Svētdienas vētra gan Madonas, gan visas valsts vēsturē būs iegājusi kā viena no stiprākajām. Par laimi, tajā cietuši salīdzinoši maz iedzīvotāju, arī mājas nav nopostītas pilnībā, taču zaudējumi ir ļoti lieli. Jau daudzi madonieši ir izteikuši nožēlu par nolauztajiem un izrautajiem kokiem, daļēji iznīcinātajiem mežiem. Kā izdevās noskaidrot Madonas virsmežniecībā, visvairāk ir cietuši privāto īpašnieku meži Ļaudonas, Mētrienas, Praulienas un Liezēres pagasta teritorijā. Ļaudonas pagastā vien mežs vietām vienlaidus nogāzts 30 līdz 50 hektāru platībā, privātajā mežā — pat 200 hektāru platībā. Smagi cietuši ir arī Liezēres, Praulienas, Mētrienas un Madonas meži.

Aplēses liecina, ka Madonas novada vienlaidus cirtes valsta mežos iznīcināti 163 tūkstoši hektāru, privātajos — 470 tūkstoši hektāru.

Patlaban gan vēl nav zināms kopējais vētras postījumu apmērs mežos valstī, tas varētu tikt apkopots šīs nedēļas laikā. Taču provizoriskās aplēses par VAS „Latvijas valsts meži” apsaimniekotajām teritorijām liecina, ka varētu būt nolauzts 50 līdz 80 tūkstoši kubikmetru koksnes.

Šī nedēļa Madonas novada pašvaldībai izvērtusies ļoti darbīga — pirmdien vakarpusē tika sagaidīta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe, otrdien — apzināti postījumi novada teritorijā, tiekoties pagastu pārvalžu vadītājiem, trešdien — sasaucot domes ārkārtas sēdi. Sīkāk par postījumiem Madonas novada teritorijā un jau paveikto vētras seku novēršanā pastāstīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters: — Pirmdien ministre Dagnija Staķe apskatīja vētras nodarītos postījumus, un vienojāmies, ka viņa gatavos ministrijas lēmumprojektu Ministru kabinetam par finansējuma piešķiršanu no ārkārtas situācijām plānotajiem līdzekļiem. Pirms vizītes Madonā ministre iepazinās ar vētras postījumiem arī Līvānu novadā. Vakar notika domes ārkārtas sēde, kurā gatavojām lēmumprojektu un apkopojām visus dokumentus gan par pašvaldībām, gan daudzdzīvokļu ēku un privātmāju bojājumiem, par ko tobrīd bija saņemti iesniegumi. Tālāk tos sūtīsim uz Finanšu ministriju ar līdzekļu pieprasījumu palīdzībai. Tad būs jāgaida tās lēmums. 

Pašvaldības ēkas nav īpaši cietušas, vien ar dažiem izņēmumiem — Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāle (taču tā ir apdrošināta), ēka Valdemāra bulvārī 2, kas ir mūsu valdījumā, lielākais bojājums ir konstatēts Kusas pamatskolā, arī Barkavā ir neliels bojājums jumtam un Bērzaunē — daži postījumi. Visvairāk cietuši ir uzņēmēji, privāto un daudzdzīvokļu māju sektors.

Otrdien no rīta bijām sasaukuši visu pagastu pārvalžu vadītājus, jo ne visur darbojās komunikācijas sakari, lai apzinātu vētras sekas novadā. Līdz pēcpusdienai tika iesniegti aprēķini par bojājumiem, lai mēs, savukārt, varētu pieņemt lēmumu vētras postījumu novēršanai. Ir pagasti, kur vētra gājusi secen (Kalsnava, Dzelzava), ir pagasti, kur nodarītie postījumi ir minimāli (Ošupe, Barkava, Prauliena), un ir tādi, kur tie ir lielāki. Vislielākie tie, protams, ir pašā pilsētā. 

Jautāts, kā vētru pārcietis pats priekšsēdētājs, Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka savās mājās nav konstatējis lielus postījumus, izjutis esot vien elektroapgādes traucējumus.

— Elektroapgādi pilnībā atjaunoja tikai otrdien (traucējumi bija vēl tikai virzienā Mētriena—Ļaudona, Mārcienā un Bērzaunē, jo bija milzīgi koku krāvumi uz augstsprieguma līnijām). Par postījumiem pilsētā gan ir sāpīgi domāt, jo zaudēts tik daudz vērtīgu, skaistu koku, sabojāts tik daudz mežu, kā arī iedzīvotāju mājām nodarīti postījumi. Taču jebkurā nelaimē vajag spēt saskatīt arī labo, šajā gadījumā jāpriecājas, ka Madonas slimnīcā vērsušies vien 7 cilvēki ar vieglām traumām. Šī vētra tomēr bija dabas kataklizma, tāpēc jāvērtē kā liela veiksme tas, ka pa vidu visiem aiznestajiem jumtiem, sagāztajiem kokiem cilvēki nopietni nav cietuši. Materiālās vērtības un pilsētas zaļā rota ir atjaunojama, taču — ne cilvēka dzīvība, — secināja Andrejs Ceļapīters.

Neskaitot Madonas pilsētu, lielākie zaudējumi nodarīti Aronas pagasta pārvaldei. Pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns informēja: — Lielākie postījumi, kas attiecas tieši uz pagasta pārvaldi, ir Kusas pamatskolā. Šobrīd tajā norisinās divi projekti — jumta nomaiņa un sākumstadijā — energoefektivitātes paaugstināšana. Taču sakarā ar jumtu dabai, acīmredzot, bija citi plāni — jumta daļa ar visām spārēm tika atlauzta un iesviesta skolas iekšpagalmā. Pirmdien viss tika sakārtots tā, lai ēkā netecētu iekšā lietus. Koki pamatīgi ir nolūzuši ap Lauteres kultūras namu un Skāķu kalna kapos. Mūsu pagasta postījumu novēršanas tāme varētu sastādīt 9157 latu. 

Kā atklāja Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas speciāliste Gita Lutce, jau svētdienas vakarā no kokiem uz ceļa braucamās daļas bija atbrīvota Rīgas, Saules un Raiņa iela. Pirmdien pa dienu tika attīrīta Blaumaņa iela, kā arī iesākti darbi pie Slimnīcas ielas sakopšanas, kas tika pabeigti otrdienas rītā.

— Patlaban visas ielas Madonā ir attīrītas un izbraucamas, tāpēc problēmām ar transportlīdzekļu satiksmi nevajadzētu rasties. Savukārt kājāmgājējiem neieteiktu pārvietoties vietās, kur nolūzušie, izgāztie koki vēl nav novākti. Tuvāko nedēļu laikā vajadzētu izvēlēties citu maršrutu. Turklāt svarīgi ir paskatīties nevis tikai zem kājām, kur kāds koks nokritis, bet arī uz augšu, jo daudzviet koks vai zars ir iekāries citā kokā, kas, vējam nedaudz uzpūšot, var krist lejā, — iedzīvotāju uzmanību uz iespējamām briesmām vērsa Gita Lutce.

Otrdien tika sākts strādāt Madonas estrādē, lai to padarītu pieejamu pasākumiem un apmeklētājiem. Tam sekos darbi Mīlestības graviņā, Priežu kalnā un arī Laulības graviņā. Darbi estrādē, visticamāk, ilgs visu šo nedēļu, tāpēc pārējo vietu attīrīšana nebūs vis pāris dienu jautājums. Savukārt kapsētas teritorijā jau kopš pirmdienas strādā brigāde, kas specializējusies bīstamu koku novākšanā. Tās uzdevums patlaban ir atbrīvot kapsētu no aizlauztiem kokiem, kas ir iekārušies citos kokos, nesalaužot kapu pieminekļus un apmales. Tādējādi iedzīvotāji, kas vēlas un spēj atbrīvot savu tuvinieku kapu kopiņas no zariem vai kokiem, to varēs izdarīt drošos apstākļos. Pirmdien varēja vērot situācijas, ka cilvēki vāca zarus, kopa kapus, kaut gan virs galvas viņiem atradās aizlūzuši, citā kokā iekārušies zari. Gita Lutce komentēja: 

— Saprotu gan iedzīvotāju interesi par vētru, kas šādos apmēros pilsētas centrā nav pieredzēta, gan vēlmi uzreiz apskatīt sev svarīgās vietas un iestādes. Taču, diemžēl, šī interese uzreiz pēc negaisa aizkavēja darbu veikšanu, jo bija liela satiksme, sastrēgumi. Cerams, ka šāda dabas stihija neatkārtosies, tomēr nākotnē gribētos ieteikt, lai iedzīvotāji ir saprotošāki un ļauj attiecīgajām iestādēm strādāt. 

Iedzīvotājus uztrauc turpmākais zaļo zonu liktenis, taču Gita Lutce apliecināja, ka ar laiku iespēju robežās tiks atjaunoti visi stādījumi. 

— Tai pašā laikā gribētos atgādināt, ka iedzīvotājiem, turpmāk izvēloties kokus stādīšanai pilsētas teritorijā, tomēr vajadzētu ņemt vērā, cik lieli tie varētu izaugt. Pārāk tuvu mājai iestādot lielu koku, ir jārēķinās, ka var rasties bīstamas situācijas. Parkos, zaļajā zonā koki tiks atjaunoti, bet, piemēram, Gaujas ielā diez vai tāda pati liepu aleja tiks atjaunota, jo šādi koki un tik tuvu mājām tomēr, kā pierādījās vētras laikā, var būt bīstami. Ja tie netiek laikus kopti (šādas prakses pēdējos gados pilsētā nav bijis), ar iespējamām sekām ir jārēķinās. Varbūt var izvēlēties ko piemērotāku — zemākas šķirnes kokus, — viņa ieteica.

Nedaudz pretēja situācija gan radusies Saules ielā 29, kur liels ozols vētras laikā uzgāzies šķūnītim, lai gan dzīvokļa saimniece Millija Sēja jau pirms sešiem gadiem rakstījusi domei ar lūgumu šo koku nostiprināt. Atbildē atnācis liegums koku nozāģēt. Millija Sēja atcerējās: — 2004. gadā rakstīju domei iesniegumu, lai nostiprina (vai nu ar cementu, vai ko citu) lielo ozolu, kas aug tuvu mājai, jo tajā bija iespēris zibens. Tur sāka augt dzeltena piepe — katru gadu to mēģinājām notīrīt no koka. Pie mums bija atnācis dārznieks, kas tagad jau tajā saulē, un secināja, ka koku izārstēt nevarēs, tas jāzāģē nost. Jau tolaik brīdināja, ka koks ilgi nestāvēs, var uzkrist uz mājas. Taisnība viņam bija, bet, par laimi, uzkrita nevis uz mājas, bet gan šķūnīša. Tagad nav ne jausmas, ko ar šķūnīti darīt, jo uz pirmdienu bija pasūtīta malka, bet nācās zvanīt un atteikt, jo nav jau kur malku likt. Arī kastanim puse nolūza. Man žēl visu koku, esmu šeit nodzīvojusi 62 gadus, redzēju šos kokus uzaugam, taču nu ir žēl arī šķūnīša — ziema taču tuvojas, ir jādomā, kur likt malku. Paši, protams, koku nost nodabūt nevarēsim.

Gita Lutce, komentējot šo situāciju, uzsvēra, ka nevarētu gluži saistīt domes atteikumu ļaut koku nozāģēt ar tā nolūšanu pēc svētdienas vētras: — Pirmkārt, šo sešu gadu laikā iedzīvotāja varēja vērsties Madonas pilsētas koku ciršanas komisijā atkārtoti, jo, gadiem ejot, situācija ar koka stāvokli var mainīties un komisija pēc sākotnējā atteikuma var tomēr piešķirt atļauju koku nocirst. Otrkārt, ja sieviete vēlējās, lai koks tiek tikai nostiprināts, ne nocirsts, tas nav jāsaskaņo ar domi. Arī atsevišķu zaru zāģēšana nav jāsaskaņo, cita lieta — abu šo darbību veikšana ir jāuztic speciālistam, un tas var izmaksāt samērā dārgi. Jāteic, ka komisija reti kad neļauj veikt koku ciršanu — ja ir saņemts iesniegums, katrs koks tiek apskatīts. Ja tas atrodas tuvu mājām vai kādām ēkām un tajā pamanāmas plaisas vai slimības pazīmes, 90% gadījumu to ļauj nocirst. Ir vēl kāda nianse: pārsvarā gadījumu, kad iedzīvotājs saņēmis atļauju nocirst koku, tas nav izdarīts vēl šobaltdien.

Jautāta, vai īpašumu uzturēšanas nodaļa varēs palīdzēt tiem, kas paši nevar novākt zarus vai kokus no sava īpašuma, labiekārtošanas speciāliste atbildēja, ka pagaidām visa uzmanība tiek pievērsta pašvaldības teritoriju attīrīšanai, taču, kad samazināsies darbu apjoms, tiks izskatīti arī iesniegumi no iedzīvotājiem (tie jāiesniedz domes ēkā).

Vakar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe tikās arī ar finanšu ministru Einaru Repši, lai pārrunātu iespējas sniegt pašvaldībām finansiālu atbalstu pēc postošās vētras. Viņa, pirmdien apmeklējot Madonas un Līvānu novadu un tiekoties ar domju priekšsēdētājiem, konstatēja, ka situācija izveidojusies ārkārtēja un vētras nodarītie zaudējumi, kurus pašvaldības sākušas aprēķināt, varētu būt lieli.

Tiklīdz pašvaldības iesniegs aprēķinus par zaudējumiem, ministre rosinās valdību lemt par līdzekļu piešķiršanu ārpus pieņemtās kārtības, kad valdība tikai reizi mēnesī izskata līdzekļu pieprasījumus zaudējumu segšanai no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministrs jau pirmdien pilnvērtīgi un detalizēti tika informēts par vētras nodarītajiem postījumiem Latvijas reģionos, tāpēc tikšanās laikā uzsvēra: — Latvijas reģionos ir notikusi liela nelaime, tādēļ iespēju robežās no valsts budžeta tiks piešķirts finansējums vētras nodarīto postījumu novēršanai. Primāri pašvaldībām ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem pagaidu risinājums, lai dabas stihijas skartajiem cilvēkiem dzīves apstākļi nepasliktinātos vēl vairāk.

Pašlaik valsts budžeta programmā „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pieejamais finansējums ir 277 000 latu. Ministri panāca abpusēju vienošanos, ka no esošā finansējuma daļēji tiks rezervēti līdzekļi pašvaldībām, lai kompensētu vētras nodarītos zaudējumus.

Atvērumu sagatavoja LAURA VOITIŅA

OĻĢERTA SKUJAS foto