie prezidenti centušies Ulmaņa lielumu mazināt. Tas izpaudies arī jautājumā par pieminekļa celšanu Kārlim Ulmanim, kad nevarējuši tam atrast vietu un daudzi vispār bijuši pret pieminekli.

Jau ilgu laiku pastāvīgu rūpi par izcilā valstsvīra piemiņas saglabāšanu un „Pikšu" muzeju tur Kārļa Ulmaņa partija - Latvijas Zemnieku savienība. Par LZS biedru saziedotajiem līdzekļiem tapis K. Ulmaņa piemineklis „Pikšās", kura atklāšana notika 4. septembrī - K. Ulmaņa 133. dzimšanas dienā. Tas kļuvis iespējams, Latvijas Zemnieku savienībai sadarbojoties ar Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fondu. Piemineklis veidots granītā, tā autori - tēlniece Arta Dumpe, arhitekts Laimonis Šmits un akmeņkalis Ivars Feldbergs.

Jāpiebilst, ka tiek vākti tautas līdzekļi līdzīgas piemiņas zīmes uzstādīšanai Turkmenistānā, Turkmenbaši, kas uzskatāma par bijušā prezidenta bojāejas vietu. 2008. gada oktobrī tur bija ieradies Valsts prezidents V. Zatlers, lai godinātu mirušo pēdējo pirmskara Latvijas prezidentu Kārli Ulmani.

Autors: ĀDOLFS BORBALS