4. maijs
Saeimas deputāti nespēj vienoties, vai atbalstīt Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu 4. maiju - Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu - pārdēvēt par Neatkarības atjaunošanas dienu. Parlamentārieši ir nonākuši pie slēdziena, ka šajā jautājumā savs vārds jāsaka pašiem Augstākās padomes deputātiem, kas 1990. gadā balsoja par Neatkarības deklarācijas pasludināšanu. Viedokli par prezidenta ierosinājumu lūdzu izteikt bijušo Augstākās padomes vēsturiskā sasaukuma deputātu Pēteri Krūgaļaužu.
4. maijā balsoja par neatkarību
- Pārdomājot Valsts prezidenta ierosinājumu un izsverot visus „par" un „pret", es varu teikt, ka atbalstu šo ideju. Pamatošu arī, kāpēc. 4. maijs atšķirībā no 21. augusta ir diena, kad piepildījās Latvijas Tautas frontes, sabiedrības, visas tautas griba, jo vairākums bija par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, kas tika arī pasludināta, kaut juridiski varbūt tā nebija tik precīzi izstrādāta. Taču tās pieņemšana noteikti bija nepārprotams mūsu signāls visas pasaules sabiedrībai par to, ka mēs patiesi vēlamies būt brīvi un neatkarīgi, - uzsver bijušais AP deputāts Pēteris Krūgaļaužs. - 21. augustā, es atvainojos, visādi notikumi norisinājās Krievijā, kur mainījās vara un tika sarīkots pučs. Kad tas izgāzās, mēs sapratām, ka Latvija atgūs valstisko neatkarību. Atceraties, arī 1918. gada 18. novembrī Latvijas neatkarību Nacionālajā teātrī proklamēja neliela saujiņa cilvēku. Cik toreiz Latvijā bija to, kas par to zināja? Tad jau tagad Latvijas valsts nodibināšanu arī nevajadzētu svinēt 18. novembrī, bet gan tad, kad tika padzīti vācieši un krievi un Latvija reāli kļuva neatkarīga valsts. Līdzīgi ir arī ar revolūcijām - franču revolūcija vai Oktobra revolūcija Krievijā, kuras gadadienu arī svinēja datumos, kad 1917. gadā tika ieņemta Ziemas pils, lai gan valsts ar citu iekārtu tika izveidota vēlāk.
Bijušais AP deputāts atzīst, ka viedokļi, protams, var būt dažādi, bet, viņaprāt, tomēr nevajag līst dziļāk un meklēt, kādas leģitīmas tiesības bija toreizējai Augstākajai padomei.
- Tad jau varam aiziet līdz tam, ka reāli Latvija neatkarību atguva, kad Saeima atjaunoja Satversmi. Tad jau varam uzskatīt arī, ka līdz Satversmes atjaunošanai Latvija nemaz nebija neatkarīga valsts, bet nē, tā tas nav. 4. maijs vēsturē ir iegājis kā Latvijas tautas un tās pārstāvju uzdrīkstēšanās, jo tika nobalsots par Latvijas neatkarību, kas tika plaši svinēta. Tai pašā vakarā pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas visi devāmies uz krastmalu, kur kopā dziedājām un plīvoja neskaitāmi sarkanbaltsarkanie karogi, kad visi pa īstam jutāmies brīvi un neatkarīgi, kaut gan reālā valstiskā neatkarība tika izcīnīta vēlāk. Bet 4. maijs, nenoliedzami, ir otri svarīgākie valstiskie svētki pēc 18. novembra, LR dzimšanas dienas, - uzskata Pēteris Krūgaļaužs.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
- Pārdomājot Valsts prezidenta ierosinājumu un izsverot visus „par" un „pret", es varu teikt, ka atbalstu šo ideju. Pamatošu arī, kāpēc. 4. maijs atšķirībā no 21. augusta ir diena, kad piepildījās Latvijas Tautas frontes, sabiedrības, visas tautas griba, jo vairākums bija par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, kas tika arī pasludināta, kaut juridiski varbūt tā nebija tik precīzi izstrādāta. Taču tās pieņemšana noteikti bija nepārprotams mūsu signāls visas pasaules sabiedrībai par to, ka mēs patiesi vēlamies būt brīvi un neatkarīgi, - uzsver bijušais AP deputāts Pēteris Krūgaļaužs. - 21. augustā, es atvainojos, visādi notikumi norisinājās Krievijā, kur mainījās vara un tika sarīkots pučs. Kad tas izgāzās, mēs sapratām, ka Latvija atgūs valstisko neatkarību. Atceraties, arī 1918. gada 18. novembrī Latvijas neatkarību Nacionālajā teātrī proklamēja neliela saujiņa cilvēku. Cik toreiz Latvijā bija to, kas par to zināja? Tad jau tagad Latvijas valsts nodibināšanu arī nevajadzētu svinēt 18. novembrī, bet gan tad, kad tika padzīti vācieši un krievi un Latvija reāli kļuva neatkarīga valsts. Līdzīgi ir arī ar revolūcijām - franču revolūcija vai Oktobra revolūcija Krievijā, kuras gadadienu arī svinēja datumos, kad 1917. gadā tika ieņemta Ziemas pils, lai gan valsts ar citu iekārtu tika izveidota vēlāk.
Bijušais AP deputāts atzīst, ka viedokļi, protams, var būt dažādi, bet, viņaprāt, tomēr nevajag līst dziļāk un meklēt, kādas leģitīmas tiesības bija toreizējai Augstākajai padomei.
- Tad jau varam aiziet līdz tam, ka reāli Latvija neatkarību atguva, kad Saeima atjaunoja Satversmi. Tad jau varam uzskatīt arī, ka līdz Satversmes atjaunošanai Latvija nemaz nebija neatkarīga valsts, bet nē, tā tas nav. 4. maijs vēsturē ir iegājis kā Latvijas tautas un tās pārstāvju uzdrīkstēšanās, jo tika nobalsots par Latvijas neatkarību, kas tika plaši svinēta. Tai pašā vakarā pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas visi devāmies uz krastmalu, kur kopā dziedājām un plīvoja neskaitāmi sarkanbaltsarkanie karogi, kad visi pa īstam jutāmies brīvi un neatkarīgi, kaut gan reālā valstiskā neatkarība tika izcīnīta vēlāk. Bet 4. maijs, nenoliedzami, ir otri svarīgākie valstiskie svētki pēc 18. novembra, LR dzimšanas dienas, - uzskata Pēteris Krūgaļaužs.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
