- Ir, protams, daži sīki detalizējumi, pie kuriem mēs paši autoruzraudzības kārtībā esam strādājuši, taču, kas attiecas uz ūdensvada iebūves dziļumiem un citām būtiskām lietām, projekts ir ļoti korekts. Aplūkojot radušos situāciju, es nevēlētos jautājumu nostādīt tā, ka kāds ir pieļāvis rupjas kļūdas projektā vai nekvalitatīvi veicis būvdarbus, līdz ar to ūdensvads aizsalst Arī ja nebūtu bijis šā projekta un viss būtu palicis kā iepriekšējos gados, ūdensvads tāpat tiktu aizrauts. Paskaidrošu, kādēļ tā. Mūsu uzņēmuma pieredze ūdensvadu un kanalizācijas projektēšanā ir ilggadēja, un visu šo gadu laikā ir bijušas nemitīgas sarunas starp mums un darbu pasūtītājiem un klientiem - kādēļ nepieciešami lielie ūdensvadu iebūves dziļumi. Nemitīgi esam centušies iestāstīt - neievadiet pievadus tik sekli, rociet zem ēkas pamatiem un tad vertikāli ejiet ar ūdensvadu iekšā. Mums bija jāklausās pārmetumi par to, ka prasām šādus muļķīgus iebūves dziļumus. Problēmas lielākoties jau arī bija ar pieslēgumiem privātmājām, - norādīja Jānis Jirjens.
Reizi 50 gados
Pēc viņa teiktā, saskaņā ar normatīviem Madonā jebkuri ūdensvadi būtu jāiebūvē vismaz 1,85 metru dziļumā, bet atsevišķās vietās grunts apstākļu dēļ (galvenokārt slapja smilts) - pat 2 metru dziļumā. Sasalums 2 metru līmeni sasniedzot reizi 50 gados.
- Un šogad ir tas gadījums, kad tika sasniegti maksimālie zemes sasaluma apstākļi, kādi ir novēroti Latvijas klimatoloģijā. Protams, tas notika ne visur, galvenokārt no sniega attīrītās virsmās. Cik zinu, dažviet aizsala pat kanalizācija, kas notiek ļoti reti. Šādas lietas ir paredzamas un prognozējamas, taču, kā jau minēju, iespējamība kam tādam atkārtoties ir reizi 50 gados, - informēja Jānis Jirjens, piebilstot, ka Madonā izveidojās ekstremālākā iespējamā situācija. Pēc viņa domām, tuvākajos gados daba kaut ko līdzīgu vairs neizstrādās.
Arī pats Jānis Jirjens, varbūt nedaudz mazāk ekstremāli nekā Kalna ielas vai Valdemāra bulvāra iedzīvotāji, izbaudīja, ko nozīmē aizsalis ūdensvads.
- Trīs nedēļas dzīvojām ar šo problēmu. Šajā situācijā nevēlos nevienu vainot, drīzāk pateikt paldies „Madonas ūdenim", kas šo problēmu atrisināja. Mūsu gadījumā bija iespēja ūdens padevi pārvienot no apakšējās zonas uz augšējo, līdz ar to vienu dienu ūdens bija man, bet otru - kaimiņiem, - savā pieredzē par sala radītajām nedienām dalījās SIA „Cers projekti" valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa domām, visbiežāk aizsala pievadi, kas iet uz privātmājām. Vairumā gadījumu šos pieslēgumus ierīkoja paši ēku īpašnieki, kas šajā darbā nereti mēdz pieaicināt kādu haltūristu, no kā pēc tam nekādu atbildību nepieprasīsi.
- Kopumā lielākās problēmas ir ar pievadiem, taču ne mazums raižu sagādā arī ūdensskaitītāju mezgli, kas arī aizsalst. Šis projekts gan vēl nav pabeigts, un līdz tā nodošanai problēmas tiks atrisinātas, - situāciju komentēja Jānis Jirjens.
Pie vainas apstākļu sakritība
Laika apstākļus kā būtiskāko iemeslu nedienām ar aizsalušajiem ūdensvadiem minēja arī ūdenssaimniecības būvdarbus veicošā uzņēmuma SIA „Santexo" vadītājs Juris Mālnieks.
- Ceriņu un Ausekļa ielā aizsala maģistrālie ūdensvadi, kur tie bija iebūvēti 1,85 metru dziļumā. Sasaluma zona bija 2 metri. Kuru pie tā vainot? Manā skatījumā, šoziem katra no vietām aizsala vairāku apstākļu sakritības dēļ. Lieta, ar ko mums nācās saskarties, bija cilvēku uzskats, kas daudzviet bija aptuveni vienāds: „Man ūdens ir jau 20 gadu, un līdz šim problēmu nebija. Atnācāt jūs ar saviem būvdarbiem, tā uzreiz aizsala." Kā var ņemt par atskaites punktu 20 gadu, ja šādi apstākļi nav bijuši pēdējos 50-100 gados? Aizsalums būtu, gan veicot, gan neveicot rekonstrukcijas darbus. Tādi vienkārši ir izveidojušies apstākļi. Ir pāris vietu, kur daļēji var vainot būvdarbu veicējus. Piemēram, Akmeņu ielā mūsu pievads bija izbūvēts 1,60 metru dziļumā, pēc normatīva bija jābūt vēl par 25 centimetriem dziļāk. Vai tas bija noteicošais, šobrīd ir grūti teikt, taču tā ir mūsu kļūda, un mēs to labojam. Otra vieta, kur ir konstatēts nekvalitatīvs darbs, ir Ausekļa ielā 8, un arī šī vieta būs jāpārbūvē, - norādīja Juris Mālnieks.
AS „Madonas ūdens" ūdensapgādes un kanalizācijas būvinženieris Guntis Šahno uzsvēra, ka visbiežāk sarežģījumi radušies tur, kur pievadus uz savām mājām būvējuši paši privātīpašnieki.
- Diemžēl tas, ka pievadi uz privātmājām lielākoties ir iebūvēti nepareizi, ir realitāte. Sākot ar šo gadu, mēs strādāsim stingri pēc likuma. Līdz šim to varēja uzskatīt par pretimnākšanu iedzīvotājiem, jo pašiem būvēt tomēr ir lētāk, taču, saskaroties ar visām šīm problēmām, situācija pati parāda, ka tas nav labākais risinājums. Saskaņā ar būvnormatīviem jābūt gan projektam, gan licencētam būvniekam, lai ir, no kā prasīt atbildību, gan objekta nodošanai. Neizslēdzu, ka daudzi iedzīvotāji būs neapmierināti, taču neko nevar darīt. Šogad tiek plānots, ka visa tā saucamā „Pārdaugava" pievienosies ūdensvadam, tādēļ jau laikus aicinu gan saistībā ar ūdeni, gan kanalizāciju nākt pie mums un risināt neskaidros jautājumus, nevis nodarboties ar pašdarbību. Tas, ka pievads ir privāts, neko nenozīmē. Ja privātīpašnieka pievads aizsalst, tas problēmas rada visam tīklam, - to, ka privātmāju īpašniekiem pievadus nākotnē nāksies iebūvēt atbildīgāk, uzvēra Guntis Šahno.
Juris Mālnieks paskaidroja, ka SIA „Santexo" laikā, kad tika uzsākts ūdenssaimniecības projekts, lai nebūtu interešu konflikta un baumu par to, ka uzņēmums negodīgi piepelnās par projekta līdzekļiem un būvmateriāliem, uzreiz atteicies no pievadu izbūves privātmājām. Ir informācija, ka kāds tāpat pamanās piehaltūrēt, taču uzņēmums to neakceptē un arī atbildību neuzņemas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 11.03.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto
