4. maijs
[2]
Turpinot iepriekšējās sestdienas laikraksta numurā aizsākto tēmu, vai ir atbalstāms Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājums 4. maiju - Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu - pārdēvēt par Neatkarības atjaunošanas dienu, viedokli lūdzu izteikt Madonas novada Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku un Madonas pilsētas pārvaldes vadītāju Gunti Ķeveri.
Vairāk asociējas ar 4. maiju
- To laiku, kad visi braucām uz barikādēm, jau nevar aizmirst. Arī 4. maijs, kad liela daļa toreizējo Augstākās Padomes deputātu nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, ir spilgtā atmiņā. Šos vēsturiskos kadrus, kad AP deputāti pēc deklarācijas pasludināšanas nāk laukā pa tagadējās Saeimas durvīm, kur viņi tiek sagaidīti ar aplausiem un ziediem, ik gadu parāda arī televīzija, - uzsver Andris Simtnieks. - 4. maijam ir ļoti nozīmīga vieta mūsu valsts vēsturē, kas, nenoliedzami, veicināja arī 1991. gada izšķirošos notikumus un mūs pietuvināja 21. augusta Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanai. Neatkarība faktiski tika atjaunota 21. augustā, bet daudziem Latvijas neatkarības atgūšana emocionāli saistās tieši ar 4. maiju, ko cilvēki vairāk atceras, jo toreiz pieņemt Neatkarības deklarāciju bija liela uzdrīkstēšanās. Katrā ziņā prezidenta ierosinājums ir apspriešanas vērts. Savs vārds ir jāsaka vēsturniekiem, lēmums jāpieņem Saeimai, bet es prezidenta iniciatīvu vērtēju pozitīvi.
Pārdēvēt nevajag
- 4. maiju, manuprāt, nevajag pārdēvēt par LR Neatkarības atjaunošanas dienu, jo tas īsti neatainos to, kas toreiz notika. Ja 4. maijā tika pasludināta Neatkarības deklarācija, lai tas šīs dienas nosaukumā atainojas arī turpmāk. Notikumus ar atpakaļejošu datumu jau nevar izmainīt, - uzskata Guntis Ķeveris. - Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai arī pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas tomēr vēl bija ceļš ejams. Vēl priekšā bija janvāra barikādes, kur arī es piedalījos. Tiesa, tur nebiju ilgi - tikai vienu dienu, jo tad es biju tikai uzsācis mācības arodvidusskolā un mums, tik jauniem, barikādēs nemaz neļāva ilgi palikt. Savukārt 1990. gada 4. maijā es vēl mācījos pamatskolā, kur, starp citu, mums par to dienu notikumiem neko daudz nestāstīja un arī vēsturisko 4. maija lēmumu īpaši nepopularizēja. Varbūt tā bija tāpēc, ka toreiz vēl nebija zināms, kā tas viss beigsies. Bet, protams, Neatkarības deklarācijas pasludināšana mūsu valsts vēsturē ir ļoti nozīmīgs notikums un tam ir jāatspoguļojas arī šīs dienas nosaukumā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
- To laiku, kad visi braucām uz barikādēm, jau nevar aizmirst. Arī 4. maijs, kad liela daļa toreizējo Augstākās Padomes deputātu nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, ir spilgtā atmiņā. Šos vēsturiskos kadrus, kad AP deputāti pēc deklarācijas pasludināšanas nāk laukā pa tagadējās Saeimas durvīm, kur viņi tiek sagaidīti ar aplausiem un ziediem, ik gadu parāda arī televīzija, - uzsver Andris Simtnieks. - 4. maijam ir ļoti nozīmīga vieta mūsu valsts vēsturē, kas, nenoliedzami, veicināja arī 1991. gada izšķirošos notikumus un mūs pietuvināja 21. augusta Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanai. Neatkarība faktiski tika atjaunota 21. augustā, bet daudziem Latvijas neatkarības atgūšana emocionāli saistās tieši ar 4. maiju, ko cilvēki vairāk atceras, jo toreiz pieņemt Neatkarības deklarāciju bija liela uzdrīkstēšanās. Katrā ziņā prezidenta ierosinājums ir apspriešanas vērts. Savs vārds ir jāsaka vēsturniekiem, lēmums jāpieņem Saeimai, bet es prezidenta iniciatīvu vērtēju pozitīvi.
Pārdēvēt nevajag
- 4. maiju, manuprāt, nevajag pārdēvēt par LR Neatkarības atjaunošanas dienu, jo tas īsti neatainos to, kas toreiz notika. Ja 4. maijā tika pasludināta Neatkarības deklarācija, lai tas šīs dienas nosaukumā atainojas arī turpmāk. Notikumus ar atpakaļejošu datumu jau nevar izmainīt, - uzskata Guntis Ķeveris. - Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai arī pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas tomēr vēl bija ceļš ejams. Vēl priekšā bija janvāra barikādes, kur arī es piedalījos. Tiesa, tur nebiju ilgi - tikai vienu dienu, jo tad es biju tikai uzsācis mācības arodvidusskolā un mums, tik jauniem, barikādēs nemaz neļāva ilgi palikt. Savukārt 1990. gada 4. maijā es vēl mācījos pamatskolā, kur, starp citu, mums par to dienu notikumiem neko daudz nestāstīja un arī vēsturisko 4. maija lēmumu īpaši nepopularizēja. Varbūt tā bija tāpēc, ka toreiz vēl nebija zināms, kā tas viss beigsies. Bet, protams, Neatkarības deklarācijas pasludināšana mūsu valsts vēsturē ir ļoti nozīmīgs notikums un tam ir jāatspoguļojas arī šīs dienas nosaukumā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
