Top atradīsies sadzīves atkritumu poligons „Dziļā vāda”. Jūnija sākumā tā pamatos svinīgi tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Iepriekš jau informējām, ka Madonas novada pašvaldības dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā. Šis jautājums, rādās, interesē arī lasītājus, jo esam saņēmuši zvanus ar jautājumiem par to, kas notiks ar atkritumiem pēc atkritumu izgāztuvju rekultivācijas. Šī problēma vairāk aktuāla lauku viensētu iedzīvotājiem, jo trūkstot informācijas par to, ar ko un kā jāslēdz līgums par sadzīves atkritumu izvešanu.
Lai atkritumi, kas iepriekš tika nogādāti izgāztuvēs, pēc rekultivācijas nenonāktu mežos un grāvmalās, centāmies uzzināt vairāku pagastu praksi saistībā ar līgumu slēgšanu par atkritumu izvešanu.
Praulienas pagasta pārvaldes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Rihards Saulītis bija pārsteigts uzzinot, ka ir pagasta iedzīvotāji, kas neko nav dzirdējuši par iespējām slēgt līgumu, jo šāda informācija izplatīta vairākkārt, turklāt ir vienkārša iespēja piezvanīt uz pagasta pārvaldi un noskaidrot, ka Praulienas pagastā tiek slēgti līgumi ar SIA „Madonas namsaimnieks" par atkritumu izvešanu.
- Agrāk lauku māju iedzīvotāji atkritumus veda uz izgāztuvi, kas tagad ir rekultivēta - tur vairs bērt neko nevar, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāslēdz līgumi. Mūsu pagasta pārvalde uzņēmusies tādu kā starpnieka lomu starp daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un SIA „Madonas namsaimnieks", un līgumus slēdzam viņu vietā. Iedzīvotāji maksā mums, un mēs tālāk - „Madonas namsaimniekam". Papildu maksu par šo pakalpojumu neņemam, tas netiek darīts peļņas nolūkos, - komentēja Praulienas pagasta pārvaldes nodokļu speciāliste Nanija Rudzīte. Grāmatvede kasiere Anita Malta papildināja: - Tā kā tagad esam novadā, pastāv vienota sistēma, privātmāju iedzīvotājiem pašiem jādodas noslēgt līgumu. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir tā priekšrocība, ka nav jābrauc uz Madonu katru reizi maksāt rēķinu. Lielākā daļa iedzīvotāju no dzīvokļiem līgumus ir noslēguši caur mums. Domāju, tikai sākums nav tik gluds, bet laika gaitā cilvēki pieradīs. Daudzi pieraduši atkritumus dedzināt, ko tomēr nedrīkst, tāpēc vajadzētu būt apzinīgiem un šīs saistības nokārtot. Var līgumu noslēgt tā, ka atkritumus izved vienreiz nedēļā vai vienreiz mēnesī - atkarībā no vajadzības.
Praulienas pagasts 2005. gadā noslēdza līgumu ar „Madonas namsaimnieku" par atkritumu izvešanu. Šobrīd Praulienas pagastā šo pakalpojumu izmanto 11 daudzdzīvokļu māju un 44 privātmājas. Nanija Rudzīte atklāja, ka tiek apkalpoti 185 pagasta iedzīvotāji. Laika gaitā, protams, pakāpeniski ir nākuši klāt privātmāju iedzīvotāji, kas arī slēguši līgumus, un vēl joprojām šis jautājums ir aktuāls attālāko privātmāju īpašniekiem.
Atvērs līdz gada beigām
Mētrienas pagasta iedzīvotājs uztraucās, ka it kā plānots neoficiāli atvērt atkritumu izgāztuvi „Pērles", kas vēl nav rekultivēta. Pirms pāris gadiem izgāztuve slēgta un iedzīvotāji sākuši izmantot „Madonas namsaimnieka" atkritumu izvešanas pakalpojumu. Pašvaldības aģentūras „Mētrienas komunālā saimniecība" direktors Jānis Trops skaidroja: - Šobrīd Mētrienas pagastā ir 19 mazo atkritumu konteineru un 10 lielo konteineru. Situācija izveidojusies tāda, ka bijām spiesti daļēji atvērt atkritumu izgāztuvi „Pērles", jo „Madonas namsaimniekam" no mums bija izveidojies parāds pat ap tūkstoš latiem. Bet patlaban izgāztuve nav līdz galam sakārtota, pie iebraucamā ceļa pat speciāli nav novākti visi vētras laikā nolauztie koki, lai iedzīvotāji paši nesāktu vest uz turieni atkritumus. Kā nekā pēc vētras sadzīves atkritumu un būvgružu netrūkst gandrīz nevienam, tad tur drīz vien viss būtu pilns.
Nokārtojām ar Valsts vides dienesta pārvaldi, lai varam mēģināt kaut ko vest uz izgāztuvi, jo izmaksas pārvaldei par atkritumu savākšanu, izmantojot „Madonas namsaimnieka" pakalpojumu, ir augstas - vairāk par 300 latiem mēnesī. Pagājušajā gadā, kad tā īsti nesekojām līdzi „Madonas namsaimnieka" darbībai un kad viņi vienkārši brauca un vāca konteinerus, izmaksas bija vairāk par 600 latiem mēnesī. Sākām braukāt līdzi, piefiksēt, cik konteineri ir pilni, kad tos izved, un secinājām, ka bieži vien viena konteinera saturs bija jāizber otrā, jo tie bija pustukši. Tādā veidā centāmies šīs izmaksas samazināt.
Atļauja atvērt izgāztuvi esot iedota tikai līdz šā gada beigām. Pēc tam novadā sāks izstrādāt rekultivācijas projektus par Eiropas līdzekļiem, kas, kā uzskata Jānis Trops, automātiski nozīmē, ka pēc gada atkal sāksies raizes. Komunālās saimniecības direktors izteica cerību, ka līdz tam laikam būs atvērta jaunā izgāztuve, bet šaubījās, ka tur izcenojums būs mazāks.
- Privātmāju īpašniekiem līgums par atkritumu izvešanu ar „Madonas namsaimnieku" jāslēdz pašiem, savukārt, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji to dara caur pagasta pārvaldi. Tādējādi visu maksājumu nokārtošana ir uz mūsu pleciem. Mums sanāk ap 330 klientu, no kuriem maksā apmēram viena trešdaļa. Diemžēl nemaksā ne tikai par atkritumu izvešanu, bet arī par ūdenssaimniecību un kanalizāciju - komunālo rēķinu nomaksāšanas ziņā daudzi iedzīvotāji ir neapzinīgi. Ja kāds no novada iedzīvotājiem nezina, kur likt atkritumus, tā drīzāk ir negribēšana zināt, jo, piemēram, Mētrienā pie katras daudzdzīvokļu mājas ir lielais atkritumu konteiners, savukārt privātmāju īpašniekiem šādas lietas jebkurā gadījumā būtu jākārto pašiem un par to jāinteresējas. Katrā ziņā tas, vai par atkritumu izvešanu noslēgts līgums vai tas tiek darīts nelegāli, liecina par cilvēka kultūru. Piemēri nav tālu jāmeklē - iebrauciet Mētrienas mežos, kāda cūcība tur valda. Laime nelaimē, ka vētra tai pa virsu sagāzusi kokus un kādu laiku neko nevarēs redzēt. Turklāt nevienam privātmājas iedzīvotājam pagastā nav aizliegts sadzīves atkritumus vest uz centra konteineriem. Par laimi, pie darba varam likt simtlatniekus, kas vismaz no ceļmalām satīra atkritumus, un viņiem vienmēr ir pilni maisi, kas lieliski liecina par dažu iedzīvotāju kultūras trūkumu, - ar situāciju Mētrienas pagastā iepazīstināja Jānis Trops. Jautāts par iedzīvotāju satraukumu saistībā ar iecerēto izgāztuves atvēršanu līdz gada beigām, viņš atbildēja: - Tas, ka pirms kāda laiciņa ar traktorīti aizstūmām atkritumus, ko kāds jau bija paspējis atvest un izgāzt uz blakus dzīvojošā saimnieka zemes, nenozīmē, ka izgāztuve intensīvi tiks izmantota. Pirmkārt, tas prasītu milzīgus līdzekļus, jo jāremontē piebraucamais ceļš, lai mašīna tur vispār varētu iebraukt un apgriezties. Pirms krīzes bija cerība, ka uzraksimies kādai grants dzīslai, lai varētu mēģināt ceļu kaut nedaudz savest kārtībā, - bet nekā. Tāpēc, lai tur vispār kaut kas notiktu, nepieciešama nauda.
Atkritumu apsaimniekošanas projekts
Nedaudz vairāk nekā pirms gada (2009. gada 21. augustā) tika uzsākta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts. Sadzīves atkritumu poligona „Dziļā vāda" būvniecība Mežāres pagastā" realizācija, kad starp Latvijas Republikas Vides ministriju, kā atbildīgo iestādi, un SIA „Vidusdaugavas SPAAO", kā finansējuma saņēmēju, tika parakstīts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu.
Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros paredzēts izveidot videi draudzīgu un ekonomiski efektīvu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Vidusdaugavas reģionā. Projekts paredz jauna reģionālā sadzīves atkritumu poligona būvniecību (Krustpils novada Mežāres pagastā) un papildus infrastruktūras izveidi, kas nodrošinās tās efektīvu darbību, t. i., vienas atkritumu šķirošanas stacijas (Jēkabpils pilsētā), divu atkritumu šķirošanas-pārkraušanas staciju (Aizkrauklē un Madonā) un kompostēšanas laukuma (Madonas novadā „Lindēs") izveidi. Līguma kopējās izmaksas ir 14 002 768,84 lati, no tām 9 084 101,28 latus finansē ES, savukārt, 4 918 667,56 lati tiek segti no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 26.08.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
Praulienas pagasta pārvaldes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Rihards Saulītis bija pārsteigts uzzinot, ka ir pagasta iedzīvotāji, kas neko nav dzirdējuši par iespējām slēgt līgumu, jo šāda informācija izplatīta vairākkārt, turklāt ir vienkārša iespēja piezvanīt uz pagasta pārvaldi un noskaidrot, ka Praulienas pagastā tiek slēgti līgumi ar SIA „Madonas namsaimnieks" par atkritumu izvešanu.
- Agrāk lauku māju iedzīvotāji atkritumus veda uz izgāztuvi, kas tagad ir rekultivēta - tur vairs bērt neko nevar, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāslēdz līgumi. Mūsu pagasta pārvalde uzņēmusies tādu kā starpnieka lomu starp daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un SIA „Madonas namsaimnieks", un līgumus slēdzam viņu vietā. Iedzīvotāji maksā mums, un mēs tālāk - „Madonas namsaimniekam". Papildu maksu par šo pakalpojumu neņemam, tas netiek darīts peļņas nolūkos, - komentēja Praulienas pagasta pārvaldes nodokļu speciāliste Nanija Rudzīte. Grāmatvede kasiere Anita Malta papildināja: - Tā kā tagad esam novadā, pastāv vienota sistēma, privātmāju iedzīvotājiem pašiem jādodas noslēgt līgumu. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir tā priekšrocība, ka nav jābrauc uz Madonu katru reizi maksāt rēķinu. Lielākā daļa iedzīvotāju no dzīvokļiem līgumus ir noslēguši caur mums. Domāju, tikai sākums nav tik gluds, bet laika gaitā cilvēki pieradīs. Daudzi pieraduši atkritumus dedzināt, ko tomēr nedrīkst, tāpēc vajadzētu būt apzinīgiem un šīs saistības nokārtot. Var līgumu noslēgt tā, ka atkritumus izved vienreiz nedēļā vai vienreiz mēnesī - atkarībā no vajadzības.
Praulienas pagasts 2005. gadā noslēdza līgumu ar „Madonas namsaimnieku" par atkritumu izvešanu. Šobrīd Praulienas pagastā šo pakalpojumu izmanto 11 daudzdzīvokļu māju un 44 privātmājas. Nanija Rudzīte atklāja, ka tiek apkalpoti 185 pagasta iedzīvotāji. Laika gaitā, protams, pakāpeniski ir nākuši klāt privātmāju iedzīvotāji, kas arī slēguši līgumus, un vēl joprojām šis jautājums ir aktuāls attālāko privātmāju īpašniekiem.
Atvērs līdz gada beigām
Mētrienas pagasta iedzīvotājs uztraucās, ka it kā plānots neoficiāli atvērt atkritumu izgāztuvi „Pērles", kas vēl nav rekultivēta. Pirms pāris gadiem izgāztuve slēgta un iedzīvotāji sākuši izmantot „Madonas namsaimnieka" atkritumu izvešanas pakalpojumu. Pašvaldības aģentūras „Mētrienas komunālā saimniecība" direktors Jānis Trops skaidroja: - Šobrīd Mētrienas pagastā ir 19 mazo atkritumu konteineru un 10 lielo konteineru. Situācija izveidojusies tāda, ka bijām spiesti daļēji atvērt atkritumu izgāztuvi „Pērles", jo „Madonas namsaimniekam" no mums bija izveidojies parāds pat ap tūkstoš latiem. Bet patlaban izgāztuve nav līdz galam sakārtota, pie iebraucamā ceļa pat speciāli nav novākti visi vētras laikā nolauztie koki, lai iedzīvotāji paši nesāktu vest uz turieni atkritumus. Kā nekā pēc vētras sadzīves atkritumu un būvgružu netrūkst gandrīz nevienam, tad tur drīz vien viss būtu pilns.
Nokārtojām ar Valsts vides dienesta pārvaldi, lai varam mēģināt kaut ko vest uz izgāztuvi, jo izmaksas pārvaldei par atkritumu savākšanu, izmantojot „Madonas namsaimnieka" pakalpojumu, ir augstas - vairāk par 300 latiem mēnesī. Pagājušajā gadā, kad tā īsti nesekojām līdzi „Madonas namsaimnieka" darbībai un kad viņi vienkārši brauca un vāca konteinerus, izmaksas bija vairāk par 600 latiem mēnesī. Sākām braukāt līdzi, piefiksēt, cik konteineri ir pilni, kad tos izved, un secinājām, ka bieži vien viena konteinera saturs bija jāizber otrā, jo tie bija pustukši. Tādā veidā centāmies šīs izmaksas samazināt.
Atļauja atvērt izgāztuvi esot iedota tikai līdz šā gada beigām. Pēc tam novadā sāks izstrādāt rekultivācijas projektus par Eiropas līdzekļiem, kas, kā uzskata Jānis Trops, automātiski nozīmē, ka pēc gada atkal sāksies raizes. Komunālās saimniecības direktors izteica cerību, ka līdz tam laikam būs atvērta jaunā izgāztuve, bet šaubījās, ka tur izcenojums būs mazāks.
- Privātmāju īpašniekiem līgums par atkritumu izvešanu ar „Madonas namsaimnieku" jāslēdz pašiem, savukārt, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji to dara caur pagasta pārvaldi. Tādējādi visu maksājumu nokārtošana ir uz mūsu pleciem. Mums sanāk ap 330 klientu, no kuriem maksā apmēram viena trešdaļa. Diemžēl nemaksā ne tikai par atkritumu izvešanu, bet arī par ūdenssaimniecību un kanalizāciju - komunālo rēķinu nomaksāšanas ziņā daudzi iedzīvotāji ir neapzinīgi. Ja kāds no novada iedzīvotājiem nezina, kur likt atkritumus, tā drīzāk ir negribēšana zināt, jo, piemēram, Mētrienā pie katras daudzdzīvokļu mājas ir lielais atkritumu konteiners, savukārt privātmāju īpašniekiem šādas lietas jebkurā gadījumā būtu jākārto pašiem un par to jāinteresējas. Katrā ziņā tas, vai par atkritumu izvešanu noslēgts līgums vai tas tiek darīts nelegāli, liecina par cilvēka kultūru. Piemēri nav tālu jāmeklē - iebrauciet Mētrienas mežos, kāda cūcība tur valda. Laime nelaimē, ka vētra tai pa virsu sagāzusi kokus un kādu laiku neko nevarēs redzēt. Turklāt nevienam privātmājas iedzīvotājam pagastā nav aizliegts sadzīves atkritumus vest uz centra konteineriem. Par laimi, pie darba varam likt simtlatniekus, kas vismaz no ceļmalām satīra atkritumus, un viņiem vienmēr ir pilni maisi, kas lieliski liecina par dažu iedzīvotāju kultūras trūkumu, - ar situāciju Mētrienas pagastā iepazīstināja Jānis Trops. Jautāts par iedzīvotāju satraukumu saistībā ar iecerēto izgāztuves atvēršanu līdz gada beigām, viņš atbildēja: - Tas, ka pirms kāda laiciņa ar traktorīti aizstūmām atkritumus, ko kāds jau bija paspējis atvest un izgāzt uz blakus dzīvojošā saimnieka zemes, nenozīmē, ka izgāztuve intensīvi tiks izmantota. Pirmkārt, tas prasītu milzīgus līdzekļus, jo jāremontē piebraucamais ceļš, lai mašīna tur vispār varētu iebraukt un apgriezties. Pirms krīzes bija cerība, ka uzraksimies kādai grants dzīslai, lai varētu mēģināt ceļu kaut nedaudz savest kārtībā, - bet nekā. Tāpēc, lai tur vispār kaut kas notiktu, nepieciešama nauda.
Atkritumu apsaimniekošanas projekts
Nedaudz vairāk nekā pirms gada (2009. gada 21. augustā) tika uzsākta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts. Sadzīves atkritumu poligona „Dziļā vāda" būvniecība Mežāres pagastā" realizācija, kad starp Latvijas Republikas Vides ministriju, kā atbildīgo iestādi, un SIA „Vidusdaugavas SPAAO", kā finansējuma saņēmēju, tika parakstīts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu.
Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros paredzēts izveidot videi draudzīgu un ekonomiski efektīvu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Vidusdaugavas reģionā. Projekts paredz jauna reģionālā sadzīves atkritumu poligona būvniecību (Krustpils novada Mežāres pagastā) un papildus infrastruktūras izveidi, kas nodrošinās tās efektīvu darbību, t. i., vienas atkritumu šķirošanas stacijas (Jēkabpils pilsētā), divu atkritumu šķirošanas-pārkraušanas staciju (Aizkrauklē un Madonā) un kompostēšanas laukuma (Madonas novadā „Lindēs") izveidi. Līguma kopējās izmaksas ir 14 002 768,84 lati, no tām 9 084 101,28 latus finansē ES, savukārt, 4 918 667,56 lati tiek segti no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 26.08.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
