Kačas vasaras brīnišķīgā ekskursija
[38]
Vecajai Kačai lieli prieki, jo piezvana Jumurdas pagasta saimniece Agita Opincāne un jautā: "Vai gribi braukt ekskursijā uz Kuldīgu? Brauks novada pensionāri." "Gribu! Protams, ka gribu."
No darba atnāk kaimiņiene Vineta Lipe vai, kā Kača sauc, Vince un stāsta, ka ir vajadzīga dalības maksa - pieci lati. Kačai problēma, ekskursija notiks tieši pensijas izmaksas dienā, to piecu latu šobrīd nav. Ko nu? Bet reizēm pat nenojaušam, kādi dāsni cilvēki dzīvo blakus. Otrā dienā kaimiņiene Vince saka, ka tos piecus latus ir jau samaksājusi, no pensijas taču atdošot, un vēl ar pastnieci arī ir sarunāts par pensijas izmaksu. Ak, Vince, večai sagādāt to prieku. Neizsakāms paldies tev, meit, par visu, visu.
Šajā brīdī Kača vēl iedomājas par cilvēkiem, kuriem jāsaka liels paldies par atbalstu. Jau 26. gadu allaž palīdzīgu roku sniedz kaimiņš Viesturs Putniņš - malku sazāģē, durvju atslēgas un elektrību salabo. Paldies tev, Viestur! Paldies Kārlim Ielejam un viņa večai Vijai Gadišķei, kas allaž ir pretimnākoši. Silts paldies Aivara Vaniņa ģimenei, īpaši dēlēnam Ričardam. Kādu vakaru pie durvīm atskan klauvējiens, kad Kača atver durvis, aiz tām stāv puisēns un rokās - trauks ar sazvejotām zivīm. Tie tik ir prieki. Paldies! Tāpat tiek atnests spainis gurķu, tos mamma sūtot. Aivaram ir gotiņa, to viņš pats slauc, jo goča uzskata tikai Aivaru par īsto slaucēju. Silts pieniņš tiek arī Kačai. Paldies!
Kačai ir divi dēli, abi ir dzimtenes sargi - kur dzimtene liek, tur arī dodas. Tā nu tas ir - mātei balta galva, kā ar sniegu apsnigusi, par dēlu gaitām domājot.
Beidzot ir pienākusi prieka diena - 18. augusts, kad Kača brauks ekskursijā. Viņa sapošas un pulksten 5.15 dodas uz lielo ceļu gaidīt transportu. Te Rūsiņkalnā pazib ugunis, brauc gaidītā mašīna. Brauc pagasta saimniece (šā cilvēka cilvēcība nav izmērāma). Pa ceļam vēl tiek paņemtas ceļotājas, un visi dodas uz Ērgļiem, kur sasēstas autobusā, lielā un varenā, tomēr brīvas vietas nepaliek. Tieši pulksten 6 ekskursanti - Ērgļu novada pensionāri - dodas ceļā uz Kurzemes pilīm.
Salonā skan klusas sarunas, bet, kad apmēram pusceļš ir nobraukts, sāk līt, gāž kā ar spaiņiem. Kača domās lūdzas, lai tik nelītu, kad būs pirmais apskates punkts. Tik tiešām, kad aiz kalniņa parādās divi tornīši, pie debesīm sāk mirdzēt saulīte. Ceļotāji dodas aplūkot Jaunmoku pili. Tā ir krāšņa, liela, istabās ir daudz ko redzēt. Tiek dota viena stunda pils apskatei. Pēc noteiktā laika autobuss ripo tālāk. Lauki līdzeni, līdzeni, nepierasti lielas ir mežu platības, kas plešas gar ceļa malām. Ceļi ļoti labi, asfaltēti. Neredz nevienu kartupeļu tīrumu, tikai lieli jo lieli kukurūzas lauki. Ceļš tinas kamolā un ved braucējus uz Sabili, kur tiek kāpts Vīna kalnā. Vīnogu ir ļoti daudz, un jau saulaini tumšas. Pēc dūšīgās pastaigas - uz Kuldīgu! To, kas tur tika piedzīvots, Kača atcerēsies līdz mūža galam. Viņa jau galvenokārt brauca sirdij tik mīļa ūdenskrituma dēļ. Kuldīgā braucējus sagaida gide, kapitāla sieva, daudz pastāsta, ar humoru. Ļoti cilvēcīga pret veciem cilvēkiem. Vispirms notiek kāju izlocīšana pēc garā brauciena, tad lēnā solī visi dodas uz tiltu. Gide saka, ka, ejot pār tiltu, kaut kas jāvēlas. Kača nostājas ar seju pret upi, uzliek roku uz tilta margas, piever acis un klausās upes šalkšanas simfonijā. Visi pieklusuši, laikam katrs kaut ko vēlas. Lēnā solī visi dodas pa ceļu, kas ved kalnā. Tas ir Kuldīgas bijušās pils kalns. Nākamais apskates objekts - Katrīnas baznīca. Tur, sasēdušies solos, visi atkal klausās jaukās gides stāstījumu. Pēkšņi pie Kačas pienāk melns peļu junkurs un pieglaužas pie rokas. Sveiks, Minkān!
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.09.2010.
Ar cieņu - Kača - BIRUTA KRASOVSKA
Jumurdas pagastā
Šajā brīdī Kača vēl iedomājas par cilvēkiem, kuriem jāsaka liels paldies par atbalstu. Jau 26. gadu allaž palīdzīgu roku sniedz kaimiņš Viesturs Putniņš - malku sazāģē, durvju atslēgas un elektrību salabo. Paldies tev, Viestur! Paldies Kārlim Ielejam un viņa večai Vijai Gadišķei, kas allaž ir pretimnākoši. Silts paldies Aivara Vaniņa ģimenei, īpaši dēlēnam Ričardam. Kādu vakaru pie durvīm atskan klauvējiens, kad Kača atver durvis, aiz tām stāv puisēns un rokās - trauks ar sazvejotām zivīm. Tie tik ir prieki. Paldies! Tāpat tiek atnests spainis gurķu, tos mamma sūtot. Aivaram ir gotiņa, to viņš pats slauc, jo goča uzskata tikai Aivaru par īsto slaucēju. Silts pieniņš tiek arī Kačai. Paldies!
Kačai ir divi dēli, abi ir dzimtenes sargi - kur dzimtene liek, tur arī dodas. Tā nu tas ir - mātei balta galva, kā ar sniegu apsnigusi, par dēlu gaitām domājot.
Beidzot ir pienākusi prieka diena - 18. augusts, kad Kača brauks ekskursijā. Viņa sapošas un pulksten 5.15 dodas uz lielo ceļu gaidīt transportu. Te Rūsiņkalnā pazib ugunis, brauc gaidītā mašīna. Brauc pagasta saimniece (šā cilvēka cilvēcība nav izmērāma). Pa ceļam vēl tiek paņemtas ceļotājas, un visi dodas uz Ērgļiem, kur sasēstas autobusā, lielā un varenā, tomēr brīvas vietas nepaliek. Tieši pulksten 6 ekskursanti - Ērgļu novada pensionāri - dodas ceļā uz Kurzemes pilīm.
Salonā skan klusas sarunas, bet, kad apmēram pusceļš ir nobraukts, sāk līt, gāž kā ar spaiņiem. Kača domās lūdzas, lai tik nelītu, kad būs pirmais apskates punkts. Tik tiešām, kad aiz kalniņa parādās divi tornīši, pie debesīm sāk mirdzēt saulīte. Ceļotāji dodas aplūkot Jaunmoku pili. Tā ir krāšņa, liela, istabās ir daudz ko redzēt. Tiek dota viena stunda pils apskatei. Pēc noteiktā laika autobuss ripo tālāk. Lauki līdzeni, līdzeni, nepierasti lielas ir mežu platības, kas plešas gar ceļa malām. Ceļi ļoti labi, asfaltēti. Neredz nevienu kartupeļu tīrumu, tikai lieli jo lieli kukurūzas lauki. Ceļš tinas kamolā un ved braucējus uz Sabili, kur tiek kāpts Vīna kalnā. Vīnogu ir ļoti daudz, un jau saulaini tumšas. Pēc dūšīgās pastaigas - uz Kuldīgu! To, kas tur tika piedzīvots, Kača atcerēsies līdz mūža galam. Viņa jau galvenokārt brauca sirdij tik mīļa ūdenskrituma dēļ. Kuldīgā braucējus sagaida gide, kapitāla sieva, daudz pastāsta, ar humoru. Ļoti cilvēcīga pret veciem cilvēkiem. Vispirms notiek kāju izlocīšana pēc garā brauciena, tad lēnā solī visi dodas uz tiltu. Gide saka, ka, ejot pār tiltu, kaut kas jāvēlas. Kača nostājas ar seju pret upi, uzliek roku uz tilta margas, piever acis un klausās upes šalkšanas simfonijā. Visi pieklusuši, laikam katrs kaut ko vēlas. Lēnā solī visi dodas pa ceļu, kas ved kalnā. Tas ir Kuldīgas bijušās pils kalns. Nākamais apskates objekts - Katrīnas baznīca. Tur, sasēdušies solos, visi atkal klausās jaukās gides stāstījumu. Pēkšņi pie Kačas pienāk melns peļu junkurs un pieglaužas pie rokas. Sveiks, Minkān!
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.09.2010.
Ar cieņu - Kača - BIRUTA KRASOVSKA
Jumurdas pagastā
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
